Lai gan hipertensijas izraisīta psihoze ir reti aprakstīta un diferencēta, pieejamā literatūra un klīnisko gadījumu analīze norāda, ka savlaicīga asinsspiediena stabilizācija un adekvāta hemodinamikas kontrole var būt pietiekami efektīvs pasākumu kopums arī psihotisko simptomu korekcijai, bez nepieciešamības pēc nopietnas antipsihotiskas terapijas. [9]
Šī raksta mērķis ir pārskatīt patofizioloģiskos mehānismus, klīniskos gadījumus un diagnostikas principus, kas saistīti ar hipertensiju un tās potenciālajām psihotiskajām izpausmēm, kā arī uzsvērt ārstēšanas nozīmi un sekundārās profilakses pasākumus.
Patofizioloģija
Asins–smadzeņu barjeras caurlaidības pieaugums
Hroniski paaugstināts, nekontrolēts asinsspiediens rada mehānisku bojājumu kapilāru endotēlijam, veicinot oksidatīvo stresu un samazinot asins–smadzeņu barjeras integritāti. Šī disfunkcija palielina barjeras caurlaidību, ļaujot plazmas komponentiem noplūst smadzeņu interstīcijā. Turklāt samazināta asins–smadzeņu barjeras integritāte saistīta ar glutamāta homeostāzes traucējumiem, kas var izraisīt neiroķīmisku disbalansu un veicināt psihozes simptomu attīstību. [1; 2]
Autoregulācijas traucējumi
Smadzeņu asinsvadu autoregulācija uztur stabilu perfūziju, līdz sistoliskais asinsspiediens pārsniedz augšējo slieksni. Pacientiem ar hronisku hipertensiju šis slieksnis ir paaugstināts, padarot smadzeņu kapilārus īpaši jutīgus pret pēkšņu asinsspiediena paaugstināšanos. Kad sistoliskais asinsspiediens pārsniedz autoregulācijas augšējo slieksni, rodas hiperperfūzija un kapilāru bojājums, kas var veicināt vazogēnu tūsku un mikroperfūzijas traucējumus. [3]
Baltās vielas bojājumi un smadzeņu tūska
Hroniska hipertensija bojā kapilāru endotēliju, vājinot asins–smadzeņu barjeras integritāti un izraisot mikroperfūzijas traucējumus, kas attēldiagnostikā var parādīties kā:
- difūzs baltās vielas bojājums,
- simetriski vazogēnas tūskas perēkļi
- pakauša un parietālajās smadzeņu
- daivās, kas raksturīgi PRES (Posterior Reversible Encephalopathy Syndrome),
- periventrikulāri išēmiski bojājumi.
Tieši bojājumi frontālajās un temporālajās zonās var veicināt psihotiskas izpausmes, tostarp halucinācijas, murgus un dezorganizētu domāšanu. [4; 5; 8]
Iekaisuma process CNS
Hroniska hipertensija palielina renīna–angiotenzīna sistēmas aktivitāti, paaugstinot angiotenzīna II koncentrāciju, kas stimulē proiekaisuma citokīnu, īpaši IL–6 un TNF–α, ekspresiju perifērajā un centrālajā nervu sistēmā. Paaugstināts IL–6 un TNF–α līmenis cilvēkiem ir asociēts ar psihotisku simptomātiku. [6; 7]
Starptautisko klīnisko gadījumu apskats
Hipertensijas inducēta psihoze
60 gadus vecs vīrietis ar hronisku hipertensiju un citām komorbiditātēm tika nogādāts slimnīcā psihiskā stāvokļa izmaiņu dēļ — trīs dienas bija novērojamas halucinācijas, dezorientācija un paranoja.
