DZINTARS OZOLS, plastikas un rokas ķirurgs: Ķirurģija pāri visam
Daktera Ozola darbadiena aizrit gan Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur veicis daudzas unikālas operācijas, gan arī Rīgas Stradiņa universitātē, kur ir lektors. Jau gandrīz desmit gadus viņš ir Zemessardzē un paguvis pabeigt Aizsardzības akadēmiju. Nu viņam ir medicīnas zinātņu doktora grāds un arī leitnanta dienesta pakāpe.
Kā trenējat vai saudzējat savas rokas?
Nekā īpaši netrenēju un nesaudzēju, ir pat gadījies rokas traumēt. Kad pirms gadiem desmit salauzu pirkstu, uzkrītot smagam priekšmetam, šķita, ka zaudēšu traumēto pirkstu, taču viss beidzās laimīgi. Ticiet vai ne, bet pāris dienas pēc tam, kad biju salauzis pirkstu, es operēju. Kolēģim biju apsolījis palīdzēt operācijā, nevarēju atteikt. Uzvilku cimdus un, kaut pirksts sāka asiņot, izdarīju, kas nepieciešams.
Vai arī ar mājas darbiem, kas darāmi ar rokām, esat uz “tu”?
Savas rokas jau vajadzētu saudzēt, bet tad man būtu jāmaina ierastais dzīves ritms. Visu dzīvi esmu pavadījis laukos, līdz pat 2005. gadam vecākiem bija zemnieku saimniecība.
Pļāvu sienu govīm, liku zārdos, darīju citus lauku darbos. Ja vajag, varu arī izslaukt govi. Kad sāku studēt, mēs ar brāli un tēvu gājām zāģēt mežu, lai būtu nauda. Ne mums bija speciāls darba apģērbs, ne ķiveres galvā, bet izdzīvojām, kaut gadījās bīstamas situācijas. Mežu kopju joprojām — pirms pāris trim gadiem kopā ar brāli biju zāģēt kokus. Nav nekādu problēmu, tikai tagad esmu kļuvis uzmanīgāks — strādājot uzvelku aizsargcimdus, nemetos darbos ar plikām rokām. Esmu uzkrājis pieredzi, zinu, ka varu pirkstā ieraut skabargu vai gūt citu traumu.
Arī patlaban dzīvoju lauku mājās, kur darāmā netrūkst. Lieku pamatus saimniecības ēkai, varu nomainīt jumtu mājai, ja vajag. Protu visus vīru darbus, bet ne vienmēr tiem pietiek laika. Ja veicams kas lielāks, paaicinu meistaru, taču pie katra sīkuma to nedaru.
Pie operāciju galda bez labas fiziskās formas neiztikt. Kā izturat sarežģītās, garās operācijas?
Pirms desmit gadiem, strādājot Mikroķirurģijas centrā, piedzīvoju dramatisku situāciju. Pieredzējušie kolēģi mani nebija brīdinājuši, ka ķirurgam jābūt ne vien labā fiziskā formā, bet arī kakls operējot jāpozicionē noteiktā leņķī, jāizmanto pielāgotas medicīniskās brilles. To neievēroju, tāpēc iedzīvojos thoracic outlet sindromā — bija saspiesti kakla pinuma nervi. Diezgan ilgstoši pēc operācijām sāpēja viena roka. Vajadzēja rīkoties, lai situācija neeskalētos.
Daktera Olafa Libermaņa iedotās optiskās brilles (tas, ka viņš man, jaunam ķirurgam, tās iedeva, šķita ļoti pagodinoši!) nomainīju pret sev piemērotākām. Tā kā esmu garāka auguma nekā kolēģis, operēju, pamatīgi noliecis kaklu, lai labi redzētu, ko operēju (katra optika paredzēta konkrētam attālumam). Kakla pinuma nervi bija saspiesti tik nopietni, ka man pat piedāvāja veikt operāciju. Atteicos, sāku intensīvi vingrot.
