“Daudz vairāk var panākt ar mieru, skaidrošanu, izsvēršanu, ko konkrētajā brīdī varam mainīt un ko ne, nevis skaļu klaigāšanu,” teic Tukuma slimnīcas valdes locekle DZINTRA RABKEVIČA. Nesašūpot laivu, kurā visi sēž, nomierināt, noturēt kolektīvu, jo slimnīca vajadzīga iedzīvotājiem — šķiet, šī Tukuma slimnīcas politika ir attaisnojusies.
Fakti par Tukuma slimnīcu
Darbinieki: 280, no tiem ārsti — 54
Gultas: 104
Dzemdību skaits: līdz 400 dzemdībām
Pacientu plūsma: gadā stacionē 5500—6000 pacientus
Budžets: 4 miljoni eiro
Īpašnieks: Tukuma, Engures, Kandavas, Jaunpils novadu pašvaldības
Tukuma slimnīcas valdes locekle: Dzintra Rabkeviča
Dzintra Rabkeviča, pēc izglītības ekonomiste, Tukuma slimnīcu vada kopš 2006. gada
Vedot ekskursijā pa slimnīcu, Dz. Rabkeviča vairākkārt uzsver cilvēcisko faktoru. Pasaule turas uz sava darba entuziastiem. Piemēram, slimnīcā ir lieliska tradīcija - ik mēnesi tiek rīkotas sapulces, kopā sanāk ģimenes ārsti (daudziem no viņiem prakses vieta ir slimnīcas telpās) un speciālisti. Lielo organizēšanu uzņēmusies Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene - aicina lektorus, ārsti uzzina par jaunākajiem medikamentiem, metodēm. Šīs ir arī reizes, kad pie kafijas tases var izrunāt pretrunas.
Dz. Rabkeviča slavē sadarbību ar Nacionālā veselības dienesta filiāli Kuldīgā: ja ir kāds jautājums par kvotām vai citas neskaidrības, allaž var konsultēties, nekad neatsaka padomu. Atkal - cilvēciskais faktors.
Laboratorijas vadītāja Evita Ezera: “Pusotru gadu strādājām, lai laboratorija tiktu akreditēta!”
Šis pats faktors ļoti svarīgs nodaļās. Ja ir enerģisks, zinīgs līderis, viss notiek. Viena no tādām ir laboratorijas vadītāja Evita Ezera. "Nemierniece!" - smejas Dz. Rabkeviča. Tiklīdz kas jauns, ziņo, ko vajadzētu iegādāties laboratorijai. "Uztveru pozitīvi. Ja es te visu bremzētu, tad man jāiet mājās." Laboratorija ir slimnīcas īpašais stāsts, viena no pirmajām un retajām slimnīcu laboratorijām, kurai ir pilna akreditācija atbilstīgi sertifikātam. Nu jau trešo gadu pārbaudīta. Evita Ezera pēc izglītības ir medicīnas fiziķe, pabeigusi maģistratūru. Rāda laboratorijas rokasgrāmatu ar 22 detalizētām sadaļām. "Visu laiku atjaunojam aktuālo versiju. Akreditējām laboratoriju, kad neviens to nedarīja. Jutām konkurenci, gribējām saglabāt savu laboratoriju un būt līmenī, lai neviens tukumnieks nevarētu teikt, ka pašu pilsētā nav iespējams analīzes uztaisīt."
Dr. Andris Aleksīns, kandavnieks, slimnīcas galvenais ārsts, audzina jauno ārstu paaudzi
Pa ceļam uz operāciju zāli satiekam anesteziologu reanimatologu Augustu Rozentālu - vēl viens dakteris, ko varētu saukt par slimnīcas balstu. Vienīgais tukumnieks, pārējie šā profila ārsti ir piebraucēji. Pats dakteris smej: "Nezinu, vai kanti turu, bet visus robus nosedzu gan. Daudz darba. Mana otrā darbavieta ir Dobelē. Bet tā jau mēs visi strādājam, zinu kolēģi, kas brauc no Liepājas uz Rīgu. Pēc gada man ir pensija, nezinu, vai direktore laidīs." "Diez vai!" - direktore joko pretī. Taču šajos smieklos ir daudz rūgtas patiesības. Liela daļa ārstu ir pirmspensijas, pensijas vecumā. "Nāk rezidenti, noliek eksāmenu un paceļ cepuri. Gatavojām vienu tukumnieku, jauno anesteziologu, bet aizbrauca uz Vāciju drusku paskatīties," stāsta A. Rozentāls.
