Kolikas zīdaiņa vecumā

Kolikām visbiežāk raksturīgs bērna pārlieku izteikts nemierīgums, kā arī raudāšana, kas zīdaiņa vecumā parādās 1.—2. nedēļā un pīķi sasniedz 6.—8. nedēļā, tad pakāpeniski samazinās līdz 3—4 mēnešu vecumam, kad kolikas parasti beidzas. [17]

Etioloģija

• Cēlonis joprojām nav skaidri zināms, [3] bet tiek izvirzītas vairākas hipotēzes.
• Mikrobiālās floras un zarnu nervu sistēmas nenobriedums. [1]
• Analizējot fēču analīzes bērniem ar kolikām, novērots samazināts laktobaktēriju un palielināts Esche-richia coli baktēriju daudzums, [15] kā arī mikrobioms ir viendabīgāks, salīdzinot ar bērniem bez kolikām, [5] bet jāatceras, ka zarnu mikrofloru var ietekmēt citi faktori: bērna barošanas veids, antibiotiku lietošana, kontakts ar vecākiem. [15]
• Aknu fermentu sintēzes nepietiekamība.
• Reducēts intralumināls žultsskābju daudzums, traucēta žultsskābju un citu uzturvielu absorbcija, kas veicina tauku malabsorbciju ar sekundāru efektu uz mikrobiālo floru. [1]
• Mātes riska faktori: liels mātes vecums, smēķēšana, pēcdzemdību depresija, pirmās dzemdības [7] un nepareiza tehnika, bērnu barojot. [3; 5] Mātes smēķēšana divkārt palielina risku vēdera koliku attīstībai, lai gan smēķējošām mammām, kas bērnu baroja ar krūti, koliku daudzums bērnam bija mazāks nekā smēķējošām mammām, kas izmantoja mākslīgās formulas. [9] Tiek uzskatīts, ka mātes smēķēšana paaugstina motilīna līmeni, tāpēc attīstās zarnu hiperperistaltika. [18; 21] Kā citu iespējamu cēloni min mātes un bērna sasaistes problēmas. [21]
• Pārtikas alerģija: koliku saistība ar pārtikas alerģiju joprojām ir strīdīgs jautājums. [4] Amerikas Ģimenes ārstu asociācija rekomendē no mātes uztura izslēgt alerģiju provocējošos produktus, īpaši govs piena produktus. [3]
• Bērna faktori. Novērots, ka divreiz biežāk kolikas parādās bērnam ar svaru, kas mazāks par 2500 g. [10]
• Helicobacter pylori infekcija. Kā iespējamu riska faktoru piemin arī Helicobacter pylori infekciju, jo, analizējot bērnus ar kolikām, 81 % gadījumu bija pozitīvs Helicobacter pylori antigēns, bet vajadzīgi plašāki pētījumi, lai par to spriestu ar lielāku ticamību. [14]
• Pārejoša laktozes nepanesība. [21]
• Gastroezofageālā atviļņa slimība. [21]

Diagnostika

Kolikas ir izslēgšanas diagnoze. [3] Tikai 5 % bērnu ar sūdzībām par atkārtotām raudāšanas epizodēm atrod organisku vēdersāpju cēloni. [23] Kolikas diagnosticē pēc ROMAS IV kritērijiem par funkcionālām vēdersāpēm, ja:

• bērna raudāšana ilgst vairāk par trim stundām dienā pēdējā nedēļā;
• nav atziņu par organiskiem traucējumiem, drudzi;
• bērns nav sasniedzis 4—5 mēnešu vecumu;
• atkārtotas raudāšanas epizodes sākas un beidzas pēkšņi, bez acīm redzama cēloņa. [24]

Vecākiem rekomendē rakstīt bērna uzvedības dienasgrāmatu, atzīmējot, kad bērna raudāšana 24 stundu laikā ilgst vairāk nekā trīs stundas. [23; 24]

ROMAS IV kritēriji stipri atšķiras no ROMAS III kritērijiem, kur diagnozi apsvēra pēc Veseļa kritērijiem:

• raudāšanas epizode ilgst vairāk par trim stundām trīs reizes nedēļā trīs nedēļas;
• raudāšana ir paroksismāla. [23]

Pēc jaunajiem ROMAS IV kritērijiem raudāšanas raksturam nav nozīmes — nav pietiekamu pierādījumu tam, ka raudāšanas raksturs mainās tieši koliku laikā, salīdzinot ar citiem kuņģa—zarnu trakta diskomforta cēloņiem, [23] bet pēc Hymana definīcijas par vēdera kolikām var domāt, ja bērni raud vakarā vienā un tajā pašā laikā ne mazāk par vienu nedēļu un nav ziņu par organiskiem traucējumiem. [5]

Simptomi

Pārsvarā vēdera kolikas parādās vakarā vai naktī, nereti vienā un tajā pašā laikā. Sāpes izpaužas ar nemierīgumu, raudāšanu, sejas hiperēmiju, pirksti saliekti dūrītēs, kājas pievilktas pie vēdera, mugura izlokās. [5; 22]

Dažreiz novēro arī atraugas, problēmas ar vēdera izeju, flatulenci. [5] Simptomi pilnībā atrisinās līdz 3.—4. mēnesim, bet priekšlaikus dzimušiem bērniem 3—4 mēnešus pēc tam, kad viņi sasnieguši normālo fizioloģisko vecumu. [23]

Bērnu izmeklējot, jāizslēdz iespējamie organiskie cēloņi, jāpievērš uzmanība, vai bērniem ar raudāšanu nav “sarkanā karoga” pazīmju.

Ārstēšana

Probiotiku lietošana

Probiotiku efektivitāte pierādīta tikai ar mātes pienu barotiem bērniem. [18] Atsaucoties uz pētījuma rezultātiem, kurā 40 bērni lietoja Lactobacillus reuteri, jāpiemin novērojums, ka 21. dienā raudāšanas epizodes 39 bērniem mazinājās par 50 %, arī vidējais raudāšanas ilgums dienā no 240 minūtēm samazinājās līdz 75 minūtēm. [16] Tāpēc bērniem ar kolikām ieteicams lietot Lactobacillus reuteri 5 pilienus reizi dienā 21 dienu, jo tie krietni samazina raudāšanas epizožu skaitu un ilgumu. [16] Terapijas efektivitāte parādās 7. dienā un turpina augt līdz 3. nedēļai, kad tiek sasniegta plato fāze. Normālu zarnu mikrofloru 65 % apmērā veido bifidobaktērijas. Tās iedarbojas homofermantatīvi — šīs baktērijas fermentē ogļhidrātus, kas ražo pienskābi, neražojot gāzes.

Pētījumā in vitro pierādīta Bifidobacterium breve antagonistiska darbība pret pieciem Escherichia coli veidiem, visspēcīgāko antagonistisko aktivitāti uzrādot pret patogēno E. coli 0156:H7. [27]

Latvijā Bifodobacterium breve preparāts ir pilienu veidā, nesatur alergēnus, nav ģenētiski modificēts un, pateicoties mikroiekapsulēšanai, ir pasargāts no kuņģa skābes iedarbības.

Terapijas deva ir pieci pilieni dienā, ilgums atkarīgs no simptomiem. Gāzu izraisītu koliku gadījumā var novērot tūlītēju rezultātu, bet, lai novērstu traucējumu atkārtošanos un nostiprinātu aizsargājošu bakteriālu mikrofloru, terapija var ilgt trīs nedēļas, taču ne ilgāk par sešiem mēnešiem. [27]

Probiotiku lietošanu zīdaiņu koliku ārstēšanā atbalsta vairāki pētījumi, [16; 17; 22] un tās ir iekļautas Amerikas pediatru rekomendācijās ar B pakāpes ticamības koeficientu. [22]

Ēdināšana

Rekomendācijas ar krūti barotiem bērniem

Barošana ar krūti pacientiem ar zīdaiņu kolikām netiek atcelta. [22] Mātes pienā ir vairāk nekā 200 probiotisku oligosaharīdu, kas atbild par bērna vēdera izejas mīkstināšanu, palīdzot novērst aizcietējumus un lieku gāzu veidošanos. [21]

