PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

SERGEJS KĻIMČUKS, ķirurģijas savaldzinātais

M. Lapsa
Dr. SERGEJS KĻIMČUKS, ķirurgs
Dr. SERGEJS KĻIMČUKS, ķirurgs Foto: Inese Austruma/Doctus
Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs SERGEJS KĻIMČUKS ķirurģijai veltījis jau teju 40 gadus. Piemīt azartiskums, lielas darba spējas. Kad Dr. Sergejam Kļimčukam vaicāju, kāpēc izvēlējies specializēties ķirurģijā, viņš jokojot uzdod pretjautājumu: “Vai tad es ar saviem diviem auguma metriem un vairāk nekā simt kilogramiem svara varētu būt bērnu ārsts? Ķirurģija ir amatniecība — un vīriešiem amatniecība padodas labāk nekā dažādas mākslas.”

Dienā piecas sešas operācijas

Cik daudz pacientu jums ir dienā?

Grūti nosaukt precīzu skaitli, jo pacientu skaitā ietilpst gan tie, kuriem veicu operācijas, gan tie, kurus apskatu pēc operācijas, gan tie, kurus pieņemu nodaļā.

Dienā parasti veicu piecas sešas operācijas, nodaļā apskatu vismaz sešus, dažkārt līdz divpadsmit, vienā pieņemšanā uzklausu un izmeklēju ap divdesmit pacientu, varbūt pat vairāk.

Laparoskopija. Ikdiena Laparoskopija. Ikdiena
Laparoskopija. Ikdiena

Nogurstat?

Nogurstu, jo tā ir liela fiziska slodze. Klīnikā esmu jau septiņos no rīta, darbu beidzu septiņos vakarā. Tikai piektdienās mana darbdiena ir īsāka — līdz četriem pēcpusdienā.

Kāpēc strādājat tik garas stundas? Daudz darāmā, visu darāt pamatīgi, nevis uz ātru roku?

Vai tad ķirurgs var kaut ko darīt uz ātru roku? Nē taču!

Ķirurģijā strādāju kopš 1983. gada, rit jau trīsdesmit astotais gads šajā profesijā. Šajā laikā man izstrādājusies sistēma, ka esmu par visu atbildīgs. Pirms došanās mājup pārliecinos, vai nodaļā viss kārtībā, vai viss paveikts terapijā utt. Tagad daudz runā par izdegšanas sindromu. Vai ķirurgs to var atļauties? Domāju, ka ne.

Jaunie ķirurgi. Ar jaunības laiku kolēģi Robertu Poļakovu Jaunie ķirurgi. Ar jaunības laiku kolēģi Robertu Poļakovu
Jaunie ķirurgi. Ar jaunības laiku kolēģi Robertu Poļakovu

Ķirurga īpašības

Ķirurga rokas ir viņa instruments. Kā trenējat vai saudzējat rokas?

Nevairos ne no viena fiziska darba. Dzīvojot privātmājā, vienmēr ir ko darīt. Meistarus nesaucu, pats protu salabot to, kas nepieciešams. Labam ķirurgam jābūt stiprām rokām. Kad operē ar rokām, nevis ar visu ķermeni, nogurums ir mazāks.

Kādas, jūsuprāt, ir ķirurga galvenās īpašības: pašdisciplīna, drosme, prasme analizēt? 

Ķirurgam jābūt ar karstu sirdi un vēsu galvu, uzsvaru liekot uz vēsu galvu.

Strādāju arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības operatīvajā dienestā — konsultēju ķirurgus visā Latvijā, operēju. Šajā darbā jābūt mierīgam un jāprot mobilizēties. Un vēl ķirurgam jāievēro: ja esi iesācis operēt, tev operācija jāpabeidz, neviens to tavā vietā nedarīs. Nu, labi, jauna ķirurga vietā kolēģi varbūt arī pabeigs operāciju, bet citkārt tā nenotiek.

Reiz jaunībā... Reiz jaunībā...
Reiz jaunībā...

Ir drosmīgi ķirurgi, pat bezbailīgi. Ir apķērīgi, bet visu dara pēc plāna, lieki neriskē. Kādus ķirurgus jūs labprāt redzat pie operāciju galda?

Nevienu no jūsu raksturotajiem negribētu redzēt pie operāciju galda. Uzskatu, ka nav labu vai sliktu ķirurgu. Turklāt nav ne smagu, ne vieglu operāciju. Ja ķirurgs nemāk veikt operāciju, tad smaga viņam šķitīs jebkura operācija, bet, ja māk, tad pat smaga operācija viņam tāda nešķitīs. Katram ir savs līmenis, un tas līmenis tev ir jāsaprot.