Radioloģijas nodaļā — Dr. Jānis Pūpols: “Strādāju daudzās vietās, pamatā Jūrmalā.”
Tāds pats stabils kadrs ir Dzemdību nodaļas vadītāja Solvita Krūze, nodaļu vada jau 12 gadus. "Mūsu dakteru ģimenīte," - raksturo slimnīcas vadītāja. Solvitas dzīvesbiedrs Guntis Krūze ir slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs, kvalitātes vadītājs. Solvitas dzimtā ir mediķi - mamma šajā slimnīcā strādājusi par ginekoloģi, tētis vadījis reanimācijas nodaļu. "Gribētu papildspēkus, nodaļā esmu viena pati, palīgos - tikai dežūr-ārsti," stāsta S. Krūze. Strādā arī ambulatori. "Ar dzemdību skaitu turamies līmenī. Sievietes pie mums brauc gan no mūsu četriem novadiem, gan pa kādai no Jelgavas, Saldus, Talsiem, Mērsraga, Dundagas. Diezgan daudz mums ir grūtu pacienšu - neizglītotas, nedomā par bērniņu, atbrauc bez nekā, labi, ka mums ir pamperi un autiņi, ko iedot; skatos - mātes pasē dzelzs recepte, viņa pat nav nopirkusi zāles. Ir arī zinīgas sievietes, bet labās dzemdības, kad sieviete ar mums sadarbojas, ātrāk aizmirstas."
Bērnu nodaļas vadītāja Ruta Apriķe: “Ar spēku un piekusumu ir kā pa viļņiem.”
Terapijas nodaļā ārstu istabā rosās slimnīcas galvenais ārsts Andris Aleksīns, savulaik Kandavas slimnīcas vadītājs. Arī viens no šīs slimnīcas gudrajiem balstiem, darbaudzinātājs diviem jaunajiem ārstiem. Jaunais sīriešu kolēģis Nawar Abou Koura latviski saprot, arī sarunāties var, grūtāk vedas ar krievu tautības pacientiem, tad sauc kādu palīgā. Galvenais esot smaidīt! Pirms pusgada šajā nodaļā darbu sākusi jauna vadītāja - daktere Inga Jaščenko. Dz. Rabkeviča priecājas, ka izdevies palīdzēt dakterei sakārtot sadzīves pusi - dzīvokļa jautājumu un bērnudārzu atvasei. "Esmu daudz kur strādājusi, vienubrīd man bija pat piecas darbavietas. Pirms dekrēta atvaļinājuma pēdējos divus gadus biju Uzņemšanas nodaļas vadītāja Dobeles slimnīcā, pirms tam trīs gadus strādāju Rīgā - Gaiļezera slimnīcā gan Terapijas nodaļā, gan Uzņemšanas nodaļā. Savulaik esmu strādājusi arī par ārsta palīgu neatliekamajā palīdzībā," daktere stāsta par darba pieredzi. "Patīk Tukumā - slimnīca skaista, sakārtota! Uz Rīgu vairs nemaz negribu braukt."
Dzemdību nodaļas vadītāja Solvita Krūze. “Mums ir bumbas, soliņi. Nāk sievietes ar dzīvesbiedriem, bet ne ļoti bieži. Daudz grūtu pacienšu, kas nerūpējas par sevi, nedomā par bērniņu.”
