PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Sirds un nieru veselība jaunākajās vadlīnijās. ESC 2026 kongresa apskats

S. Paudere–Logina
Sirds un nieru veselība jaunākajās vadlīnijās. ESC 2026 kongresa apskats
Magnific, ChatGPT
Agrīna un savlaicīga hroniskas nieru slimības (HNS) diagnosticēšana un ārstēšana ir nozīmīgs solis pretī slimības sloga samazināšanai ne tikai HNS kontekstā, bet arī kardiovaskulāro slimību (KVS) ziņā. Jaunās vadlīnijas sadarbībā ar Eiropas Nieru asociācijas (ERA) ekspertiem prezentētas 2026. gada Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) ikgadējā kongresā, akcentējot starpdisciplinārās sadarbības būtisko nozīmi. Vadlīniju saturā caurvīts akronīms STAMP on CKD — to atšifrējam šajā publikācijā.

Eiropas Kardiologu asociācijas vadlīnijās uztveramības veicināšanai tiek izmantoti dažādi akronīmi vai saīsinājumi. Arī šīs vadlīnijas nav izņēmums. Ko tad nozīmē STAMP on CKD un ko tas nozīmē ikdienas praksē (1. attēls)? 

  • S — screen for CKD — hroniskas nieru slimības sijājošā diagnostika.
  • T — triage and stage CKD — hroniskas nieru slimības triāža un stadiju noteikšana.
  • A — address CKD risk — novērtē hroniskas nieru slimības riskus.
  • M — modify approach to CVD managenent — KVS pārvaldības pieejas pielāgošana.
  • P — plan health services — veselības aprūpes plānošana.

Vadlīniju centrālā ilustrācija — hroniskas nieru slimības pārvaldības plāns Vadlīniju centrālā ilustrācija — hroniskas nieru slimības pārvaldības plāns
1. attēls
Vadlīniju centrālā ilustrācija — hroniskas nieru slimības pārvaldības plāns

Hroniskas nieru slimības sijājošā diagnostika

  • HNS definēta kā patoloģija nieru struktūrā vai funkcijā, kas saglabājas vismaz trīs mēnešus un ietekmē pacienta veselības stāvokli. Traucētu nieru funkciju definē ar kādu no šiem rādītājiem: samazināts aprēķinātās glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ): < 60 ml/min/1,73 m2 vai
  • paaugstināta albuminūrija: > 3 mg/mmol vai > 30 mg/g.

Ar IC līmeņa rekomendāciju eksperti aicina veikt HNS skrīningu ar GFĀ un noteikt albuminūriju pacientiem ar KVS, lai nodrošinātu adekvātu HNS un KVS risku noteikšanu, vadītu riskus mazinošu terapiju, zāļu dozēšanu un nepieciešamības gadījumā laicīgu piekļuvi pie nefrologa. 

Jaunajās vadlīnijās pieejams algoritms, kā veikt HNS skrīningu visiem pacientiem ar KVS, t. sk. ar koronāru sirds slimību, sirds mazspēju, perifēro artēriju slimību un insultu. Labākas jutības un specifiskuma dēļ eksperti skrīninga ietvaros rekomendē izmantot albumīna–krea­tinīna attiecības noteikšanu urīnā, bet kvalitatīva urīna analīzes noteikšana ar teststrēmeli var tikt izmantota kā iniciāla skrīninga metode ierobežotāku resursu apstākļos. 

Der atcerēties: ja izmaiņas ir smagas pakāpes, jaunas un negaidītas, rekomendēts pāris dienu laikā testēšanu atkārtot, lai laicīgi diagnosticētu potenciālu akūtu nieru bojājumu, kā dēļ var būt nepieciešama daudz steidzamāka izvērtēšana un pārvaldība. 