Nonācu pie laba vieglatlētu trenera Vitālija Umbraško, kurš savulaik trenēja pazīstamo lodes grūdēju Jāni Bojāru un citus vieglatlētus. Viņš pamazām mani ieveda savā domāšanas piramīdā, piemēram, mācīja, kā pareizi noturēt ķermeņa asi. Desmit gadus intensīvi trenējos gan pie Umbraško, gan pie fizioterapeita Raivja Aršauska, gan arī mājās veicu nervu stiepšanas vingrinājumus. Tagad šo ligu esmu uzveicis.
Mikroķirurgs Kalvis Pastars par garajām operācijām reiz sacīja: grūtākais ir noturēt ritmu, kad iestājas nogurums. To var salīdzināt ar alpīnistu — uzkāp virsotnē, bet ir arī jānokāpj. Kurš posms operācijas laikā jums šķiet grūtākais?
Visgarākā operācija, ko veicu 2008. gadā, ilga četrpadsmit stundu. Sapratu, ka vairs negribu tik ilgi stāvēt pie operāciju galda, ka operāciju iespējams veikt īsākā laikā, tikai nepieciešams ļoti koncentrēties un ātri pieņemt lēmumus. Piemēram, nospraudu sev uzdevumu, ka operāciju veikšu nevis sešās stundās, kā to iepriekš darīja kolēģi, bet trijās, operēšanas laiku pakāpeniski samazinot pa stundai.
Operējot visvairāk laika zaudē, kavējoties ar lēmuma pieņemšanu. Prāto, vai tā ir šī vai tā struktūra, vai šis ir tas nervs, ko meklēju, vai nav. Lai nemāktu šaubas, jābūt labām anatomijas zināšanām un labi jāpārvalda mikroķirurģijas tehnika.
Esat vadošais augšanas zonu pārstādīšanas speciālists Latvijā. Vienkārši būt par bērnu ķirurgu nebija interesanti? Pastāstiet, kas bija impulss, kāpēc tam pievērsāties!
Bērnu ķirurģija mani vienmēr interesējusi, jo bērns ir anatomiski ārkārtīgi sarežģīti un interesanti uzbūvēts. Sākumā viņa ķermenis un orgāni ir mazi, tad pakāpeniski izaug lieli, turpretī pieaugušajiem viss jau izaudzis, ir statisks. Kad esi veicis operāciju bērnam pusgada vai gada vecumā, vari novērot, kā rekonstrukcija izskatās pēc pieciem, desmit un vairāk gadiem, kā funkcionē.
Augšanas zonu transplantācija ir salīdzinoši jauna tehnoloģija. Pirmās zinātniskās publikācijas parādījās ap 2004., 2005. gadu, kad itāliešu ārsts profesors Marko Inocenti publicēja augšanas zonu transplantācijas sākotnējos rezultātus. Latvijā pirmo šādu operāciju mēs veicām 2008. gadā — bērns bija piedzimis bez augšdelma kaula proksimālās daļas, vajadzēja šo daļu atjaunot. Augšanas zonu ievietojām pleca kaula proksimālajā daļā, lai kauls varētu augt līdzi. Tad augšanas zonu anatomiju vēl labi nepārzināju, materiālu ņēmu vietā, kur augšanas potenciāls ir niecīgs, tāpēc operācijas izdošanās procents niecīgs — kādi divdesmit procenti vai pat mazāk. Lai uzkrātu zināšanas, pārlasīju kolēģu publikācijas, braucu uz ārvalstīm pieredzes apmaiņā, arī uz Itāliju pie profesora Marko Inocenti. Pēc tam augšanas zonu sākām transplantēt ar daudz labākiem rezultātiem. Patlaban šajā jomā esam līderi Baltijas reģionā, jo Igaunijā, Lietuvā un Somijā šādas operācijas neveic.