Verot Pediatrijas nodaļas durvis, Dz. Rabkeviča atzīst: šī ir nodaļa, kas prasās pēc pārbūves. Nodaļas vadītāja pediatre un infektoloģe Ruta Apriķe arī ir no šīs slimnīcas darbinieku zelta fonda. Dienā ar mazajiem pacientiem strādā divi ārsti, dežūrās palīgos nāk vēl trīs dakteres. "Tagad nodaļā vidēji ārstējas 15 pacienti. Aktuālas ir vīrusu infekcijas: kā zarnu, tā elpceļu. Bronhīts, laringīts, astma, rota vīruss, noravīruss, urīnceļu infekcijas," daktere Apriķe skaita diagnozes. Nodaļā ik pa laikam ir sociāli smagi bērni: no vardarbīgām ģimenēm, no krīžu centra, no bērnu nama. Daktere priecājas, ka ir ļoti labas māsiņas, viena no viņām strādā arī Bērnu slimnīcā Rīgā. "Kur ņemu spēku, lai neizsīktu? Esmu diezgan pieredzējusi, bet pagājušajā gadā sāku apmeklēt Bālinta grupu Rīgā pie profesores Guntas Ancānes. Tā dod pašapziņu."
Kafejnīca pacientu un darbinieku ērtībai. Kafejnīcas stūrī divi datori, šad tad te ļauj pasēdēt ielu bērniem
Slimnīcas vadītāja palepojas ar vēl pirmskrīzes laikā uzbūvēto - jaunu patoloģiskās anatomijas nodaļas ēku. ERAF projekta 1. kārtas ietvaros izveidots arī ēdināšanas bloks. Slimnīcai ir sava kafejnīca; uzmanību piesaista divi datori kafejnīcas stūrī. "Pie datora šad tad ļaujam pasēdēt ielu bērniem. Internets jau visur ir maksas pakalpojums. Ir reizes, kad viņiem kāda porcija jānopērk, žēl skatīties. Labie darbi... Bieži tas ir attieksmes jautājums, neko daudz nemaksā." Šī viņas personības īpašā gaišā šķautne atklājas arī tad, kad mūsu intervijas laikā Dz. Rabkeviča atvainodamās ceļ tālruni un pacietīgi dod padomus, pēcāk sacīdama: audžubērns zvanīja...
Izšūpoti un palikuši
Nodaļas vadītāja Inga Jaščenko uz Tukumu atnākusi pirms pusgada, iepriekš strādājusi Rīgā, Dobelē
"Esam kaut kā to kuģi izšūpojuši cauri reformām. Taču arī šodien nevaru pilnīgi droši apgalvot, kas būs ar algām, kas būs rīt. Bet esam jau iemācījušies tādā režīmā strādāt," atzīst Dz. Rabkeviča. "Savulaik bijām stipri reformējamo slimnīcu vidū - to rāda 2007. gada budžets, kad mums nogrieza vairāk nekā 50 procentus valsts finansējuma. Toreiz samazinājām algas, citus izdevumus, glāba sociālais spilvens. Pamazām ejam uz priekšu, ik pa kādam mazam uzlabojumam, ieguldījumam. Tukuma slimnīca nekad nav skaļi un klaji konfliktējusi, izteikusi neapdomīgus lozungus vai protestus. Mēs vienmēr esam apsvēruši, ko reāli varam mainīt konkrētajā situācijā un kas mums jāpieņem, lai varētu izdzīvot." Stresu rada algu jautājums, tāpēc Dz. Rabkeviča nevairās par šiem jautājumiem runāt ar kolektīvu. Tāpat arī sociāli smagie pacienti no laukiem: pēc izrakstīšanas viņi drīz vien atkal nokļūst slimnīcā, jo nekur nav meklējuši palīdzību. "Var jau uz papīra izdomāt, ko un kā reformēt, dzīve pati parāda, ka viss ir nedaudz citādi. Piecminūtes reizēm jāvelta sociāliem, nevis medicīniskiem jautājumiem."
Sociāli neērto un grūto pusi ieraugām arī savām acīm. Slimnīcā uz kāpnēm siltumu meklē bezpajumtnieks Boriss. "Ja jau tikai ienāktu pasildīties! Pēc tam viss ir sasmērēts," nopūšas Dz. Rabkeviča. "Cīnāmies visādi. Policiju saucam, bet tas nav risinājums."
Silva Leite, jaunā daktere, domā par internās medicīnas rezidentūru, bet pašlaik strādā Uzņemšanas nodaļā. “Var daudz iemācīties, pacienti smagi, polimorbīdi, diagnostika — grūta.”
