“Daudz vairāk var panākt ar mieru, skaidrošanu, izsvēršanu, ko konkrētajā brīdī varam mainīt un ko ne, nevis skaļu klaigāšanu,” teic Tukuma slimnīcas valdes locekle DZINTRA RABKEVIČA. Nesašūpot laivu, kurā visi sēž, nomierināt, noturēt kolektīvu, jo slimnīca vajadzīga iedzīvotājiem — šķiet, šī Tukuma slimnīcas politika ir attaisnojusies.
Fakti par Tukuma slimnīcu
Darbinieki: 280, no tiem ārsti — 54
Gultas: 104
Dzemdību skaits: līdz 400 dzemdībām
Pacientu plūsma: gadā stacionē 5500—6000 pacientus
Budžets: 4 miljoni eiro
Īpašnieks: Tukuma, Engures, Kandavas, Jaunpils novadu pašvaldības
Tukuma slimnīcas valdes locekle: Dzintra Rabkeviča
Dzintra Rabkeviča, pēc izglītības ekonomiste, Tukuma slimnīcu vada kopš 2006. gada
Vedot ekskursijā pa slimnīcu, Dz. Rabkeviča vairākkārt uzsver cilvēcisko faktoru. Pasaule turas uz sava darba entuziastiem. Piemēram, slimnīcā ir lieliska tradīcija - ik mēnesi tiek rīkotas sapulces, kopā sanāk ģimenes ārsti (daudziem no viņiem prakses vieta ir slimnīcas telpās) un speciālisti. Lielo organizēšanu uzņēmusies Tukuma Centra aptiekas vadītāja Agnese Ritene - aicina lektorus, ārsti uzzina par jaunākajiem medikamentiem, metodēm. Šīs ir arī reizes, kad pie kafijas tases var izrunāt pretrunas.
Dz. Rabkeviča slavē sadarbību ar Nacionālā veselības dienesta filiāli Kuldīgā: ja ir kāds jautājums par kvotām vai citas neskaidrības, allaž var konsultēties, nekad neatsaka padomu. Atkal - cilvēciskais faktors.
Laboratorijas vadītāja Evita Ezera: “Pusotru gadu strādājām, lai laboratorija tiktu akreditēta!”
Šis pats faktors ļoti svarīgs nodaļās. Ja ir enerģisks, zinīgs līderis, viss notiek. Viena no tādām ir laboratorijas vadītāja Evita Ezera. "Nemierniece!" - smejas Dz. Rabkeviča. Tiklīdz kas jauns, ziņo, ko vajadzētu iegādāties laboratorijai. "Uztveru pozitīvi. Ja es te visu bremzētu, tad man jāiet mājās." Laboratorija ir slimnīcas īpašais stāsts, viena no pirmajām un retajām slimnīcu laboratorijām, kurai ir pilna akreditācija atbilstīgi sertifikātam. Nu jau trešo gadu pārbaudīta. Evita Ezera pēc izglītības ir medicīnas fiziķe, pabeigusi maģistratūru. Rāda laboratorijas rokasgrāmatu ar 22 detalizētām sadaļām. "Visu laiku atjaunojam aktuālo versiju. Akreditējām laboratoriju, kad neviens to nedarīja. Jutām konkurenci, gribējām saglabāt savu laboratoriju un būt līmenī, lai neviens tukumnieks nevarētu teikt, ka pašu pilsētā nav iespējams analīzes uztaisīt."
Dr. Andris Aleksīns, kandavnieks, slimnīcas galvenais ārsts, audzina jauno ārstu paaudzi
Pa ceļam uz operāciju zāli satiekam anesteziologu reanimatologu Augustu Rozentālu - vēl viens dakteris, ko varētu saukt par slimnīcas balstu. Vienīgais tukumnieks, pārējie šā profila ārsti ir piebraucēji. Pats dakteris smej: "Nezinu, vai kanti turu, bet visus robus nosedzu gan. Daudz darba. Mana otrā darbavieta ir Dobelē. Bet tā jau mēs visi strādājam, zinu kolēģi, kas brauc no Liepājas uz Rīgu. Pēc gada man ir pensija, nezinu, vai direktore laidīs." "Diez vai!" - direktore joko pretī. Taču šajos smieklos ir daudz rūgtas patiesības. Liela daļa ārstu ir pirmspensijas, pensijas vecumā. "Nāk rezidenti, noliek eksāmenu un paceļ cepuri. Gatavojām vienu tukumnieku, jauno anesteziologu, bet aizbrauca uz Vāciju drusku paskatīties," stāsta A. Rozentāls.