Nepieciešama arī atkārtota nieru funkcijas rādītāju testēšana dinamikā — ikgadēja aGFĀ noteikšana rekomendēta pacientiem ar diabētu vai ar augstu risku nieru funkcijas pasliktinājumam (IC), kā arī ikgadēja albuminūrijas noteikšana tiek rekomendēta pacientiem ar diabētu, hipertensiju, samazinātu aGFĀ vai hematūriju urīna teststrēmeles analīzē, vai arī gadījumos, kad albuminūrijas esamība var ietekmēt ārstēšanas taktiku, HNS stadiju un turpmāko pārvaldību (IC). Uzsvērts, ka albuminūrija ir viens no stingrākajiem prognostiskajiem rādītājiem KVS progresijai un kardiovaskulārajiem notikumiem, kā arī identificē KVS pacientus agrīnā slimības fāzē. Tāpēc kardiovaskulārā riska novērtēšanā ļoti būtiska nozīme ir nieru funkcijai — HNS esamība kardiovaskulāros riskus var nozīmīgi paaugstināt un pat dubultot. 

Hroniskas nieru slimības risku pārvaldība

Liela apmēra nejaušināti kontrolēti pētījumi identificējuši vairākas efektīvas intervences KVS riska un HNS progresijas mazināšanai, un šobrīd laicīga to iekļaušana ikdienas praksē vajadzīga, lai samazinātu globālo pasaules slogu abu slimību grupu kontekstā. 

Pievērošoties akronīma STAMP A da­ļai, jāuzsver, ka riski jāizvērtē gan KVS, gan HNS kontekstā. Kā vispārīgas rekomendācijas tiek sniegtas ar dzīvesstilu saistītas izmaiņas — smēķēšanas atmešana, svara kontrole, fiziskās aktivitātes, nefrotoksisku medikamentu izslēgšana no terapijas, devu pielāgošana pēc aGFĀ. KVS progresijas un kardiovaskulārā riska mazināšanai rekomendējamās medikamentu klases ir AKEI/ARB, SGLT2 inhibitori un statīni (2. attēls). Asinsspiediena mērķis ir 120—129 mmHg. Papildu KVS un 2. tipa cukura diabēta pacientu gadījumā arī GLP1 receptoru agonisti un nesteroīdie MRA (nsMRA). 

Rekomendētā farmakoterapija pacientiem atkarībā no diabēta statusa un dažādām kardiovaskulārām slimībām Rekomendētā farmakoterapija pacientiem atkarībā no diabēta statusa un dažādām kardiovaskulārām slimībām
2. attēls
Rekomendētā farmakoterapija pacientiem atkarībā no diabēta statusa un dažādām kardiovaskulārām slimībām

Šiem pacientiem jāaprēķina indi­viduālie riski — KFRE (The Kidney Failure Risk Equation) un aterosklerotiskas kardiovaskulāras slimības risks (SCORE2 vai SCORE2-OP ar CKD add-on). 

Pacientiem ar HNS mērķa asinsspiediena sasniegšanai nepieciešama ārstēšana ar maksimāli panesamām AKEi vai ARB devām, lai samazinātu KVS progresiju un kardiovaskulāro notikumu risku (IA).

  • SGLT2 inhibitori tiek rekomendēti pacientiem ar HNS, kam ir 2. tipa cukura diabēts un aGFĀ ≥ 20 ml/min/1,73 m2, lai samazinātu nieru mazspējas un kardiovaskulāro notikumu risku, neatkarīgi no glikēmijas kontroles (IA).
  • SGLT2 inhibitori rekomendēti pacientiem ar HNS bez diabēta ar aGFĀ ≥ 20 ml/min/1,73 m2 un albumīna–kreatinīna attiecību urīnā ≥ 20 mg/mmol (≥ 200 mg/g), lai samazinātu nieru mazspējas attīstības un kardiovaskulāro notikumu risku (IA). 
  • SGLT2 inhibitorus var apsvērt pacientiem ar HNS bez diabēta ar aGFĀ 20—44 ml/min/1,73 m2 un albumīna–kreatinīna attiecību urīnā < 20 mg/mmol, lai palēninātu nieru slimības progresiju (IIaB1).
  • Nesteroīdais MRA (finerenons) rekomendēts pacientiem ar HNS un 2. tipa cukura diabētu, un aGFĀ ≥ 2520 ml/min/1,73 m2 un albumīna–kreatinīna attiecību urīnā ≥ 3 mg/mmol (≥ 30 mg/g), lai samazinātu nieru mazspējas attīstības risku un kardiovaskulāros notikumus (IA). 
  • GLP1 RA (subkutāns semaglutīds 1,0 mg/nedēļā pēc devas titrēšanas) rekomendēts pacientiem ar HNS un 2. tipa CD, un aGFĀ 25—49 ml/min/1,73 m2 un albumīna–kreatinīna attiecību urīnā 10 mg/mmol (≥ 100 mg/g) vai aGFĀ 50—74 ml/min/1,73 m2 un albumīna–kreatinīna attiecību urīnā ≥ 30 mg/mmol (≥ 300 mg/g), lai samazinātu KVS progresiju un kardiovaskulāros notikumus, neskatoties uz glikēmijas kontroli (IA). 

