Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Zarnu mikrobiotas un disbiozes attīstība bērniem. Ārstēšanas iespējas

E. Goraja, K. Zaikova
Zarnu mikrobiotas un disbiozes attīstība bērniem. Ārstēšanas iespējas
Freepik
Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [1] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas. Iepriekšējā Doctus numurā apskatījām mikrobiotas attīstību un to ietekmējošos faktorus. Šoreiz turpinām ar rekomendācijām probiotiku lietošanā atbilstīgi Pasaules Gastroenteroloģijas organizācijas globālajām vadlīnijām.

Disbiozes ārstēšanas iespējas bērniem

Gan probiotikām, gan prebiotikām pierādīta labvēlīga iedarbība ne tikai uz gastrointestinālā trakta (GIT) veselību, bet arī ārpus tā, tomēr rakstā akcentēta tieši GIT veselība. Jāņem vērā, ka sagaidāmais pozitīvais efekts atkarīgs no saimniekorganisma intestinālās mikrobiotas izejstāvokļa, ēšanas paradumiem u.c. faktoriem. Probiotikas un prebiotikas savu labvēlīgo efektu realizē sadarbībā ar saimniekorganisma komensālo intestinālo mikrofloru — cilvēka GIT satur milzīgu daudzumu mikrobu, kas galvenokārt atrodami resnajā zarnā, kur mīt arī arheji (< 1 %), sēnītes un protisti, kā arī vīrusi. [81]

Sugu un celmu daudzveidība ir visai iespaidīga un dažādiem indivīdiem var ļoti variēt. Katram cilvēkam raksturīga unikāla mikrobiotas kompozīcija, ko daļēji nosaka šā cilvēka genotips, iniciālā baktēriju kolonizācija dzimšanas laikā, diēta, vide u.c. faktori. [7; 81]

Cilvēka GIT ekosistēmā dominē divas baktēriju ģintis: Bacteroidetes un Firmicutes — tās veido 90 % no intestinālās mikrobiotas. Pārējās baktērijas ir Actinobacteria, Proteobacteria, Verrucomicrobia un Fusobacteria. Tomēr zinātniekiem līdz šim nav izdevies izvirzīt precīzu veselīgas intestinālās mikrobiotas definīciju, kas slimus indivīdus atšķirtu no veseliem. [81]

Probiotikas

Šo terminu vajadzētu attiecināt tikai uz dzīviem mikroorganismiem, kam kontrolētos pētījumos pierādīts pozitīvs efekts uz cilvēka veselību.

Par klasiskām probiotikām uzskata Lactobacilli un Bifidobacterium. Tomēr lieto arī sēnīti Saccharomyces boulardii un atsevišķas E. coli un Bacillus sugas. Jaunpienācējs probiotiku saimē ir Clostridium butyricum. [81]

Probiotiku labvēlīgā ietekme uz makroorganismu

Imunoloģiskie efekti:

  • aktivē lokālos makrofāgus, tādējādi pieaug antigēnu prezentācija B limfocītiem, tiek veicināta sekretorā IgA produkcija gan lokāli, gan sistēmiski,
  • modificē citokīnu profilus,
  • veicina toleranci pret pārtikas alergēniem.

Neimunoloģiskie efekti:

  • piedalās gremošanas procesos, konkurē ar patogēniem par barības vielām,
  • veicina lokālas pH līmeņa pārmaiņas zarnu vidē, nelabvēlīgi ietekmējot patogēnos mikroorganismus,
  • producē bakteriocīnus, kas inhibē patogēno floru,
  • veicina atbrīvošanos no superoksīda radikāļiem,
  • veicina epiteliālā mucīna produkciju,
  • uzlabo intestinālo barjerfunkciju,
  • konkurē par adhēziju pie zarnu gļotādas ar patogēniem,
  • modificē patogēnu producētos toksīnus. [81]

Prebiotikas

Nesagremojami komponenti, kas labvēlīgi ietekmē patērētāja veselību, pozitīvi ietekmējot GIT labvēlīgos mikrobus. Plašāk pazīstamās prebiotikas:

  • oligofruktoze (frukto–oligosaharīdi, FOS) — atrodama, piemēram, medū, banānos, ķiplokos, sīpolos u.c. Oligofruktoze tiek fermentēta resnajā zarnā, sniedzot vairākus labvēlīgus efektus: pieaug bifidobaktēriju skaits resnajā zarnā, tiek veicināta kalcija absorbcija, pieaug fēču masa, saīsinās gastrointestinālais tranzītlaiks, pazeminās lipīdu līmenis asinīs,
  • inulīns,
  • galaktooligosaharīdi (GOS),
  • laktuloze — sintētisks disaharīds, ko lieto aizcietējumu terapijā, arī aknu encefalopātijas gadījumā,
  • krūts piena oligosaharīdi (human milk oligosaccharides, HMOs). [81]