Radioloģijas nodaļā — Dr. Jānis Pūpols: “Strādāju daudzās vietās, pamatā Jūrmalā.”
Tāds pats stabils kadrs ir Dzemdību nodaļas vadītāja Solvita Krūze, nodaļu vada jau 12 gadus. "Mūsu dakteru ģimenīte," - raksturo slimnīcas vadītāja. Solvitas dzīvesbiedrs Guntis Krūze ir slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītājs, kvalitātes vadītājs. Solvitas dzimtā ir mediķi - mamma šajā slimnīcā strādājusi par ginekoloģi, tētis vadījis reanimācijas nodaļu. "Gribētu papildspēkus, nodaļā esmu viena pati, palīgos - tikai dežūr-ārsti," stāsta S. Krūze. Strādā arī ambulatori. "Ar dzemdību skaitu turamies līmenī. Sievietes pie mums brauc gan no mūsu četriem novadiem, gan pa kādai no Jelgavas, Saldus, Talsiem, Mērsraga, Dundagas. Diezgan daudz mums ir grūtu pacienšu - neizglītotas, nedomā par bērniņu, atbrauc bez nekā, labi, ka mums ir pamperi un autiņi, ko iedot; skatos - mātes pasē dzelzs recepte, viņa pat nav nopirkusi zāles. Ir arī zinīgas sievietes, bet labās dzemdības, kad sieviete ar mums sadarbojas, ātrāk aizmirstas."
Bērnu nodaļas vadītāja Ruta Apriķe: “Ar spēku un piekusumu ir kā pa viļņiem.”
Terapijas nodaļā ārstu istabā rosās slimnīcas galvenais ārsts Andris Aleksīns, savulaik Kandavas slimnīcas vadītājs. Arī viens no šīs slimnīcas gudrajiem balstiem, darbaudzinātājs diviem jaunajiem ārstiem. Jaunais sīriešu kolēģis Nawar Abou Koura latviski saprot, arī sarunāties var, grūtāk vedas ar krievu tautības pacientiem, tad sauc kādu palīgā. Galvenais esot smaidīt! Pirms pusgada šajā nodaļā darbu sākusi jauna vadītāja - daktere Inga Jaščenko. Dz. Rabkeviča priecājas, ka izdevies palīdzēt dakterei sakārtot sadzīves pusi - dzīvokļa jautājumu un bērnudārzu atvasei. "Esmu daudz kur strādājusi, vienubrīd man bija pat piecas darbavietas. Pirms dekrēta atvaļinājuma pēdējos divus gadus biju Uzņemšanas nodaļas vadītāja Dobeles slimnīcā, pirms tam trīs gadus strādāju Rīgā - Gaiļezera slimnīcā gan Terapijas nodaļā, gan Uzņemšanas nodaļā. Savulaik esmu strādājusi arī par ārsta palīgu neatliekamajā palīdzībā," daktere stāsta par darba pieredzi. "Patīk Tukumā - slimnīca skaista, sakārtota! Uz Rīgu vairs nemaz negribu braukt."
Dzemdību nodaļas vadītāja Solvita Krūze. “Mums ir bumbas, soliņi. Nāk sievietes ar dzīvesbiedriem, bet ne ļoti bieži. Daudz grūtu pacienšu, kas nerūpējas par sevi, nedomā par bērniņu.”