Turklāt esam vienīgie pasaulē, kas vienlaikus transplantējuši divas augšanas zonas. Vismaz publikāciju par šādu operāciju nav.
Zinātniskās publikācijas, kur var iepazīteis ar Dr. med. Dzintara Ozola sasniegto
1: Ozols D, Laucis R, Osins R, Berezovska MM, Kalnina L, Mikitins A, Petersons
A. The Extensor Indicis Proprius Transposition for the Ulnar Collateral Ligament
Stabilization in Thumb Hypoplasia Grades II-IIIa. Tech Hand Up Extrem Surg. 2023
Jun 1;27(2):73-78. doi: 10.1097/BTH.0000000000000413. PMID: 36193683.
2: Ozols D, Butnere MM, Kalnina L, Mokanu A, Ozola S, Mikitins A, Petersons A.
Double Vascularized Fibula Proximal Growth Plate Transplantation: Novel
Technique for the Radial Longitudinal Deficiency (RLD) Grade IV Reconstruction.
Tech Hand Up Extrem Surg. 2022 Jun 1;26(2):98-102. doi:
10.1097/BTH.0000000000000366. PMID: 34411041.
3: Ozols D, Zarins J, Petersons A. Bilateral second toe transfers to reconstruct
radial longitudinal deficiency: a case report. J Hand Surg Eur Vol. 2018
Dec;43(10):1114-1116. doi: 10.1177/1753193418773030. Epub 2018 May 9. PMID:
29742947.
4: Ozols D, Blums K, Krumins M, Butnere MM, Nefjodovs V. Entire calcaneus
reconstruction with pedicled composite fibular growth plate flap in a pediatric
patient. Microsurgery. 2021 Mar;41(3):280-285. doi: 10.1002/micr.30691. Epub
2020 Dec 8. PMID: 33289931.
5: Ozols D, Butnere MM, Petersons A. Methods for Congenital Thumb Hypoplasia
Reconstruction. A Review of the Outcomes for Ten Years of Surgical Treatment.
Medicina (Kaunas). 2019 Sep 20;55(10):610. doi: 10.3390/medicina55100610. PMID:
31547029; PMCID: PMC6843639.
6: Ozols D, Zarins J, Petersons A. Novel Technique for Toe-to-Hand
Transplantation: The Fourth-toe as an Alternative Option for Toe-to-Hand
Transplantation for Pediatric Patients. Tech Hand Up Extrem Surg. 2019
Jun;23(2):74-80. doi: 10.1097/BTH.0000000000000234. PMID: 30720566.
7: Ozols D, Butnere MM, Petersons A. The Second Toe-to-Hand Transfer for Full-
length Thumb Reconstruction in Congenital Thumb's Grade IIIb to V Hypoplasia:
MTPJ Arthrodesis Instead of Tendon Rebalansing. Tech Hand Up Extrem Surg. 2020
Mar;24(1):13-19. doi: 10.1097/BTH.0000000000000266. PMID: 31490319.
8: Ozols D, Protasa J, Bergmanis U, Berezovska MM, Kalnina L, Ozola S, Petersons
A. Double vascularized fibula growth plate transfer for the reconstruction of
long segmental tibia in pediatric patients: Report of three cases. Microsurgery.
2023 Jan;43(1):68-73. doi: 10.1002/micr.30872. Epub 2022 Feb 8. PMID: 35134269.
9: Ozols D, Berezovska MM, Krasts J, Grutupa M, Petersons A. One-Step Lower Leg
Reconstruction with Vascularized Functional Vastus Lateralis Muscle Flap in the
Treatment of Embryonal Rhabdomyosarcoma for a Six-Month-Old Boy: A Case Report.
Medicina (Kaunas). 2020 Jul 21;56(7):362. doi: 10.3390/medicina56070362. PMID:
32708209; PMCID: PMC7404637.
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2023. gada septembra numurā