Jāievēro hipoalergēna diēta. Mammām rekomendē izvairīties no alerģiju izraisošiem produktiem, vislielāko uzmanību diētā pievēršot govs pienam, jo konstatēts, ka lielākajai daļai bērnu simptomi mazinās. [8] No govs piena jāatsakās ne mazāk par divām nedēļām, jo tikai tad var novērot diētas rezultātus, kā arī saprast, vai ēšanas režīms kaut kādā veidā maina situāciju. [5] Pētījuma rezultāti rāda, ka tām mammām, kas ievēroja hipoalergēnu diētu, izslēdzot govs pienu, olas, riekstus, soju, zivis, bērni dienā raudāja par 137 minūtēm mazāk nekā kontroles grupa, kur raudāšana samazinājās par 51 minūti. [22]

Jāatbalsta barošana naktī. Mātes melatonīns, izdaloties pienā naktī, var veicināt bērna koliku izpausmju mazināšanos un labāku miegu. [5]

Rekomendācijas ar mākslīgām formulām barotiem bērniem

Pāreja uz daļēji vai pilnīgi hidrolizētiem maisījumiem. Mammām, kuras izmanto mākslīgi pagatavotās formulas un kuru bērniem novēro kolikas, ieteicams pāriet uz daļēji vai pilnīgi hidrolizētām formulām, sākotnēji ar izmēģinājuma kursu divas nedēļas. Maisījuma maiņa notiek pakāpeniski: sākumā dod līdz šim lietoto formulu, tad to sāk samaisīt ar hidrolizēto, pēc tam pilnībā pāriet uz hidrolizēto. Priekšroka ir daļēji hidrolizētiem seruma proteīniem ar prebiotiskiem oligosaharīdiem. Jāatzīmē, ka pilnībā hidrolizēts maisījums būtu rekomendējams stipru, nemitīgu koliku un ādas atopisku izmaiņu gadījumā. [5]

• Parēja uz sojas maisījumiem nav rekomendēta. Sojas maisījumi var būt alerģiski un satur fitoestrogēnus, kas var ietekmēt bērna reproduktīvo veselību. Eiropas pediatru uztura komiteja uzskata, ka sojas maisījumus nav ieteicams lietot agrāk par sešu mēnešu vecumu. [6]
• Maisījumi, kas nesatur laktozi, lielākajā daļā pētījumu netiek rekomendēti. Pāriet uz maisījumiem, kas satur mazu devu laktozes, nav nepieciešams, jo iedzimta laktozes nepietiekamība sastopama diezgan reti, turklāt līdz šim nav datu par maisījumu efektivitāti koliku mazināšanā. [8] Visbiežāk laktozes nepanesība ir neilgu laiku pēc akūta gastroenterīta vai govs piena nepanesības, [11] bet daži pediatri rekomendē 48 stundu izmēģinājuma testu ar laktāzes pievienošanu 30 minūtes pirms maisījuma iedošanas vai arī pāreju uz maisījumiem bez laktozes, lai novērotu efektu. [21]
• Gastroezofageālā atviļņa slimības mazināšana. Ja ir aizdomas par GEAS, rekomendē mazināt bērna pārbarošanu, vienreizējo devu limitējot līdz 100—120 ml/kg/dienā, mēģināt lietot sabiezētus maisījumus, pēc ēšanas bērnu uz 20—30 minūtēm novietojot vertikālā stāvoklī. [21] Ja, izpildot visas rekomendācijas, efekta nav, ir jāizslēdz govs piena nepanesība, jo GEAS cēlonis 42 % bērnu vecumā līdz vienam gadam ir tieši govs piena nepanesība. [21] Protonu sūkņu inhibitoru lietošanas efektivitāte zīdaiņu koliku mazināšanā nav pierādīta. [22]

Barošanas tehnika

Barojot bērnu, jāizvairās no lieka gaisa nokļūšanas zarnās, kas var radīt uzpūšanos, sekmēt koliku attīstību. Aerofāgijas mazināšanai:

• var lietot speciālas sabiezētas formulas,
• ēdināšanas laikā bērnu pozicionēt 30—45° leņķī,
• izmantot speciālas antikoliku pudelītes. [21]

Speciālas sabiezētas formulas samazina aerofāgiju un gastroezofageālā atviļņa izpausmes, bet antikoliku pudelītes gaisu vada caur speciālu ventilācijas sistēmu, ierobežojot gaisa norīšanu. [21]

Lai mazinātu vēdera pūšanos mātes piena laktozes dēļ, rekomendē bērnu katru reizi barot ar vienu krūti, jo tikai barošanas sākumā piens satur vislielāko laktozes daudzumu, bet vēlāk tā koncentrācija krietni mazinās. [21]

Bērna masāža

Salīdzinot bērna masāžu un šūpošanu, lielāku pozitīvo efektu atzīmē masāžām: koliku biežumu tās samazina divkārt, kopējais raudāšanas ilgums saīsinās par trim stundām, bērna miegs pagarinās par gandrīz četrām stundām. [25]

Vecāku nomierināšana

Viens no galvenajiem ārsta uzdevumiem ir vecākus informēt par zīdaiņu koliku pašlimitējošo gaitu. Vecākiem ir svarīgs ārsta atbalsts. Vēlams vecākiem sniegt ieteikumus par pareizo rīcību problēmas atrisināšanai.

Pēc četriem gadiem pētot un kontrolējot psiholoģisko stāvokli vecākiem, kuru bērniem bija kolikas, novērots, ka problēmas sākumā vecāki nosodīja sevi par nepareizām prasmēm bērnu kopšanā, bet intervijā pēc četriem gadiem vecāki atzīmēja, ka ir pārliecināti par savu darbību, bet ir neapmierināti ar medicīnas personāla sniegtajām rekomendācijām. [21]

Ārstēšana ar antiholīnerģiskiem medikamentiem

Diklomīns ir kontrindicēts līdz sešu mēnešu vecumam tādu blakņu dēļ kā sinkope, krampji, aizcietējumi, diareja, apnoja. [20; 22] Citi antiholīnerģiskie medikamenti, tādi kā hidrohlorīds un cimetropīns, arī ir kontrindicēti blakņu dēļ, lai gan samazina bērnu raudāšanas epizodes. [11]

Simetikons

Simetikona efekts ir vienlīdzīgs placebo, tāpēc Amerikas pediatru asociācija nerekomendē simetikonu lietot ikdienā, lai gan maziem bērniem tas izmantojams viegli, jo ir pilienu formā. [22] Analizējot simetikona un Lactobacillus reuteri efektivitāti 28 dienas, novērots, ka Lactobacillus reuteri bērnu raudāšanu septiņās dienās samazināja par 95 %, bet simetikons tikai par 7 %, kas ir vienlīdzīgs placebo efektam. [21]

Sukrozes šķīdums

Vienā no pētījumiem, lietojot 2 ml sukrozes šķīduma uz vakaru, bērniem novēroja koliku reducēšanos. Līdzīgu efektu novēroja arī citos pētījumos, bet vēl trūkst pietiekamu datu par medikamenta lietošanas devām plašākos pētījumos. [22]

KOPSAVILKUMS

• Bērnu kolikas pārsvarā attīstās līdz trīs mēnešu vecumam.
• Tā ir izslēgšanas diagnoze, ko nosaka tipiska klīniskā aina: bērna raudāšana pēdējās 7 dienās > 3 stundām dienā, bērns jaunāks par 4—5 mēnešiem, nav atzinuma par organiskiem traucējumiem.
• Ārstēšanā pierādīti probiotiķi, kas satur Lactobacillus reuteri, 21 dienu ilgs ārstēšanas kurss.
• Ar krūti barojošām mammām rekomendē hipoalergēnu diētu, īpašu uzmanību pievēršot govs piena ierobežošanai.
• Jāapgūst pareiza barošanas tehnika. Papildu terapija: bērna masāža, speciālas antikoliku pudeles.
• Prognoze laba, 85 % gadījumu sūdzības pēc trīs mēnešu vecuma pāriet.