Pēc diferenciāldiagnožu izslēgšanas (hipoglikēmija, aknu un nieru encefalopātija, CNS infekcijas un audzēji) tika pieņemts, ka psihotiskie simptomi ir saistīti ar hipertensīvo krīzi. Pacientam tika sākta intensīva asinsspiediena kontrole (labetalols, klonidīns u. c.), un 24 stundu laikā, samazinot asinsspiedienu, psihotiskā simptomātika ievērojami uzlabojās. Smadzeņu MRI neparādīja tūsku vai encefalopātiju.
Autori secināja, ka hipertensīva encefalopātija var tieši izraisīt psihozi, un pievērsa uzmanību nepieciešamībai iekļaut hipertensiju diferenciāldiagnozei pacientiem, kuriem akūti parādās psihozes simptomi. [9]
Hipertensīva encefalopātija: klīniskais gadījums par vīrieti, kurš nokoda sev pirkstus
40 gadus vecs vīrietis ar hronisku hipertensiju un hronisku nieru mazspēju hospitalizēts hipertensīvas krīzes laikā (asinsspiediens 209/125 mmHg).
Dažas dienas pēc uzņemšanas attīstījās dezorientācija, uzbudinājums, halucinācijas un psihoze; pacients nokoda divus savus pirkstus. DT atklāja iespējamu pakauša daivas un smadzenīšu tūsku.
Intensīva asinsspiediena kontrole, lietojot labetalolu, losartānu un nifedipīnu, un īslaicīga simptomātiska medikamentoza ārstēšana, izmantojot haloperidolu un lorazepāmu, veicināja pakāpenisku stāvokļa uzlabošanos, un līdz izrakstīšanai pacients bija orientēts un mierīgs.
Pēc izrakstīšanas psihotropie medikamenti netika nozīmēti, un turpmākajos mēnešos atkārtotas psihozes epizodes netika novērotas. [10]
Hipertensīvas encefalopātijas gadījumu sērija ar akūtu psihozi
Tika publicēti trīs klīniskie gadījumi, kas demonstrē, ka akūta psihoze var būt hipertensīvās encefalopātijas klīniskā izpausme, pat ja neiroloģiskā simptomātika ir minimāla un laboratoriskie rādītāji — normas robežās. Visos gadījumos psihozes sākšanos raksturoja hipertensīvas krīzes epizode (pacientu asinsspiediens 180—210/100—110 mmHg), un katra pacienta galvas smadzeņu magnētiskajā rezonansē konstatēti dažāda rakstura smadzeņu baltās vielas bojājumi — no periventrikulāriem un subkortikāliem bojājumiem līdz subkortikālai tūskai okcipitālajās daivās un išēmiska tipa frontāli–parietālām izmaiņām.
Kopīgs visiem gadījumiem ir tas, ka psihozes simptomu smagums korelēja ar asinsspiediena dekompensāciju, bet pēc intensīvas antihipertensīvās terapijas (labetalols, losartāns, amlodipīns, nifedipīns) un īslaicīgas antipsihotiskas ārstēšanas (kvetiapīns vai haloperidols) klīniskie simptomi izzuda dažu dienu līdz nedēļas laikā. Turklāt visos trijos gadījumos antipsihotiskie medikamenti tika pilnībā pārtraukti, un ilgtermiņa novērojumā atkārtotas psihozes epizodes netika novērotas.
Šie gadījumi uzsver, ka hipertensijas izraisīta encefalopātija var manifestēties ar izteiktām psihozes pazīmēm, kas bieži ir atgriezeniskas un labi reaģē uz asinsspiediena normalizēšanu, izceļot savlaicīgas diagnostikas un adekvātas hemodinamiskās kontroles nozīmi. [11]
Latvijas klīniskie gadījumi
1. gadījums — paciente, 75 gadus veca sieviete
Stacionēta SPNS pirmo reizi. Pārvesta ar NMP no somatiskā stacionāra saistībā ar pēkšņu apjukumu, dezorientāciju un neatbilstošu uzvedību uz vaskulāras encefalopātijas fona. Uz somatisko stacionāru nogādāta ar sūdzībām par reiboni, trauksmi, nespēku un apjukumu. Mājās paslīdējusi uz trepēm, novērota profūza svīšana. Vairākas naktis nebija gulējusi, uzvedība kļuvusi dīvaina pirms četrām dienām. Veikta datortomogrāfija — akūtu CNS perēkļu simptomātiku nekonstatē. Slēdziens: periventrikulāra vaskulāra encefalopātija, hroniska cerebrāla vaskulāra nepietiekamība, multiplas abpusējas lakunāras un mikrolakunāras postišēmiskas izmaiņas.