Prebiotiku labvēlīgie efekti

  • Prebiotikas veicina intestinālās komensālās floras baktēriju skaita pieaugumu, rada tām funkcionēšanai labvēlīgu vidi.
  • Producē īso ķēžu taukskābes, veicina kalcija, dzelzs, magnija jonu absorbciju.
  • Potencē imūnsistēmas darbību, veicinot IgA produkciju, modificējot citokīnus. [81]

Probiotiku nomenklatūra — ģintis, sugas, apakšsugas un celmi

Probiotiku mikroorganismu lietotā nomenklatūra Probiotiku mikroorganismu lietotā nomenklatūra
Tabula
Probiotiku mikroorganismu lietotā nomenklatūra

Ņemot vērā PVO un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (Food and Agriculture Organization) vadlīnijas, probiotiku ražotājiem starptautiski atzītā nomenklatūrā būtu uz iepakojuma precīzi jānorāda ģints, suga, apakšsuga (ja tāda ir) un celms, ko satur viņu ražotais produkts (piemērs tabulā).

Ražotājam būtu jāsniedz norādes par optimālas uzglabāšanas nosacījumiem, informācija par rekomendējamo devu veselībai labvēlīga efekta sasniegšanai, jāuzskaita un jāapraksta sagaidāmie fizioloģiskie efekti, kādi iespējami, lietojot produktu. [81]

Probiotiku un prebiotiku klīniskais lietojums pediatriskam pacientam

Akūtas caurejas terapija

Daži probiotiku celmi bērniem spēj vidēji par vienu dienu samazināt akūtas infekciozas caurejas smagumu un ilgumu. Piemērs: Bacillus coagulans, [81] Latvijā nopērkams preparāts Colinox pilieni, ko drīkst lietot arī zīdaiņiem (satur simetikonu (emulsija 30 %), laktobaktēriju Bacillus coagulans).

Ar antibiotiku lietošanu saistītas caurejas prevencija, Cl. difficile diarejas profilakse

  • Jogurts, kas satur L. casei, L. bulgaricus un Streptococcus thermophilus. [81] Piemēram, Actimel jogurta dzēriens satur L. casei danone.
  • Lactobacillus acidophilus; Lactobacillus rhamnosus. [81]
  • Latvijā nopērkams Lepicol Lighter pulveris (satur Lactobacillus casei, Lactobacillus rhamnosus, Lactobacillus acidophilus, Lactobacillus bulgaricus, Streptococcus thermophilus, Bifidobacterium breve, Bifidobacterium longum).
  • Acidolac Junior tabletes — bērniem no trīs gadu vecuma (satur inulīnu, Lactobacillus acidophilus, Bifidobacterium lactis).
  • Waya Biotic pilieni — drīkst lietot zīdaiņiem (satur Lactobacillus rhamnosus).
  • Primadophilus Nature's Way bērniem, kuri sasnieguši vismaz divu gadu vecumu (satur Lactobacillus acidophilus, Lactobacillus plantarum, Bifidobacterium bifidum/lactis).
  • Saccharomyces boulardii. [81] Latvijā nopērkams Enterol 250 mg pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai.

Koadjuvanta terapija H. pylori eradikācijā

  • Lactobacillus rhamnosus. [81] Piemēram, Lepicol Lighter pulveris, Waya Biotic pilieni.
  • Saccharomyces boulardii. [81] Piemēram, Enterol 250 mg pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai.
  • Kefīrs 250 ml 2 × dienā. [81]

Iekaisīgas zarnu slimības

  • Lactobacillus plantarum; Bifidobacterium longum. [81] Piemēram, Formula Vitale Lacto Bifido kapsulas — bērniem no septiņu gadu vecuma (saturs: Lactobacillus reuteri, Lactobacillus casei, Lactobacillus gasseri, Lactobacillus plantarum, Lactobacillus rhamnosus, Bifidobacterium lactis, Bifidobacterium infantis, Bifidobacterium longum, Saccharomyces boulardii, inulīns, cinks).
  • Saccharomyces boulardii. [81] Piemēram, Enterol 250 mg pulveris iekšķīgi lietojamas suspensijas pagatavošanai.
  • Bacillus coagulans. [81] Piemēram, Colinox pilieni.
  • Lactobacillus acidophilus. [81] Piemēram, Lepicol Lighter pulveris, Primadophilus Nature's Way.
  • Bifidobacterium lactis. [81] Piemēram, Compliflora Baby drops pilieni (satur Lactobacillus rhamnosus GG, Bifidobacterium animalis lactis).
  • Bifidobacterium infantis. [81] Piemēram, Symbiosis Alflorex kapsulas (satur Bifidobacterium infantis).
  • Īso ķēžu fruktooligosaharīdi. [81]
  • Galaktooligosaharīdi. [81]

Funkcionāli aizcietējumi bērniem

  • Laktuloze. [81] Latvijā nopērkams Duphalac Fruit 667 mg/ml šķīdums iekšķīgai lietošanai.
  • Oligofruktoze. [81]
  • Bifidobacterium animalis subsp. lactis. [81] Latvijā nopērkams Linex Kids pulveris (drīkst lietot zīdaiņiem;  satur Bifidobacterium animalis subsp. lactis).

Ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanu saistīts tievās zarnas gļotādas bojājums

  • Bifidobacterium breve. [81] Piemēram, LYLBIOTIC Drops pilieni (satur Lactobacillus rhamnosus, Bifidobacterium breve, Lactobacillus reuteri), Lepicol Lighter pulveris.

Ar laktozes malabsorbciju saistītu simptomu novēršanai

  • Bifidobacterium longum un Lactobacillus rhamnosus plus B6 vitamīns. [81] Piemēram, LYLBIOTIC Drops pilieni, Compliflora Baby drops pilieni, Lepicol Lighter pulveris.
  • Lactobacillus acidophilus. [81] Piemēram, Acidolac Junior tabletes, Lepicol Lighter pulveris, Primadophilus Nature's Way.

Plašāku informāciju skat. Pasaules Gastroenteroloģijas organizācijas globālo vadlīniju mājaslapā https://journals.lww.com/jcge/fulltext/2024/07000/world_gastroenterology_organisation_global.2.aspx, kā arī preparātu ražotāju aprakstos un rekomendācijās. Preparātu piemēri sniegti tikai ieskatam, lai kolēģiem būtu iespēja orientēties iespējās Latvijas apstākļos.

Citas metodes disbiozes ārstēšanā un profilaksē bērniem

Fēču mikrobiotas transplantācija (FMT)

Metode ar mērķi atjaunot zarnu mikrobiotu, izmantojot vesela donora fēces. Metode plaši lietota un pētīta pacientiem ar recidivējošām Cl. difficile infekcijām, [83] čūlainu kolītu [84] un pret terapiju rezistentas funkcionālas dispepsijas gadījumā. [85]

Lai gan dati par FMT pediatriskajā populācijā ir limitēti un prelimināri, FMT ir potenciāls kļūt par alternatīvu metodi Cl. difficile infekciju terapijā pediatriskiem pacientiem. Kāds pētījums ASV liecina, ka FMT bija veiksmīga 272 bērniem no 336 (81 %) ar Cl. difficile infekciju. [86]

Vaginālās mikrobiotas pārnese bērniem, kuri dzimuši ķeizargrieziena dzemdībās

Ķeizargrieziena (sectio caesarea) dzemdībās dzimuši bērni mikrobiotu iegūst galvenokārt no mātes ādas.

Jauna metode, kas paredz ķeizargrieziena dzemdībās dzimuša mazuļa ekspozīciju vaginālajai mikrobiotai, paredz jaundzimušā apslaucīšanu ar marli, kas pirms bērna piedzimšanas inkubēta mātes dzimumceļos.

Bērniem, kam lietota šī metode, mēneša vecumā netika konstatētas būtiskas atšķirības zarnu mikrobiotas kompozīcijā, salīdzinot ar vaginālās dzemdībās dzimušiem bērniem. [87]

Noslēgumā

Jaundzimušā un zīdaiņa periods ir būtisks straujas attīstības laiks, kad bērna organisms pielāgojas jauniem ārējās vides faktoriem, mainās to ietekmē un, ejot cauri šim dinamiskajam periodam, nereti ir jāpiepalīdz mazajam pacientam cīņā ar daudziem potenciāli apdraudošiem faktoriem — infekcijas un iekaisīgām slimībām, alerģijām un nepanesību, kā arī jāpalīdz vēl nenobriedušajai mazuļa imūnsistēmai tikt galā ar apkārt notiekošo un adekvāti uz to reaģēt.

Talkā noteikti nāk zināšanas par probiotiku un prebiotiku sniegto labvēlīgo efektu un adekvātu to lietojumu. Būtiski paturēt prātā, ka nav tādas “universālas” probiotikas — to ir daudz un katrai ir savs veselības stāvokļu spektrs, kad tā būs visnoderīgākā un pareizākā izvēle.

Definīcijas

Probiotikas — dzīvi mikroorganismi cilvēka zarnu mikrobiotas sastāvā, kuri sniedz labumu saimniekorganisma veselībai, ja uzņemti adekvātā daudzumā [7; 81]

Prebiotikas — selektīvi fermentēta sastāvdaļa, kas izraisa specifiskas izmaiņas kuņģa—zarnu trakta mikrobiotas sastāvā un/vai aktivitātē, tādējādi sniedzot labumu saimnieka veselībai. [81] Būtībā prebiotikas ir nesagremojami komponenti, kas nodrošina labvēlīgu vidi zarnu mikrofloras baktēriju augšanai [7]

Sinbiotikas — maisījums, kas satur dzīvus mikroorganismus un substrātus, ko selektīvi izmanto saimnieka mikroorganismi un kas labvēlīgi ietekmē saimniekorganisma veselību. Ir divu veidu sinbiotikas:

  • komplementārās (probiotiku un prebiotiku maisījumi)
  • sinerģiskās (dzīvu mikrobu maisījumi, kas atlasīti, lai izmantotu vienlaikus uzņemtu substrātu, pozitīvi ietekmējot saimniekorganisma veselību)

Postbiotikas — nedzīvu mikroorganismu un/vai to sastāvdaļu preparāti, kas labvēlīgi ietekmē saimniekorganisma veselību [81]

Biogēnikas — vielas, kas tieši vai netieši modulē zarnu trakta mikrofloru, tāpēc uzlabojas makroorganisma bioloģiskās funkcijas, samazinās saslimšanas risks, tiek veicināti reģenerācijas un kavēti novecošanās procesi. Pie biogēnikām pieskaitāmi vitamīni, eikozapentaēnskābe, dokozaheksaēnskābe, flavonoīdi, bakteriocīni [81; 82]

Literatūra

  1. Sender R, Fuchs S, Milo R. Are we really vastly outnumbered? Revisiting the ratio of bacterial to host cells in humans. Cell, 2016. 164: 337-340.
  2. Ursell LK, Metcalf JL, Parfrey LW, Knight R. Defining the human microbiome. Nutr Rev, 2012; 70. doi.org/10.1111/j.1753-4887.2012.00493.x.
  3. Hansen R, Scott KP, Khan S, et al. First-pass meconium samples from healthy term vaginally-delivered neonates: an analysis of the microbiota. PLoS One, 2015; 10. doi.org/10.1371/journal.pone.0133320.
  4. Jiménez E, Fernández L, Marín ML, et al. Isolation of commensal bacteria from umbilical cord blood of healthy neonates born by cesarean section. Curr Microbiol, 2005; 51: 270-4.10.1007/s00284-005-0020-3.
  5. Aagaard K, Ma J, Antony KM, et al. The placenta harbors a unique microbiome. Sci Transl Med, 2014; 6: 237ra65.10.1126/scitranslmed.3008599.
  6. Renz H, Adkins BD, Bartfeld S, et al. The neonatal window of opportunity—early priming for life. J Allergy Clin Immunol, 2018; 141: 1212-4.10.1016/j.jaci.2017.11.019.
  7. Akagawa S, Akagawa Y, Yamanouchi S, et al. Development of the gut microbiota and dysbiosis in children. Biosci Microbiota Food Health, 2020; 40(1):12-18. doi: 10.12938/bmfh.2020-034.
  8. Petersen C, Round JL. Defining dysbiosis and its influence on host immunity and disease. Cell Microbiol, 2014; 16: 1024-33.10.1111/cmi.12308.
  9. Wilkins LJ, Monga M, Miller AW. Defining dysbiosis for a cluster of chronic diseases. Sci Rep, 2019; 9. doi.org/10.1038/s41598-019-49452-y.
  10. Wopereis H, Sim K, Shaw A, et al. Intestinal microbiota in infants at high risk for allergy: effects of prebiotics and role in eczema development. J Allergy Clin Immunol, 2018; 141: 1334-42.e5.10.1016/j.jaci.2017.05.054.
  11. Song H, Yoo Y, Hwang J, et al. Faecalibacterium prausnitzii subspecies-level dysbiosis in the human gut microbiome underlying atopic dermatitis. J Allergy Clin Immunol, 2016; 137: 852-60.10.1016/j.jaci.2015.08.021.
  12. Kostic AD, Gevers D, Siljander H, et al. The dynamics of the human infant gut microbiome in development and in progression toward type 1 diabetes. Cell Host Microbe, 2015; 17: 260-73.10.1016/j.chom.2015.01.001.
  13. Siljander H, Honkanen J, Knip M. Microbiome and type 1 diabetes. EBioMedicine, 2019; 46: 512-21.10.1016/j.ebiom.2019.06.031.
  14. Knip M, Siljander H. The role of the intestinal microbiota in type 1 diabetes mellitus. Nat Rev Endocrinol, 2016; 12: 154-67.10.1038/nrendo.2015.218.
  15. Torres J, Hu J, Seki A, et al. Infants born to mothers with IBD present with altered gut microbiome that transfers abnormalities of the adaptive immune system to germ-free mice. Gut, 2020; 69: 42-51.10.1136/gutjnl-2018-317855.
  16. Zhu W, Winter MG, Byndloss MX, et al. Precision editing of the gut microbiota ameliorates colitis. Nature, 2018; 553: 208-11.10.1038/nature25172.
  17. Sokol H, Pigneur B, Watterlot L, et al. Faecalibacterium prausnitzii is an anti-inflammatory commensal bacterium identified by gut microbiota analysis of Crohn disease patients. Proc Natl Acad Sci USA, 2008; 105: 16731-6.10.1073/pnas.0804812105.
  18. Björkström MV, Hall L, Söderlund S, et al. Intestinal flora in very low-birth weight infants. Acta Paediatr Int J Paediatr, 2009; 98: 1762-7.10.1111/j.1651-2227.2009.01471.x.
  19. Smith B, Bodé S, Skov TH, et al. Investigation of the early intestinal microflora in premature infants with/without necrotizing enterocolitis using two different methods. Pediatr Res, 2012; 71: 115-20.10.1038/pr.2011.1.
  20. Mai V, Young CM, Ukhanova M, et al. Fecal microbiota in premature infants prior to necrotizing enterocolitis. PLoS One, 2011; 6. doi.org/10.1371/journal.pone.0020647.
  21. Wang Y, Hoenig JD, Malin KJ, et al. 16S rRNA gene-based analysis of fecal microbiota from preterm infants with and without necrotizing enterocolitis. ISME J, 2009; 3: 944-54.10.1038/ismej.2009.37.
  22. Hill L, Sharma R, Hart L, et al. The neonatal microbiome in utero and beyond: perinatal influences and long-term impacts. Journal of Laboratory Medicine. doi.org/10.1515/labmed-2021-0131.
  23. Odamaki T, Kato K, Sugahara H, et al. Age-related changes in gut microbiota composition from newborn to centenarian: a cross-sectional study. BMC Microbiol, 2016; 16: 90.
  24. Fazlollahi M, Chun Y, Grishin A, et al. Early-life gut microbiome and egg allergy. Allergy, 2018; 73: 1515-1524.
  25. Simonyté Sjödin K, Hammarström ML, Rydén P, et al. Temporal and long-term gut microbiota variation in allergic disease: a prospective study from infancy to school age. Allergy, 2019; 74: 176-185.
  26. Sanduzzi Zamparelli M, Compare D, Coccoli P, et al. The metabolic role of gut microbiota in the development of nonalcoholic fatty liver disease and cardiovascular disease. Int J Mol Sci, 2016; 17: 17.
  27. Hsiao EY, McBride SW, Hsien S, et al. Microbiota modulate behavioral and physiological abnormalities associated with neurodevelopmental disorders. Cell, 2013; 155: 1451-1463.
  28. Goldwater PN. Gut microbiota and immunity: possible role in sudden infant death syndrome. Front Immunol, 2015; 6: 269.
  29. Yatsunenko T, Rey FE, Manary MJ, et al. Human gut microbiome viewed across age and geography. Nature, 2012; 486: 222-227.
  30. Palmer C, Bik EM, DiGiulio DB, et al. Development of the human infant intestinal microbiota. PLoS Biol, 2007; 5: e177.
  31. Kalbermatter C, Fernandez Trigo N, Christensen S, Ganal-Vonarburg SC. Maternal microbiota, early life colonization and breast milk drive immune development in the newborn. Front Immunol, 2021; 12: 1-22.10.3389/fimmu.2021.683022.
  32. de Goffau MC, Lager S, Sovio U, et al. Human placenta has no microbiome but can contain potential pathogens. Nature, 2019; 572: 329-34.10.1038/s41586-019-1451-5.
  33. Mshvildadze M, Neu J, Shuster J, et al. Intestinal microbial ecology in premature infants assessed with non-culture-based techniques. J Pediatr, 2010; 156: 20-5.10.1016/j.jpeds.2009.06.063.
  34. DiGiulio DB, Romero R, Amogan HP, et al. Microbial prevalence, diversity and abundance in amniotic fluid during preterm labor: a molecular and culture-based investigation. PLoS One, 2008; 3: e3056.
  35. Singh A, Mittal M. Neonatal microbiome-a brief review. J Matern Neonatal Med, 2020; 33: 3841-8.10.1080/14767058.2019.1583738.
  36. Dominguez-Bello MG, Costello EK, Contreras M, et al. Delivery mode shapes the acquisition and structure of the initial microbiota across multiple body habitats in newborns. Proc Natl Acad Sci USA, 2010; 107: 11971-5.10.1073/pnas.1002601107.
  37. Biasucci G, Rubini M, Riboni S, et al. Mode of delivery affects the bacterial community in the newborn gut. Early Hum Dev, 2010; 86: 13-5.10.1016/j.earlhumdev.2010.01.004.
  38. Makino H, Kushiro A, Ishikawa E, et al. Mother-to-infant transmission of intestinal bifidobacterial strains has an impact on the early development of vaginally delivered infant’s microbiota. PLoS One, 2013; 8: e78331.
  39. Mueller NT, Bakacs E, Combellick J, et al. The infant microbiome development: mom matters. Trends Mol Med, 2015; 21: 109-117.
  40. Azad MB, Konya T, Maughan H, et al, Investigators CS, CHILD Study Investigators. Gut microbiota of healthy Canadian infants: profiles by mode of delivery and infant diet at 4 months. CMAJ, 2013; 185: 385-394.
  41. Bäckhed F, Roswall J, Peng Y, et al. Dynamics and stabilization of the human gut microbiome during the first year of life. Cell Host Microbe, 2015; 17: 852.
  42. Penders J, Thijs C, Vink C, et al. Factors influencing the composition of the intestinal microbiota in early infancy. Pediatrics, 2006; 118: 511-521.
  43. Akagawa S, Tsuji S, Onuma C, et al. Effect of delivery mode and nutrition on gut microbiota in neonates. Ann Nutr Metab, 2019; 74: 132-139.
  44. Greenwood C, Morrow AL, Lagomarcino AJ, et al. Early empiric antibiotic use in preterm infants is associated with lower bacterial diversity and higher relative abundance of Enterobacter. J Pediatr, 2014; 165: 23-29.
  45. Hakim H, Dallas R, Wolf J, et al. Gut microbiome composition predicts infection risk during chemotherapy in children with acute lymphoblastic leukemia. Clin Infect Dis, 2018; 67: 541-548.
  46. Levy EI, Hoang DM, Vandenplas Y. The effects of proton pump inhibitors on the microbiome in young children. Acta Paediatr, 2020; 109: 1531-1538.
  47. Jacquot A, Neveu D, Aujoulat F, et al. Dynamics and clinical evolution of bacterial gut microflora in extremely premature patients. J Pediatr, 2011; 158: 390-396.
  48. Korpela K, Blakstad EW, Moltu SJ, et al. Intestinal microbiota development and gestational age in preterm neonates. Sci Rep, 2018; 8: 2453.
  49. Azad MB, Konya T, Maughan H, et al. Infant gut microbiota and the hygiene hypothesis of allergic disease: impact of household pets and siblings on microbiota composition and diversity. Allergy Asthma Clin Immunol, 2013; 9: 15.
  50. De Filippo C, Cavalieri D, Di Paola M, et al. Impact of diet in shaping gut microbiota revealed by a comparative study in children from Europe and rural Africa. Proc Natl Acad Sci USA, 2010; 107: 14691-14696.
  51. Mulligan CM, Friedman JE. Maternal modifiers of the infant gut microbiota: metabolic consequences. J Endocrinol, 2017; 235: R1-12.10.1530/JOE-17-0303.
  52. Collado MC, Isolauri E, Laitinen K, Salminen S. Distinct composition of gut microbiota during pregnancy in overweight and normal-weight women. Am J Clin Nutr, 2008; 88: 894-9.10.1093/ajcn/88.4.894.
  53. Gur TL, Shay L, Palkar AV, et al. Prenatal stress affects placental cytokines and neurotrophins, commensal microbes, and anxiety-like behavior in adult female offspring. Brain Behav Immun, 2017; 64: 50-8.10.1016/j.bbi.2016.12.021.
  54. Gur TL, Bailey MT. Effects of stress on commensal microbes and immune system activity. Adv Exp Med Biol, 2016; 874: 289-300.10.1007/978-3-319-20215-0_14.
  55. Jašarevic E, Jašarevic J, Howerton CL, et al. Alterations in the vaginal microbiome by maternal stress are associated with metabolic reprogramming of the offspring gut and brain. Endocrinol, 2015; 156: 3265-76.10.1210/en.2015-1177.
  56. Bailey MT, Lubach GR, Coe CL. Prenatal stress alters bacterial colonization of the gut in infant monkeys. J Pediatr Gastroenterol Nutr, 2004; 38: 414-21.10.1097/00005176-200404000-00009.
  57. Shao Y, Forster SC, Tsaliki E, et al. Stunted microbiota and opportunistic pathogen colonization in caesarean-section birth. Nature, 2019; 574: 117-21.10.1038/s41586-019-1560-1.
  58. Chu DM, Ma J, Prince AL, et al. Maturation of the infant microbiome community structure and function across multiple body sites and in relation to mode of delivery. Nat Med, 2017; 23: 314-26.10.1038/nm.4272.
  59. Lawson MAE, O’Neill IJ, Kujawska M, et al. Breast milk-derived human milk oligosaccharides promote bifidobacterium interactions within a single ecosystem. ISME J, 2020; 14: 635-48.10.1038/s41396-019-0553-2.
  60. Ballard O, Morrow AL. Human milk composition. Pediatr Clin North Am, 2013; 60: 49-74.10.1016/j.pcl.2012.10.002.
  61. Zabel BE, Gerdes S, Evans KC, et al. Strain-specific strategies of 2′-fucosyllactose, 3-fucosyllactose, and difucosyllactose assimilation by Bifidobacterium longum subsp. infantis Bi-26 and ATCC 15697. Sci Rep, 2020; 10. doi.org/10.1038/s41598-020-72792-z.
  62. Davis EC, Wang M, Donovan SM. The role of early life nutrition in the establishment of gastrointestinal microbial composition and function. Gut Microbes, 2017; 8: 143-71.10.1080/19490976.2016.1278104.
  63. Davis EC, Dinsmoor AM, Wang M, Donovan SM. Microbiome composition in pediatric populations from birth to adolescence: impact of diet and prebiotic and probiotic interventions. Dig Dis Sci, 2020; 65: 706-22.10.1007/s10620-020-06092-x.
  64. Stewart CJ, Ajami NJ, O’Brien JL, et al. Temporal development of the gut microbiome in early childhood from the TEDDY study. Nature, 2018; 562: 583-8.10.1038/s41586-018-0617-x.
  65. Haarman M, Knol J. Quantitative real time PCR assays to identify and quantify fecal Bifidobacterium species in infants receiving a prebiotic infant formula. Appl Environ Microbiol, 2005; 71: 2318-24.10.1128/AEM.71.5.2318-2324.2005.
  66. Dethlefsen L, Huse S, Sogin ML, Relman DA. The pervasive effects of an antibiotic on the human gut microbiota, as revealed by deep 16S rRNA sequencing. PLoS Biol, 2008; 6: e280.