Lai pārskatāmāk izvērtētu individuā­lo pacienta pārvaldības plānu, izstrādāts algoritms (3. attēls). Algoritms norāda, ka pirmais solis ir aug­stāk minēto risku modificējošo medikamentu iekļaušana ārstēšanas plānā un pēc tam terapijas korekcija līdz vēlamajiem glikēmijas un asinsspiediena mērķiem. Vadlīniju autori nerekomendē papildu monitorēšanu pacientiem pēc SGLT2 inhibi­toru vai GLP1 RA ordinēšanas, tas nav rutīnā nepieciešams. Joprojām būtiski izvērtēt aGFĀ un kāliju serumā 1—4 nedēļas pēc AKEI, ARB vai nsMRA sākšanas. 

Slimību modificējošas terapijas un glikozi pazeminošu medikamentu lietošanas algoritms pacientiem ar nieru slimību Slimību modificējošas terapijas un glikozi pazeminošu medikamentu lietošanas algoritms pacientiem ar nieru slimību
3. attēls
Slimību modificējošas terapijas un glikozi pazeminošu medikamentu lietošanas algoritms pacientiem ar nieru slimību

Pacientiem ar augstu absolūto nieru mazspējas risku (> 3—5 % piecu gadu risks) jānodrošina prioritāte medikamentu nozīmēšanai, devu titrēšanai un savlaicīgai rīcībai turpmākajās vizītēs pie speciālista. 

Aterosklerotiska kardiovaskulāra slimība, aritmijas un HNS

Hroniska koronāra sindroma kontekstā lipīdus modificējoša terapija tiek rekomendēta arī pacientiem ar hronisku nieru slimību. Iniciāli visiem pacientiem tiek rekomendēta konservatīva terapija ar optimālu farmakoterapiju, un attiecībā uz revaskularizāciju jānodrošina individuāla pieeja lēmuma pieņemšanā — kāda veida revaskularizācija veicama un vai tā ir pacientam droša.

  • Statīnu terapija ar vai bez ezetimiba tiek rekomendēta pacientiem ar hronisku koronāru sindromu un HNS pacientiem bez dialīzes, lai samazinātu nopietnu aterosklerotisku notikumu risku (IA).
  • Terapija ar PCSK9 inhibitoriem kā add-on jāapsver pacientiem ar hronisku koronāru sindromu un HNS (aGFĀ ≥ 20 ml/min/1,73 m2 ar ZBLH ≥ 1,8 mmol/l vai ne-ABLH ≥ 2,6 mmol/l), neskatoties uz saņemto vidējas vai augstas intensitātes statīnu terapiju ar vai bez ezetimiba, lai samazinātu risku nopietnu nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku (IIaB1).

Attiecībā uz antiagregantu terapiju — pacientiem ar hronisku koronāru sindromu un HNS, kuriem nav indikāciju antikoagulācijai, rekomendē lietot mazu devu aspirīnu vai klopidogrelu. Eksperti iesaka izvērtēt, kad un vai klopidogrels var būt ieteicamāks nekā zemu devu aspirīns. Ņemot vērā, ka HNS pacientiem var būt augstāki asiņošanas riski, vadlīnijās lasāmas rekomendācijas arī duālas antiagregantu terapijas (DAPT) kontekstā, norādot uz nepieciešamību pēc īsāka DAPT perioda (1—3 mēneši) HNS pacientiem pēc elektīvas perkutānas intervences.

Ātriju fibrilācijas (ĀF) kontekstā var tikt apsvērta proaktīva ĀF skrīnēšana pacientiem ar HNS (arī tiem, kam veic nieru aizstājterapiju), lai agrīni konstatētu slimību.