Pēc E–veselības datiem pacientei ikdienā rekomendēta antihipertensīvā un lipīdus mazinošā terapija, bet nav zināms, vai tika ievērota medikamentu shēma. Dzīvo viena, pensionāre, regulāri apciemo meita. Paciente ļoti pārdzīvojusi brīdi, kad vīru ievietoja slimnīcā, pēc kā kļuva trauksmaina, bažīga.
Psihiskais stāvoklis: orientēta personā, dezorientēta vietā, laikā un situācijā. Garastāvoklis viegli pacilāts, labils, uzvedībā mierīga, bet nedaudz haotiska. Sarunā koriģējama, medicīnas personālam paklausīga. Saka, ka no zālēm jūtas savārgusi, grūti atmosties. Vienā brīdī norāda, ka, iespējams, atrodas slimnīcā, bet nesaprot, kāpēc; par to, vai ir kādas veselības problēmas, nespēj komentēt; vērojamas anozognozijas iezīmes, viegli apjūk, pazaudē domu, uzmanība nenoturīga.
Uzskata, ka joprojām strādā, tāpēc jūtas pārstrādājusies (pareizi nosauc savu jaunības amatu). Uztveres traucējumi izpaužas atmiņas halucināciju veidā — persona apkārtējo vidi asociē ar vietām un situācijām no savas pagātnes, bet halucinācijas (balsis) vai psihiskie automātismi netiek novēroti.
Domāšana gausa, noslīdoša, izsīkstoša, konkrēta, paraloģiska. Vārdu krājums plašs, intelekts relatīvi saglabāts, uzmanība nenoturīga. Kognitīvi–mnestiskās spējas pazeminātas. Runā aplamības, murgaini apstāklīga. Suicidālu domu nav.
Somatiskais stāvoklis — mērena adipozitāte. Anamnēzē bronhiālā astma. KSS, PAH TA 170/114mmHg, P 72 ×/min). Hiperholesterinēmija. HNS? (GFĀ 73)
Neiroloģiskais stāvoklis — stāvoklis pēc neprecizētiem kardiovaskulāriem traucējumiem, bez fokālas neiroloģiskas atradnes. Vaskulāra encefalopātija, parēzes nenovēro. Zīlītes dx = sin. Mēle pa viduslīniju.
Pēc četrām dienām pacientes stāvoklis būtiski uzlabojies. Nodaļā mierīga, ievēro kārtību, spēj par sevi parūpēties. Ievēro dienas režīmu, apetīte laba. Vienīgās sūdzības ir sāpes un dedzināšanas sajūta vēdera lejasdaļā, diskomforts urinējot, bet uz vizītes laiku jau visas nepatīkamās sajūtas bija mazinājušās. Formāli pareizi orientēta visos veidos, jauc kalendāro datumu, saprot, ka atrodas psihiatriskajā slimnīcā. Garastāvoklis stabils. Atzīmē atmiņas iztrūkumu par pēdējām dienām, par ko pati nedaudz satraukta. Pēdējais, ko spēj atcerēties, ir apmēram nedēļu līdz stacionēšanai. Vieglāk atceras senākus notikumus. Ārēji kopta, sarunā laipna. Terapiju pieņem, blaknes neuzrāda. Hemodinamiski vēl saglabājas tendence uz viegli paaugstinātu asinsspiedienu. Miegs apmierinošs, murgi neradās. Motivēta turpināt ārstēšanos, pati saka: “Nekur nesteidzos.”
Stāvoklis izrakstoties — pareizi orientēta visos veidos. Garastāvoklis stabils, atzīmē vieglu astēniju. Sarunā mierīga, attieksmē laipna. Apmierināta ar rehabilitāciju. Nodaļā ar elementāru pašaprūpi tiek galā. Terapiju panes labi. Miegs pietiekošs. Domāšana secīga, konkrēta, spriedumi adekvāti situācijai. Saglabājas atmiņas iztrūkumi par nesenākiem notikumiem, bet par tiem vairs tik ļoti nesatraucas. Uztveres traucējumus noliedz, murgu idejas nepauž. Suicidālu domu nav. Hemodinamika stabila.
Stacionēšanas pirmajās sešās dienās konstatētas ievērojamas asinsspiediena svārstības (SAS 122—170; DAS 79—116 mmHg), kam sekoja stabilizācija līdz vidēji ~ 120/74 mmHg. Paciente stacionārā pavadīja 22 dienas.
Pacientes terapija stacionārā ietvēra: tab. Ramiprilum, tab. Quetiapinum, caps. Omeprazolum, tab. Nicergolinum, sol. Risperidonum, tab. Zopiclonum, inh. Salbutamolum, kā arī sol. Haloperidolum un sol. Diazepamum (iestājoties; psihomotorā uzbudinājuma novēršanai). Stabilizējoties hemodinamikai, novērota psihiskā stāvokļa uzlabošanās, kā rezultātā antipsihotiskā terapija tika samazināta un vēlāk gandrīz pilnībā atcelta.
Paciente no stacionāra izrakstīta kompensētā stāvoklī ar rekomendācijām turpmākajai terapijai: tab. Nicergolinum 30 mg no rīta, tab. Quetiapinum 50 mg vakarā, tab. Zopiclonum 7,5 mg vakarā, tab. Perindoprili arginum 10 mg no rīta, kā arī inh. Salbutamolum divas reizes dienā. Pēc izrakstīšanas paciente atkārtoti stacionārā nav vērsusies.
2. gadījums — paciente, 65 gadus veca sieviete
Stacionēta, pirmo reizi atvesta no somatiskā stacionāra ar NMP un policiju.
Paciente tika atrasta veikalā uz grīdas. Uzvedusies neadekvāti, runājusi aplamības, uz visiem kliegusi. Neklausīja policistus, nesadarbojās. Tika aizvesta uz somatisko stacionāru, kur turpinājusi uzvesties agresīvā manierē, nesadarbojās, neatbildēja uz jautājumiem pēc būtības; atteikusies no detalizētākas izmeklēšanas, uzvedusies rupji, provokatīvi, draudējusi izsaukt dienestus, ielikt visus aiz restēm.
Psihiskais stāvoklis nodaļā — sarunas laikā paciente manāmi uzbudināta, manierīga, hipomaniakāla. Orientēta personā, daļēji vietā un laikā, bet neapjēdzīga situācijā. Runā paātrināti, provokatīvā manierē, rupja, disforiska. Uzvedībā teatrāla.
Stāstījumā brīžiem nesakarīga, haotiska, faktus jauc ar izdomājumiem (konfabulē?). Iestrēgst nebūtiskās detaļās. Stāsta, ka ārzemēs dzīvo viņas dēls ar vīru, tāpēc plāno pārdot māju un braukt laiski pavadīt vecumdienas pie viņiem. Citējot: “Drīz iešu pensijā, jo 40 gadus esmu strādājusi, man būs liela pensija, bet ir tāda tradīcija, ka pirmā pensija ir jānodzer, tāpēc vakardien iegādājos lielos apjomos stipro alkoholu.” Stāsta aplamības, tukši lielās, ka iztērējusi lielu naudas summu alkohola iegādei, bet “nokritusi un saplēsusi pudeli, tāpēc pārdevēja izsauca policiju”; policija neesot varējusi pierādīt, ka sieviete bija alkohola reibumā, jo “pīpējusi marihuānu”. Haotiski, nesakarīgi stāsta par notikušo un pēdējo dienu notikumiem, brīžiem iestarpina draudus, ka esot zvanījusi ministriem, dienestiem un “Bez Tabu”. Pauž rupjas, devalvējošas piezīmes par medpersonālu, lamājas rupjiem vārdiem. Paziņo, ka lietos tikai tās zāles, kuras viņai atļaus operējošais ķirurgs. Domāšana paātrināta, saraustīta, paraloģiska. Garastāvoklis svārstīgs. Uztveres traucējumus nenovēro (halucināciju veidā), paciente fiksējas aplamajās iedomās. Suicidālus draudus nepauž. Absolūti nekritiska.
Paciente pagājušajā gadā aizgājusi pensijā, tomēr tika palūgts vēl gadu turpināt darbu. Dzīvo viena divstāvu mājā, sadzīves un saimnieciskie darbi sagādā grūtības, tāpēc nolēma īpašumu pārdot. Vīrs miris pirms vairākiem gadiem. Dēls strādā ārzemēs. Pacientei nesen tika diagnosticēta olnīcu onkoloģija, operācija paredzēta pēc pāris mēnešiem. Pēdējo nedēļu paciente kļuvusi stresaināka, lietojusi pretsāpju medikamentus, pasliktinājies miegs. Brīvdienās sākusi bieži zvanīt cilvēkiem un uzstājīgi piedāvāt lielas naudas summas, reizēm pat caur draudiem. Dzīves gaitā bijusi enerģiska, darbīga, nesavtīga, taču reizē ar strauju raksturu. Kaitīgu ieradumu nebija (tāpēc nav izskaidrojama impulsīvā alkohola iegādāšanās). Pēdējās dienās uzvedība kļuvusi neadekvāta, iepriekš dzīvē nekas tamlīdzīgs nebija novērots. Ārstus apmeklēja, bet zāles lietoja pēc saviem ieskatiem.
Somatiskais stāvoklis — TA 154/89 mmHg, P75 ×/min, SpO2 99 %. Pacientei pirms pāris mēnešiem operēta barības vada trūce (2 operācijas), izmeklējoties konstatēta olnīcas onkoloģija. Saistībā ar operāciju lietojusi atsāpinošu terapiju (iespējams, pārmērīgi). Alerģijas noliedz. Neiroloģiskais stāvoklis — bez akūtas CNS perēkļu simptomātikas.
Pēc četrām dienām pacientes psihiskās veselības stāvoklis pēdējās dienās ir ar zināmu pozitīvu dinamiku. Režīmu ievēro, terapiju pieņem, sadzīvo ar citām pacientēm. Vizītes laikā uzvedas demonstratīvi, teatrāli. Kopumā jūtas labi, miegs pietiekošs, reflektē, atkārto iepriekšējās dienās teikto, ka vairākas naktis nebija gulējusi un tāpēc nāca “visādi murgi galvā”; vēlas runāt tikai ar brāļa sievu, jo citas paziņas ir “intrigantes un pašlabuma meklētājas”. Garastāvoklis piepacelts. Joprojām nav kritikas pret savu rīcību stacionēšanas dienā, pauž pārvērtēšanas idejas, konfabulācijas, atkārtoti prasa, vai “esmu laba aktrise”, turpina izteikt dažādas aplamas idejas un nepamatotus pārmetumus (uz kuriem fanātiski iestrēgt), piesola uzsūtīt visādus auditus dažādam iestādēm, jo viņai slimnīcā neļāva tikties ar civilvīru; policistus “sūtīs pensijā”. Savu rīcību neatceras, iespējams, amnezējusi. Saka ārstam, ka viņš dabūs paaugstinājumu, ja rakstīs disertāciju par pacienti un viņas kaitēm. Hemodinamika stabila.
Stāvoklis izrakstoties — paciente ir orientēta visos veidos. Sarunā mierīga, laipna, pateicīga par sniegto ārstēšanu. Atvainojas par savu uzvedību stacionēšanas pirmajās dienās. Kritika pietiekama. Garastāvoklis stabils, emocionāli pozitīva. Plāno turpmākās vizītes pie speciālistiem. Uztveres traucējumus noliedz, murgainas idejas neizsaka. Kognitīvās un mnestiskās spējas saglabātas, atbilstošas vecumam. Domāšana konkrēta tipa. Suicidālu domu nav. Motivēta ievērot ārsta rekomendācijas. Hemodinamika stabila.
Paciente stacionārā pavadīja 22 dienas. Stacionēšanas laikā tika konstatēta kreisās kājas tūska. Stacionēšanas laikā paciente saņēma Detralex, tab. Trihexyphenidyli hydrochloridum, tab. Quetiapinum, tab. Amlodipinum, tab. Perindoprili argininum, caps. Piracetamum/Cinnarizinum, tab. Bisoprolol, caps. Omeprazolum, tab. Drotaverini hydrochloridum, tab. Spironolactonum, tab. Lamotriginum, sol. Haloperidolum, sol. Diazepamum, sol. Drotaverini hydrochloridum, sol. Diclofenacum natricum. Asinsspiedienam stabilizējoties, stabilizējās arī pacientes psihiskais stāvoklis; antipsihotiskā terapija tika samazināta un tad pilnībā atcelta. Paciente tika izrakstīta no stacionāra ar turpmākās ārstēšanas rekomendācijām: Detralex 500 mg trīs reizes dienā, tab. Lamotriginum 50 mg vakarā, caps. Piracetamum/Cinnarizinum 400/25 mg, tab. Amlodipinum 5 mg vakarā, tab. Perindoprili argininum 5 mg no rīta, tab. Spironolactonum 25 mg no rīta, caps. Omeprazolum 20 mg no rīta. Pēc izrakstīšanas paciente nav atgriezusies stacionārā.
Teorētiskais pārskats
Diagnostikas principi
Akūtas psihozes izvērtēšana pacientiem ar hronisku hipertensiju prasa sistemātisku diagnostisku pieeju, lai precīzi diferencētu hipertensijas izraisītus neiroloģiskos procesus no primāriem psihiatriskajiem traucējumiem. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir citu diferenciāldiagnožu izslēgšana.
Izmeklēšanas algoritms
- Asinsspiediena mērījumi, elektrolīti, nieru funkcijas rādītāju noteikšana.
- Datortomogrāfija galvas smadzenēm (insulta diagnozes izslēgšanai).
- Magnētiskā rezonanse galvas smadzenēm (baltās vielas bojājumi, PRES pazīmes, tūska).
- Elektroencefalogrāfija (delīrija vai encefalopātijas pazīmes).
- Cerebrospinālā šķidruma analīzes (ja aizdomas par infekciozu vai autoimūnu etioloģiju).
- Toksikoloģija.
- Autoantivielu (piem., anti–NMDA, anti–LGI1) noteikšana ir indicēta gadījumos, kad klīniskā aina ir atipiska.
Diagnostikas izaicinājumi
- Psihoze kļūdaini tiek diagnosticēta kā primāra psihiatriska slimība.
- Hipertensija tiek uzskatīta par “simptomu”, nevis cēloni.
- Nespecifiska atradne smadzeņu attēldiagnostikai.