  67. Dethlefsen L, Relman DA. Incomplete recovery and individualized responses of the human distal gut microbiota to repeated antibiotic perturbation. Proc Natl Acad Sci USA, 2011; 108 Suppl 1: 4554-4561.
  68. Martin R, Makino H, Cetinyurek Yavuz A, et al. Early-life events, including mode of delivery and type of feeding, siblings and gender, shape the developing gut microbiota. PLoS One, 2016; 11: e0158498.
  69. Yassour M, Vatanen T, Siljander H, et al, DIABIMMUNE Study Group. Natural history of the infant gut microbiome and impact of antibiotic treatment on bacterial strain diversity and stability. Sci Transl Med, 2016; 8: 343-381.
  70. Tormo-Badia N, Håkansson Å, Vasudevan K, et al. Antibiotic treatment of pregnant non-obese diabetic mice leads to altered gut microbiota and intestinal immunological changes in the offspring. Scand J Immunol, 2014; 80: 250-60.10.1111/sji.12205.
  71. Underwood MA, Mukhopadhyay S, Lakshminrusimha S, Bevins CL. Neonatal intestinal dysbiosis. J Perinatol, 2020; 40: 1597-608.10.1038/s41372-020-00829-2.
  72. Maier L, Pruteanu M, Kuhn M, Zeller G, Telzerow A, Anderson EE, Brochado AR, Fernandez KC, Dose H, Mori H, Patil KR, Bork P, Typas A. Extensive impact of non-antibiotic drugs on human gut bacteria. Nature, 2018; 555: 623-628.
  73. Hakim H, Dallas R, Wolf J, et al. Gut microbiome composition predicts infection risk during chemotherapy in children with acute lymphoblastic leukemia. Clin Infect Dis, 2018; 67: 541-548.
  74. Milani C, Duranti S, Francesca Bottacini B, et al. The first microbial colonizers of the human gut: composition, activities, and health implications of the infant gut microbiota. Microbiol Mol Biol Rev, 2017; 81: 1-67.10.1128/MMBR.00036-17.
  75. Korpela K, Blakstad EW, Moltu SJ, et al. Intestinal microbiota development and gestational age in preterm neonates. Sci Rep, 2018;8. doi.org/10.1038/s41598-018-20827-x.
  76. Rougé C, Goldenberg O, Ferraris L, et al. Investigation of the intestinal microbiota in preterm infants using different methods. Anaerobe, 2010; 16: 362-70.10.1016/j.anaerobe.2010.06.002.
  77. Baker JM, Chase DM, Herbst-Kralovetz MM. Uterine microbiota: residents, tourists, or invaders? Front Immunol, 2018; 9. doi.org/10.3389/fimmu.2018.00208.
  78. Brooks B, Firek BA, Miller CS, et al. Microbes in the neonatal intensive care unit resemble those found in the gut of premature infants. Microbiome, 2014; 2. doi.org/10.3389/fimmu.2018.00208.
  79. Azad MB, Konya T, Maughan H, et al. Infant gut microbiota and the hygiene hypothesis of allergic disease: impact of household pets and siblings on microbiota composition and diversity. Allergy Asthma Clin Immunol, 2013; 9: 15.
  80. Ownby DR, Johnson CC, Peterson EL. Exposure to dogs and cats in the first year of life and risk of allergic sensitization at 6 to 7 years of age. JAMA, 2002; 288: 963-972.
  81. Guarner F, Sanders ME, Szajewska H, et al. World Gastroenterology Organisation Global Guidelines: Probiotics and Prebiotics. Journal of Clinical Gastroenterology, 2024; 58(6): 533-553. DOI: 10.1097/MCG.0000000000002002.
  82. Mitsuoka T. Significance of dietary modulation of intestinal flora and intestinal environment. Biosci Microflora, 2000; 19: 15-25.
  83. van Nood E, Vrieze A, Nieuwdorp M, et al. Duodenal infusion of donor feces for recurrent Clostridium difficile. N Engl J Med, 2013; 368: 407-415.
  84. Moayyedi P, Surette MG, Kim PT, et al. Fecal microbiota transplantation induces remission in patients with active ulcerative colitis in a randomized controlled trial. Gastroenterology, 2015; 149: 102-109.e6.
  85. Pinn DM, Aroniadis OC, Brandt LJ. Is fecal microbiota transplantation the answer for irritable bowel syndrome? A single-center experience. Am J Gastroenterol, 2014;109: 1831-1832.
  86. Nicholson MR, Mitchell PD, Alexander E, et al. Efficacy of fecal microbiota transplantation for Clostridium difficile infection in children. Clin Gastroenterol Hepatol, 2020; 18: 612-619.e1.
  87. Dominguez-Bello MG, De Jesus-Laboy KM, Shen N, et al. Partial restoration of the microbiota of cesarean-born infants via vaginal microbial transfer. Nat Med, 2016; 22: 250-253.
  88. Kaneko K, Akagawa S, Akagawa Y, et al. Our evolving understanding of Kawasaki disease pathogenesis: role of the gut microbiota. Front Immunol, 2020; 11: 1616.
Saistītie raksti