Verot Pediatrijas nodaļas durvis, Dz. Rabkeviča atzīst: šī ir nodaļa, kas prasās pēc pārbūves. Nodaļas vadītāja pediatre un infektoloģe Ruta Apriķe arī ir no šīs slimnīcas darbinieku zelta fonda. Dienā ar mazajiem pacientiem strādā divi ārsti, dežūrās palīgos nāk vēl trīs dakteres. "Tagad nodaļā vidēji ārstējas 15 pacienti. Aktuālas ir vīrusu infekcijas: kā zarnu, tā elpceļu. Bronhīts, laringīts, astma, rota vīruss, noravīruss, urīnceļu infekcijas," daktere Apriķe skaita diagnozes. Nodaļā ik pa laikam ir sociāli smagi bērni: no vardarbīgām ģimenēm, no krīžu centra, no bērnu nama. Daktere priecājas, ka ir ļoti labas māsiņas, viena no viņām strādā arī Bērnu slimnīcā Rīgā. "Kur ņemu spēku, lai neizsīktu? Esmu diezgan pieredzējusi, bet pagājušajā gadā sāku apmeklēt Bālinta grupu Rīgā pie profesores Guntas Ancānes. Tā dod pašapziņu."
Kafejnīca pacientu un darbinieku ērtībai. Kafejnīcas stūrī divi datori, šad tad te ļauj pasēdēt ielu bērniem
Slimnīcas vadītāja palepojas ar vēl pirmskrīzes laikā uzbūvēto - jaunu patoloģiskās anatomijas nodaļas ēku. ERAF projekta 1. kārtas ietvaros izveidots arī ēdināšanas bloks. Slimnīcai ir sava kafejnīca; uzmanību piesaista divi datori kafejnīcas stūrī. "Pie datora šad tad ļaujam pasēdēt ielu bērniem. Internets jau visur ir maksas pakalpojums. Ir reizes, kad viņiem kāda porcija jānopērk, žēl skatīties. Labie darbi... Bieži tas ir attieksmes jautājums, neko daudz nemaksā." Šī viņas personības īpašā gaišā šķautne atklājas arī tad, kad mūsu intervijas laikā Dz. Rabkeviča atvainodamās ceļ tālruni un pacietīgi dod padomus, pēcāk sacīdama: audžubērns zvanīja...
Izšūpoti un palikuši
Nodaļas vadītāja Inga Jaščenko uz Tukumu atnākusi pirms pusgada, iepriekš strādājusi Rīgā, Dobelē
"Esam kaut kā to kuģi izšūpojuši cauri reformām. Taču arī šodien nevaru pilnīgi droši apgalvot, kas būs ar algām, kas būs rīt. Bet esam jau iemācījušies tādā režīmā strādāt," atzīst Dz. Rabkeviča. "Savulaik bijām stipri reformējamo slimnīcu vidū - to rāda 2007. gada budžets, kad mums nogrieza vairāk nekā 50 procentus valsts finansējuma. Toreiz samazinājām algas, citus izdevumus, glāba sociālais spilvens. Pamazām ejam uz priekšu, ik pa kādam mazam uzlabojumam, ieguldījumam. Tukuma slimnīca nekad nav skaļi un klaji konfliktējusi, izteikusi neapdomīgus lozungus vai protestus. Mēs vienmēr esam apsvēruši, ko reāli varam mainīt konkrētajā situācijā un kas mums jāpieņem, lai varētu izdzīvot." Stresu rada algu jautājums, tāpēc Dz. Rabkeviča nevairās par šiem jautājumiem runāt ar kolektīvu. Tāpat arī sociāli smagie pacienti no laukiem: pēc izrakstīšanas viņi drīz vien atkal nokļūst slimnīcā, jo nekur nav meklējuši palīdzību. "Var jau uz papīra izdomāt, ko un kā reformēt, dzīve pati parāda, ka viss ir nedaudz citādi. Piecminūtes reizēm jāvelta sociāliem, nevis medicīniskiem jautājumiem."
Sociāli neērto un grūto pusi ieraugām arī savām acīm. Slimnīcā uz kāpnēm siltumu meklē bezpajumtnieks Boriss. "Ja jau tikai ienāktu pasildīties! Pēc tam viss ir sasmērēts," nopūšas Dz. Rabkeviča. "Cīnāmies visādi. Policiju saucam, bet tas nav risinājums."
Silva Leite, jaunā daktere, domā par internās medicīnas rezidentūru, bet pašlaik strādā Uzņemšanas nodaļā. “Var daudz iemācīties, pacienti smagi, polimorbīdi, diagnostika — grūta.”
Slimnīcas vadītājai uz galda atskaites, viņa gatavojas tikties ar slimnīcas dibinātājiem, četru pašvaldību - