Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]
Attiecības starp endokrīnajām un psihiskajām slimībām ir divvirzienu. Liela daļa endokrīno traucējumu ir saistīti ar psihiskiem simptomiem — un arī psihiskās slimības izraisa hormonālās aktivitātes izmaiņas, kā tas ir, piemēram, virsnieru un vairogdziedzera hormonu gadījumā. Dažkārt psihiskās izpausmes parādās vēl pirms organiskiem endokrīnās disfunkcijas simptomiem, [1] kas var palīdzēt diagnostikā, ja par to aizdomājamies.
Elektrokonvulsīvā terapija (EKT) ir viena no bioloģiskajām ārstēšanas metodēm psihiatrijā, kuras laikā, izmantojot specializētas aparatūras ģenerētus elektriskus impulsus, pacienta galvas smadzenēs tiek izsaukta ģeneralizēta epileptiska aktivitāte, kas rezultējas ārstnieciskā efektā dažādu psihisku slimību ārstēšanā.
Sistēmiska sarkanā vilkēde (SSV) ir hroniska autoimūna slimība, kam raksturīgs autoantivielu un to veidoto imūnkompleksu izraisīts audu bojājums. [1] SSV klīniskā aina ir izteikti variabla un var skart praktiski jebkuru orgānu sistēmu, izpaužoties dažādās smaguma pakāpēs.
Šizofrēnija ir plaši izplatīta slimība visā pasaulē. Pasaules literatūras dati liecina, ka gadā ar šizofrēniju saslimst apmēram 1,5 miljoni cilvēku. [17] Slimības gadījumu sastopamība pasaulē pieaugušajiem variē no 1 līdz 17 uz 1000 cilvēkiem. [12] Citi dati vēsta, ka šizofrēnija sastopama apmēram 1 % pasaules iedzīvotāju. [10]
Lai gan pavājinātas kognitīvās spējas nav iespējams atjaunot līmenī, kādā tās bija pirms demences attīstīšanās, tomēr iespējama neliela simptomu uzlabošanās, novēršot depresīvo simptomātiku, trauksmi, agresiju, lai ar rehabilitācijas palīdzību pacients relatīvi apmierinoši iekļautos ikdienas dzīvē.
Onkoloģiska slimība ir diagnoze, kas būtiski maina cilvēka dzīvi un joprojām rada nozīmīgu psiholoģisku un emocionālu distresu, — pat par spīti tam, ka mūsdienās ļoti progresējusi audzēju agrīna diagnostika un ārstēšana.
Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
