PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kā atvērt privātu klīniku krīzes laikā? Jurista eksperiments un hobijs

D. Ričika
Kā atvērt privātu klīniku krīzes laikā? Jurista eksperiments un hobijs
Ervīns Keišs ikdienā strādā par juristu Rīgā uzņēmumā - kā mēdz teikt dakteri, pie saimnieka - un paralēli pamatdarbam kā eksperimentu un hobiju izveidojis nelielu ambulatoru veselības aprūpes iestādi Jēkabpilī, jo pats ir cēlies no Jēkabpils. 80 kvadrātmetros uz maiņām strādā 14 ārsti.

Ervīns Keišs ir jurists, kuram ģimenē ir trīs mediķi – šis arguments nospēlēja par labu savas klīnikas izveidei Jēkabpilī Ervīns Keišs ir jurists, kuram ģimenē ir trīs mediķi – šis arguments nospēlēja par labu savas klīnikas izveidei Jēkabpilī
Ervīns Keišs ir jurists, kuram ģimenē ir trīs mediķi – šis arguments nospēlēja par labu savas klīnikas izveidei Jēkabpilī
Kad vaicāju, cik garš bijis ceļš no idejas līdz klīnikai, nosmaida: "Nevarētu teikt, ka 2005. gadā, beidzot vidusskolu, domāju: pienāks 2010. gads un viss notiks. "Kirsh veselības fabrikas" juridiskās formalitātes tika kārtotas 2010. gada maijā, bet novembrī - palaista pirmā testa versija." Atzīst, ka viņa gadījumā liels mīnuss no vadības menedžmenta viedokļa ir klīnikas vadīšana, pašam neatrodoties uz vietas.

Biznesa principi

  • Klīnika kā operatorbiznesa modelis, ko ikdienā vada, neatrodoties uz vietas
  • Apsverot jaunu ideju, mēģina to likt kā puzli - saistīt ar pašreizējiem pakalpojumiem
  • Piesaista ārstus, kas reģionā labi zināmi, kā arī tos, kas aizbraukuši no dzimtās pilsētas
  • Konkrēta pakalpojuma cenas daļa (ar koeficienta palīdzību) tiek novirzīta ārsta atalgojumam - tā ārsts var prognozēt savus ieņēmumus

Mēnesī vairākas reizes aizbraucu uz Jēkabpili, citreiz pat vairākas reizes nedēļā, taču lielākoties saziņa norit elektroniski vai pa tālruni. Kaut vai elementāra kontaktēšanās vai tikšanās ar ārstiem, lai vienotos par sadarbību, ir ļoti sarežģīta. Vai atdeve būtu tāda pati, ja būtu uz vietas?... Noteikti tā būtu lielāka. Taču jurista darbs man ir primārais, esmu maģistrs, un man būtu žēl gadu, ko universitātes solā sēdēju.

No kurienes juristam interese par medicīnas biznesu?

Man ģimenē ir trīs mediķi, un tas ir pietiekami spēcīgs arguments šādas pēctecības veidošanai.

Kurš pamudināja?

Man ir radušās dažādas atziņas par strādāšanu pie kāda, biju biznesa idejas meklējumos. Redzot, kā radinieki, kas ir ārsti, strādā, kāda ir šī vide, nonācu pie secinājuma: kāpēc nepamēģināt, kāpēc gan ne veselības aprūpe? Ārsti ir ļoti savdabīgi cilvēki. Viņu interešu loks ir neticami plašs - pie medicīnas tas nekad neapstājas, viņiem vienmēr ir viedoklis par politiku, biznesu. Par visu.

Vai reģionā salīdzinājumā ar galvaspilsētu nav sarežģītāk lauzt cilvēku ieradumus? Pacienti pieraduši gadiem saņemt pakalpojumus vienā iestādē. Kāpēc meklēt ko jaunu?

Veselības aprūpes sistēma valstī radījusi veselīgu augsni dažādu profilu ambulatoro ārstniecības iestāžu darbam - vienmēr būs cilvēki, kas pakalpojamu vēlēsies saņemt ātrāk, netērēt laiku uzgaidāmajās telpās, turklāt cilvēki spēj pamanīt un novērtēt motivētu darbinieku, jo katram ir tiesības justies īpaši. Diemžēl valsts garantētā veselības aprūpe ne vienmēr spēj konkurēt - īpaši šajā kontekstā. Jāpiebilst, ka mums visi pakalpojumi ir tikai par maksu. Ja valstī uz daudziem ambulatoriem pakalpojumiem ir rindas, mums to faktiski nav. Salīdzinājumam - Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, kas mums ir lielākais konkurents, periodiski gaidīšanas laiks mērāms vairāku nedēļu garumā. Ar to arī skaidrojams, kāpēc pilsētā vismaz trīs vietās iespējams saņemt ultrasonogrāfijas pakalpojumu. Vēl būtisks aspekts: visi ārsti, kas strādā manā klīnikā - un viņu ir ne mazāk kā četrpadsmit -, šajā reģionā ir zināmi.

Reģiona "zvaigznes"?

Liela daļa - jā. Bet tā jau tāda fundamentāla patiesība. Gan ārstam, gan juristam jānoiet savs ceļš, lai iegūtu atpazīstamību, klientus. Lai var runāt par cenu politiku. Mēģinām vilkt atpakaļ arī mediķus, kas aizbraukuši no reģiona. Tāds mums ir kardiologs Jānis Pudulis. Ļoti atsaucīgs. Tātad patriotisms nostrādā.

Tas bijāt jūs, kas izdomāja: nu, būtu feini, ja kardiologs Pudulis strādātu klīnikā?

Jā. Kad apsveru jaunu ideju, mēģinu to likt kā puzli, saistīt ar to, kas jau ir. Piemēram, šobrīd mums izveidojusies laba sadarbība ar traumatologu ortopēdu Ēriku Vizuli. Paralēli ambulatorajām traumatologa konsultācijām, kas ir galvenais uzdevums, viņš ir autovadītāju veselības pārbaužu komisijā. Tā viss kombinējas.

Jūs esat arī galvenais klīnikas ideju ģenerators?

Jā, esmu vienīgais valdes loceklis, arī operatīvajā vadībā - vienīgais. Protams, man ir palīgi, jo juristam ielēkt pilnīgi nezināmā nozarē, ir diezgan sarežģīti. Mans skatījums ir vairāk teorētisks, katra mana ideja sākas no Ministru kabineta noteikumiem - vai par veselības aprūpes organizēšanu vai finansēšanu, vai obligātajām prasībām ambulatorajām iestādēm. Būšu kritisks - man pietrūkst plašāka skatījuma uz nozari kopumā, tas ir, varētu pat teikt, sauss. Taču mums Latvijā ir daudz labu piemēru, idejas var aizņemties, reducēt, adaptēt.

Sākāt kā monoprofila klīnika, kas fokusējas uz sieviešu veselības aprūpi. Un tad sevi pāraugāt?

Sākums vairāk bija kā eksperiments. Sākumā bija trīs ginekologi, bet viss diezgan strauji attīstījās. Un kāpēc negribēt vairāk?! Galvaspilsētā plašums ir krietni lielāks, 80 kvadrātmetros mums ir divi diezgan plaši kabineti, kur ar noslodzi rēķinās gandrīz kā viesnīcā. Tuvākajā laikā jārisina jautājums par plašākām telpām.

Rīgas ambulatorie veselības aprūpes "milži" nemaz tā neraujas uz provinci. Kā jūs domājat - kāpēc?

Tas ir paradoksāli, jo reģionos šobrīd konkurētspēja ir diezgan vāja. Jauns spēlētājs uzreiz paņemtu diezgan lielu tirgus daļu. Bet pieļauju, ka galvaspilsētā pietiek attīstības iespēju. Medicīna kā bizness ir fantastisks modelis. Tā attīstība ir daudzslāņaina. Presē daudzkārt dzirdēts par "astoņkājiem" - apvienojas ambulatorie sniedzēji, farmācija. Arī reģionā tas viss ir iespējams.

Kura ir dārgākā pozīcija, atverot klīniku?

Medicīniskās iekārtas. Protams, viss atkarīgs no klīnikas profila. Ir virkne universālo iekārtu, kas der gan radiologam, gan ginekologam, gan kardiologam. Ja atskaita izmaksās sīkākas iekārtas, piemēram, elektrokardiogrāfu, tad mums lielākais pirkums bija ultrasonogrāfs.

Telpas mūsu gadījumā nav dārgākā pozīcija, tās nomājam. 2010. gadā nekustamā īpašuma tirgus mazā pilsētā nebija dinamisks. Varētu domāt, ka cilvēkiem vajadzīgi naudas līdzekļi un viņi mēģina pārdot savu nekustamo īpašumu, bet tas viss notika ar izsoļu starpniecību, tas nozīmē, ka jābūt nozīmīgam kapitālam, lai izsolē 30 dienu laikā varētu samaksāt šo summu. Šķita - prātīgāk telpas nomāt.

Ar kādu summu jārēķinās, atverot šādu klīniku?

Viss atkarīgs, vai pērk jaunas vai lietotas iekārtas, vai kapitāls ir pieejams uzreiz, vai jāņem kredīts, kas uzreiz sarežģī pilnīgi visu. Ja kapitāls ir reāli pieejams, tad reģionā, pērkot lietotas iekārtas un nomājot telpas, tie varētu būt 40 tūkstoši latu. Faktiski pirmajā gadā apgrozījums varētu būt līdzīgs kapitālam. Jārēķina, protams, ka starp apgrozījumu un peļņu vienādības zīmi nevar likt.

 

Foto: Ligita Ieviņa

Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2012. gada marta numurā

 

 

Raksts žurnālā