Antiaritmisko zāļu izvēlē noteikti jāņem vērā HNS pacientu augstā prevalence koronārām un strukturālām sirds slimībām, kā arī elektrolītu līdzsvara izmaiņām, kas var ietekmēt izvēlētā medikamenta efektu. Kā jau līdz šim zināms un pieņemts, arī šajā gadījumā terapija ar TOAK tiek rekomendēta K vitamīna antagonistu vietā pacientiem ar ĀF un HNS ar aGFĀ ≥ 30 ml/min/1,73 m2, lai mazinātu insulta, sistēmiskas trombembolijas un asiņošanas riskus. Pacientiem, kam aGFĀ ir robežās no 15 līdz 29 ml/min/1,73 m2, jāapsver antikoa­gulācija ar Xa faktora inhibitoriem — šim sniegta IIa klases rekomendācija. Antikoa­gulācijas rekomendācijas ĀF pacientiem ar HNS un aGFĀ zem 15 ml/min/1,73 m2 ar un bez dialīzes, kā arī pacientiem ar vēnu trombozi apskatītas plašāk vadlīniju tekstā.

Hroniska sirds mazspēja un HNS

Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā šogad tika prezentētas vadlīnijas sirds mazspējas pārvaldībā, un liela daļa rekomendāciju un definīciju attiecināmas arī uz HNS pacientiem — gan SGLT2 inhibitori pacientiem ar aGFĀ ≥ 20 ml/min/1,73 m2, gan cilpas diurētiķu lietošana pacientiem ar sastrēguma pazīmēm. Līdzīgas rekomendācijas ir arī AKEI/ARB, ARNI (kā alternatīva AKEI/ARB HNS pro­gresijas mazināšanai), bēta blokatoru, GLP1 RA ordinēšanai atbilstīgi aGFĀ. 

Viena no atšķirībām starp šīm vadlīnijām attiecināma uz minerālkortikoīdu receptoru antagonistiem. Sirds mazspējas vadlīnijās simptomātiskas slimības gadījumā steroīdie MRA rekomendēti HFrEF pacientiem un steroīdie/nesteroī­die MRA HFpEF gadījumā. Šajās vadlīnijās ekspertu grupai bijuši izaicinājumi, lai rekomendācijas izstrādātu, balstoties uz pieejamo informāciju un pētījumiem, bet tomēr:

  • sMRA rekomendē pacientiem ar sirds mazspēju un HNS ar aGFĀ ≥ 30 ml/min/1,73 m2 un HFrEF, lai samazinātu sirds mazspējas hospitalizācijas un nāves risku (IA),
  • MRA (vai nu sMRA, vai nsMRA) var tikt apsvērti pacientiem ar sirds mazspēju un kreisā kambara EF ≥ 40 % un HNS ≥ 25 ml/min/1,73 m2, lai samazinātu hospitalizācijas un kardiovaskulārās nāves risku (IIaB1). 

Pilnu apskatu par niansēm atkarībā no HNS stadijas un papildu riska faktoriem skatīt oriģinālajā vadlīniju avotā.

Noslēgumā

Kongresā tika citēti kādi pacientes vārdi: “Kad man diagnosticēja HNS, es sākotnēji atteicos lietot medikamentus un biju nevērīga pret to, kā mūsu organismā darbojas nieres. Es paliku pie sava, līdz medmāsa izglītojoši izskaidroja šīs nianses un es sapratu, cik svarīga ir asinsspiediena kontrole, kādās vēl funkcijās ir iesaistītas manas nieres un kādi ir mani riski kardiovaskulāras slimības attīstībā. Es uzskatu, ka ir vitāli svarīgi pacientiem izprast riskus, — KVS dēļ var attīstīties HNS un otrādi.” Tas uzsver, cik svarīga ir ne tikai izraksta sagatavošana un zāļu izrakstīšana, bet arī saruna ar pacientu — daudzdisciplīnu komandā nozīmīga loma ir ne tikai ārstam, bet visai aprūpes komandai, kam var deleģēt izglītošanas darbu, ja 15 minūšu vizītes laikā tas nav iespējams.

Literatūra

  1. ESC Congress 2026. Munich & Online
  2. Kardiovaskulāro slimību un hroniskas nieru slimības pārvaldības vadlīnijas 2026: https://doi.org/10.1093/eurheartj/ehag098