Slimnīcas vadītājai uz galda atskaites, viņa gatavojas tikties ar slimnīcas dibinātājiem, četru pašvaldību - Engures, Kandavas, Jaunpils un Tukuma - pārstāvjiem, jālemj par jauna datortomogrāfa iegādi. Ik gadu teju četriem tūkstošiem ambulatoro pacientu un divarpus tūkstošiem stacionāra pacientu vajadzīgs datortomogrāfijas izmeklējums. Ar pašvaldību pārstāvjiem viņa tiekas apmēram četrreiz gadā: informē par situāciju slimnīcā, bet pašvaldības pauž attieksmi un prasības. Dz. Rabkeviča ir gandarīta par sadarbību. "Varbūt mūs neapber ar naudu tik, cik gribētos, bet atbalsts un sapratne ir."
Augusts Rozentāls, vienīgais vietējais anesteziologs un reanimatologs. Smaidīgs, kaut daudz darba. “Ar jauno maiņu grūti — tās nav!”
Foto: Anda VALTERE
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada marta numurā
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Secināts, ka pacientiem, kas saņem terapiju ar opioīdiem ilgāk par trim mēnešiem, pastāv risks attīstīties dažādām endokrinopātijām – virsnieru mazspējai, hipogonādismam, hiperprolaktinēmijai un citām. Tāpēc svarīga rūpīga šo pacientu uzraudzība un izvērtēšana ikdienas praksē.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka migrēna ar auru ir saistīta ar lielāku išēmiska insulta risku pusmūža un vecākiem pieaugušajiem. Risks bija īpaši augsts vīriešiem, kas jaunāki par 72 gadiem, neatkarīgi no auras esamības, savukārt migrēna bez auras ar insulta risku nebija saistīta.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Bērnu slimnīcā īstenots pilotprojekts “Inovatīvu un mūsdienīgu asinsvadu pieeju pilotēšana BKUS”, kura laikā ieviestas ilgtermiņa asinsvadu pieejas (PICC, Midline un pagarinātie perifērie katetri), kas ļauj pacientiem droši un nepārtraukti saņemt terapiju, vienlaikus samazinot sāpīgo manipulāciju skaitu – bērniem nepieciešams mazāk atkārtotu dūrienu un samazinās stress.
Smagas pakāpes kašķa infekcija klīniskajā praksē ir reti sastopama. Tā raksturojas ar profūzu un difūzu klasiskā un Norvēģu kašķa manifestāciju, kā dēļ veidojas hiperkeratotiski un psoriāzei līdzīgi ādas bojājumi, kuros mājvietu atradusi Sarcoptes scabiei hominis ērcīte. Ārstēšanā tiek rekomendēts ivermektīns per os standarta devā un lokāli antiparazitāri līdzekļi. Tomēr līdz šim iztrūkuši nejaušināti klīniski pētījumi, lai izvērtētu izārstēšanās iespējamību.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Secināts, ka pacientiem, kas saņem terapiju ar opioīdiem ilgāk par trim mēnešiem, pastāv risks attīstīties dažādām endokrinopātijām – virsnieru mazspējai, hipogonādismam, hiperprolaktinēmijai un citām. Tāpēc svarīga rūpīga šo pacientu uzraudzība un izvērtēšana ikdienas praksē.
Bērnu slimnīcā īstenots pilotprojekts “Inovatīvu un mūsdienīgu asinsvadu pieeju pilotēšana BKUS”, kura laikā ieviestas ilgtermiņa asinsvadu pieejas (PICC, Midline un pagarinātie perifērie katetri), kas ļauj pacientiem droši un nepārtraukti saņemt terapiju, vienlaikus samazinot sāpīgo manipulāciju skaitu – bērniem nepieciešams mazāk atkārtotu dūrienu un samazinās stress.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Aptieka Rāmkalni atrodas neparastā vietā — Gaujas upes ielejā, atpūtas parkā “Rāmkalni”. Šosejas malā, kur piestāj atpūtnieki, pusdienotāji, caurbraucēji, aktīvā dzīvesveida piekritēji. Arī tie, kuri nu jau iepazinuši aptiekas īpašo sortimentu. Atverot durvis, pirmais, ko var sajust, ir smarža, un pirmais, ar ko sastopas skatiens, — laipns smaids. Šo aptieku vada lielisks farmaceitu tandēms OLGA un LEONĪDS HODASĒVIČI.