Gandrīz pusi mūža esmu nostrādājis neatliekamajā ķirurģijā. Tur nebija izvēles iespēju — kādu pacientu atveda, tādam bija jāsniedz palīdzība. Reiz vienlaikus bija jāšuj sirds diviem pacientiem, kas gulēja blakus katrs uz sava operāciju galda. Kamēr operēju vienu, kolēģis, kas nesen bija sācis strādāt un neprata šo operāciju, otram turēja pirkstu sirdī, kas bija sadurta. Abi pacienti palika dzīvi.

Rīgas 1. slimnīcas 210 gadu jubilejā ar doc. Anatoliju Ņikitinu Rīgas 1. slimnīcas 210 gadu jubilejā ar doc. Anatoliju Ņikitinu
Rīgas 1. slimnīcas 210 gadu jubilejā ar doc. Anatoliju Ņikitinu

Tituli un praktiskais darbs

Cik svarīgi ir papīri, tituli, grādi un cik tas, ko konkrētais cilvēks spēj parādīt pie operāciju galda?

Tagad ir noteikts — ja esi nodaļas vadītājs, tev obligāti jābūt grādam. Tāpēc savai meitai, kas arī ir ārste, teicu: vajag aizstāvēt doktora disertāciju. Tagad meita ir pieprasīta psihiatre, strādā Zviedrijā, ir nodaļas vadītāja klīnikā.

Iepriekš nebija šādas prasības pēc papīriem, tituliem un grādiem. Tad tu nodarbojies vai nu ar praktisko medicīnu, vai ar zinātni. Bija reāls sadalījums. Mani interesē praktiskais ķirurga darbs, kā mēdzu teikt, amatnieka darbs. Jo normāla ķirurģija ir amatniecība.

Otra puse — ar dzīvesbiedri Ņinu Otra puse — ar dzīvesbiedri Ņinu
Otra puse — ar dzīvesbiedri Ņinu

Ķirurģija kā amatniecība

Amatniecībā jāizkopj ķirurgam nepieciešamās prasmes un īpašības.

Visam pamatā ir pieredze un vēlme pilnveidoties. Ja grib profesionāli augt, ir jāiet un jāstrādā. Tagad tā nav pieņemts, bet, kad 1983. gadā beidzu Rīgas Medicīnas institūtu, kādus piecus sešus gadus nodaļā nostrādāju bez atalgojuma kā volontieris. Tas nebija ārkārtējs gadījums, daudzi ārsti strādāja kā volontieri. Man bija desmit dežūras un aptuveni desmit pacientu nodaļā, operēju pats un asistēju kolēģiem. Mans galvenais dzinējspēks bija vēlme profesionāli pilnveidoties.

Tagad tā vairs nenotiek, ir diezgan grūti piesaistīt jaunus ķirurgus. Laiki mainījušies, jaunie ārsti nav gatavi strādāt bez atalgojuma. Protams, tie, kam ir ģimene (un ne tikai!), to nevar atļauties. Tas nav ne labi, ne slikti, bet tāda ir šā laika realitāte.

Labākais draugs Labākais draugs
Labākais draugs

Bet kas jūs mudināja strādāt bez atalgojuma?

Man vienkārši patika (un joprojām patīk!) darbs, ko daru. Un vēl mani vadīja vēlme uzaudzēt muskuļus profesionālajā jomā. Gribēju veikt ne vien neatliekamās, bet arī plānveida operācijas.

Savu pirmo operāciju atceraties?

Īsti neatceros, šķiet, tā bija apendicīta operācija. Kad beidzu Rīgas Medicīnas institūtu, biju veicis gandrīz trīssimt operāciju.

Katram ķirurgam esot savs operēšanas stils. Kāds ir jūsējais? Kas padodas vislabāk?

Man ir savs stils, kas veidojies ilgā pieredzē ķirurga profesijā.

Jaunajiem ārstiem parasti saku: ja tas, ko darāt, pašam nav ērti, tad jūs kaut ko darāt nepareizi.

Jābūt sagatavotam un pārliecinātam, tad visu izdarīsit pareizi un pacients atlabs.

Ķirurgiem populārs ir arī teiciens, ka vienkāršo nevajag padarīt sarežģītu, bet sarežģīto vajag padarīt vienkāršu, tad viss būs labi. Šī formula darbojas nevainojami, īpaši neatliekamajā medicīnā. Operācijas nevajag sarežģīt, galvenais uzdevums neatliekamajā situācijā — lai pacients paliek dzīvs.

Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2021. gada jūlija numurā