Probiotikas — kā izvēlēties piemērotāko? Probiotiku saistība ar zarnu mikrobiotu

Par probiotiku ietekmi uz zarnu mikrobiotu jau 20. gs. sākumā runāja Nobela prēmijas laureāts, Pastēra institūta profesors un imunitātes pamatlicējs Iļja Mečņikovs. Viņš aprakstīja “jogurta teoriju” — hipotēzi par jogurtā dzīvojošām pienskābajām baktērijām jeb probiotikām, kas uzlabo imunitāti, aizsargā pret slimībām, nodrošina veselīgāku dzīvi un garāku mūžu.

V. Skuja, B. Jurševska

Probiotikas aknu steatozes profilaksē un terapijā

Alkohola neizraisīta aknu taukainā slimība (NATAS) izpaužas ar aknu steatozi jeb aptaukošanos gadījumos, kad pacientam nav citu iemeslu, kuru dēļ aknu audos patoloģiski varētu uzkrāties tauki, piemēram, smaga aktīva alkohola lietošana. Šobrīd NATAS ir galvenais hroniska aknu bojājuma iemesls pasaulē, šis stāvoklis rada bažas par sabiedrības veselību.

I. Vilkoite

Zarnu mikrobiotas un disbiozes attīstība bērniem. Ietekmējošie faktori

Bērna mikrobioms sāk veidoties antenatālajā periodā, auglim atrodoties in utero. [3—5] Postnatāli notiek mikrobiotas progresīva diversifikācija, pieaugot mikroorganismu skaitam. Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [7] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas.

E. Goraja, K. Zaikova

Kairinātas zarnas sindroms. Svarīga kompleksa pieeja

Kairinātas zarnas sindroms (KZS) ir hroniska funkcionāla slimība, kas negatīvi ietekmē pacienta dzīves un darba kvalitāti. Pārsvarā KZS pacienti ir jaunas sievietes, turklāt slimības slogs jaunā vecumā parasti ir nozīmīgs arī ekonomiskā aspektā, jo var būt saistīts ar prombūtni no darba vai mācībām. KZS patoģenēze saistīta ar izmaiņām zarnu trakta–smadzeņu asī, kas ir viens no terapeitiskajiem pamatvirzieniem slimības pārvaldībā.

S. Paudere–Logina

Probiotikas. Indikācijas paplašinās

“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.

S. Paudere–Logina, J. Rudzīte, E. Noriņa
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Uztura cietes kvalitātes un vielmaiņas veselības pētījums

Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]

N. Suvarna, V. Mackēvičs

Alumīnijs kā adjuvants vakcīnās un ietekme uz veselību: sistemātiska pārskata dati

Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.

Doctus

Austrumu slimnīcā veiksmīgi ārstēta paciente ar ārkārtīgi retu muguras smadzeņu trūci

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas ārsti veiksmīgi diagnosticējuši un ārstējuši pacienti ar ārkārtīgi retu muguras smadzeņu trūci (spinal cord herniation) - progresējošu neiroloģisku saslimšanu, kas pasaulē aprakstīta tikai dažos simtos klīnisko gadījumu. Pēc operācijas paciente atkopjas labi, staigā patstāvīgi un turpina rehabilitāciju.

R.

Lielāks svara zudums – mazāks komplikāciju risks

Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.

Doctus

Latvijā noslēdzies nozīmīgs ģenētiskās diagnostikas pilotprojekts

Latvijā veiksmīgi noslēdzies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pilotprojekts “Sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana”, kura ietvaros no 2024.gada decembra līdz 2026.gada martam tika ieviesta mērķēta ģenētiskā testēšana pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju un aizdomām par ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH) jeb iedzimtu ļoti augstu holesterīna līmeni. Projekta realizētāji aicina turpināt testēšanu pacientiem ar augstu holesterīnu.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U