Ārstēšanas principi
Asinsspiediena stabilizācija
Strauja un nekontrolēta vai pārmērīga asinsspiediena pazemināšana hipertensīvas ārkārtas situācijas gadījumā nav ieteicama, jo tas var izraisīt papildu komplikācijas. Lai gan vairumā hipertensīvu ārkārtas situāciju ieteicama intravenoza zāļu ievadīšana, perorāla terapija ar AKE inhibitoriem, ARB vai bēta blokatoriem (īsākas darbības formām, piemēram, kaptoprilu vai metoprololu) var būt efektīva. Tomēr jālieto zemas sākuma devas, jo šiem pacientiem var būt izteikta jutība pret šiem medikamentiem, un ārstēšanai jānotiek slimnīcā. [12]
Pacientiem, kam indicēta farmakoterapija, sāk ar divkāršo kombināciju (AKEI vai ARB + KKB vai tiazīdu grupas diurētiķi) mazā devā, un, ja mērķis pēc 1—3 mēnešiem netiek sasniegts, terapijā pievieno papildu līdzekli, attiecīgi nozīmējot mazas devas trīskāršo kombināciju. [13]
Simptomātiska psihiatriska terapija
- Īslaicīgi var izmantot antipsihotiskos medikamentus, piemēram, haloperidolu, olanzapīnu vai risperidonu; jāseko līdzi blaknēm — miegainība, QT intervāla pagarināšanās, ekstrapiramidālie simptomi (EPS), ortostatiskā hipotensija.
- Uzturošā un simptomātiskā terapija ar “mazajiem neiroleptiķiem” — Melperonum, Quetiapinum (mazās devās), Chlorprotixenum, kuriem pašiem raksturīgs antihipertensīvs efekts (pārsvarā ortostatiskas hipotensijas risks) un vielmaiņas traucējumi ilgtermiņā.
- Tomēr šo medikamentu nepieciešamība ievērojami samazinās pēc hemodinamiskas stabilizācijas un asinsspiediena normalizācijas.
- Ļoti piesardzīgi lietojami benzodiazepīni, īpaši gados vecākiem cilvēkiem (risks: kognitīvie traucējumi, krišanas un lūzumu risks, apjukums). Iespēju robežās izvairīties. [14]
Sekundārā profilakse
Pacienta izglītošana par nekontrolēta paaugstināta arteriālā spiediena riskiem.
Diskusija
Hipertensijas izraisīta psihoze ir ļoti reta, bet klīniski nozīmīga komplikācija. Psihozes simptomi šajā gadījumā parasti ir nevis primārs psihisks traucējums, bet sekundārs, jo rodas saistībā ar smadzeņu autoregulācijas traucējumiem, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumiem un neiroiekaisumu procesiem.
Starptautiskie un Latvijas gadījumi rāda, ka simptomi korelē ar asinsspiediena dekompensāciju un bieži ir atgriezeniski pēc intensīvas hemodinamiskas kontroles. Savlaicīga diagnostika un īslaicīga simptomātiska psihiatriska terapija nodrošina labu klīnisko iznākumu.
Secinājumi
- Hroniska un nekontrolēta hipertensija var izraisīt smadzeņu autoregulācijas traucējumus, baltās vielas bojājumus un neiroiekaisuma procesus, kas dažkārt izpaužas kā akūta psihoze. Tas pasvītro nepieciešamību hipertensijas pacientu regulārai uzraudzībai un spiediena kontrolei ambulatorās vizītēs pie jebkura speciālista.
- Psihoze parasti ir sekundāra hipertensīvai encefalopātijai vai baltās vielas bojājumiem, un tās smagums korelē ar asinsspiediena dekompensāciju.
- Ārstēšanas pamatā ir intensīva, bet uzraudzīta un pakāpeniska asinsspiediena stabilizācija; psihozes simptomi bieži izzūd dažu dienu līdz nedēļas laikā.
- Īslaicīga simptomātiska psihiatriskā terapija var būt nepieciešama, taču tās nozīme samazinās pēc hemodinamiskās kontroles.
Ja psihozes simptomi saglabājas, jāizvērtē citas iespējamās etioloģijas, piemēram, autoimūnas, infekciozas, toksiskas vai primāri psihiskas.
