Šis bija kohortas pētījums Zviedrijā par zīdaiņiem, kas dzimuši no 2003.gada janvāra līdz 2021.gada decembrim un novēroti pēc dzimšanas 6 mēnešus. Analīzē tika iekļauti visi dzīvi dzimuši zīdaiņi vismaz 35.gestācijas nedēļā. Primārais pētījuma iznākums bija asiņošana pirmajos 6 dzīves mēnešos.
Slikta vecāku psihiskā veselība un paaugstināts stress laikā, kad viņu bērns tiek uzņemts jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļā ir saistīts ar nevēlamiem veselības iznākumiem gan vecākam, gan zīdainim ilgtermiņā. Sistemātiska pārskata veidā apkopota informācija, kādas intervences var būt lietderīgas, lai atbalstītu vecāka psihisko veselību emocionāli grūtā brīdī un varētu tikt izmantotas standarta aprūpes procesā.
Jaundzimušo ģimenes hiperholisterinēmijas (ĢH) skrīnings dramatiski paaugstinātu šīs potenciāli fatālās, bet labi ārstējamās ģenētiskās slimības sastopamību gan jaundzimušo, gan viņu radinieku vidū.
Prenatālas cannabis lietošanas tendences turpina augt, un šī substance ir viena no biežāk lietotajām grūtniecības laikā. Arvien vairāk pierādījumu vēsta par potenciālām nelabvēlīgām blaknēm auglim.
Pasaules Veselības organizācijas apkopotie dati liecina, ka nepietiekama barojuma dēļ ik gadu mirst vidēji 2,7 miljoni jaundzimušo. Lai jaundzimušais spētu pieņemties svarā, attīstīties fiziski un psihoemocionāli, būtiski nodrošināt zīdaiņa augšanai atbilstošu barošanu.
Perinatāls stress un augļa augšanas aizture paaugstina risku neonatālas hipoglikēmijas attīstībai. Nozīmīgākais patoģenēzes mehānisms nav pilnībā izprasts. Pētījumos ar aitas modeļiem secināts, ka paaugstināta kateholamīnu koncentrācija auglim nomāc intrauterīnu insulīna sekrēciju, attiecīgi sekojot paaugstinātai insulīna sekrēcijai, tiklīdz adrenerģiskais stimuls ir norimis.
Vakcinācija grūtniecības laikā pret Covid–19 saistīta ar samazinātiem saslimstības un mirstības riskiem gan grūtniecei, gan zīdainim. Grūtnieču vakcinācija pret Covid–19 rekomendēta lielā daļā pasaules. Lai veicinātu izpratni par vakcīnas drošumu, veikts pētījums, kur vērtēts nelabvēlīgu iznākumu risks jaundzimušajam, kura māte saņēmusi vakcīnu grūtniecības laikā.
Priekšlaikus dzimušiem bērniem ir augstāks neiropatoloģijas un uzvedības traucējumu attīstības risks pirmajā dzīves gadā, bērnībā un pusaudžu vecumā salīdzinājumā ar bērniem, kas dzimuši laikā. Pētījumi lielākoties fokusējas uz ilgtermiņa iznākumiem bērniem, kas dzimuši ekstremāli priekšlaikus (<28 gestācijas nedēļas) vai ļoti priekšlaikus (28 līdz <32 gestācijas nedēļas), neskatoties uz to, ka 80 % no visiem priekšlaikus dzimušajiem bērniem pasaulē nākuši vidēji priekšlaikus (32–33 gestācijas nedēļas) vai vēlīni priekšlaikus (34–36 gestācijas nedēļas).
Visi opioīdi nelielos daudzumos nonāk krūts pienā, taču tā daudzums netiek uzskatīts pr bīstamu, lai izraisītu elpošanas vai CNS distresu jaundzimušajam. Tajā pašā laikā pieejami ziņojumi par opioīdu toksiskumu ar krūti barotiem zīdaiņiem, izsakot hipotēzi, ka iemesls ir augstu devu opioīdu uzņemšana ar krūts pienu. Ņemot vērā, ka pastāv potenciāli riski, par ko ziņo dažādi klīnisko gadījumu apskati, nav skaidrs, vai ir droši mātei, kas baro ar krūti savu jaundzimušo, analgēzijā parakstīt opioīdus. Opioīdu ietekme tika skaidrota ar kohortas pētījuma palīdzību par astoņus gadus ilgu periodu.
Vairākas dzemdības, īss pārtraukums starp grūtniecībām un mātes ar fiziskiem vai psihiskiem veselības traucējumiem ir lielāks risks, ka bērnam būs zems dzimšanas svars. Katru gadu piedzimst 20 miljoni bērnu, kuru dzimšanas svars ir mazāks par 2500 gramiem un tiek uzskatīti par bērnu ar mazu dzimšanas svaru. Pētījumā tika mēģināts izprast zema dzimšanas svara riska faktorus, lai varētu efektīvi plānot resursus un iejaukšanās pasākumus.
Bērniem zem gada vecuma ir augstākais garā klepus saslimstības un mirstības risks. ASV 2011.gadā ieviesa Tdap vakcināciju grūtniecēm (tetanus un difterijas toksoīdi un acelulārais pertussis) kā profilaktisku pasākumu jaundzimušo profilaksei pirms viņu pašu vakcinācijas kursa sākšanas.
Dzīvi dzimušo zīdaiņu vidū iedzimta citomegalovīrusa (iCMV) izplatība variē no 0,2–6,1 %. Kaut arī ir veikti daudzkārtēji pētījumi par iCMV izraisītu dzirdes zudumu, joprojām nav skaidrs, kuri jaundzimušie ir ar lielāku risku.
Iedzimti melanocītu nēvusi ir dzimumzīmju veids, ko veido melanīnu producējošas šūnas melanocīti, un bērnam tie ir piedzimstot vai parādās pirmajos dzīves mēnešos. Tiek saukti arī par kongenitāliem pigmentšūnu nēvusiem (KMN, congenital melanocytic nevus) vai iedzimtiem nēvusiem, kā arī gigantiskiem pigmentētiem nēvusiem.
Imunizācija ar BNT162b2 mesendžera RNS (mRNS) vakcīnu pret Covid–19 grūtniecības trešajā trimestrī pierādījusi sevi ar augstu mātes humorālo IgG imūnatbildi, kas šķērso placentu un nodod aizsardzību pret infekciju arī jaundzimušajam. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda imūnatbilde seko pēc vakcīnas saņemšanas grūtniecības otrajā trimestrī.
Metastātisks krūts vēzis joprojām ir neārstējama slimība, kuras ārstēšanas mērķi ir vērsti uz dzīvildzes pagarināšanu, slimības progresijas kavēšanu un dzīves kvalitātes saglabāšanu. Neskatoties uz strauju jaunāko sistēmisko terapiju attīstību, daļai pacienšu pēc vairākām terapijas līnijām tiek izsmeltas visas standarta ārstēšanas iespējas. Šādi pacienti ar multirezistentu slimību veido vienu no sarežģītākajām grupām onkoloģijā.
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.
Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
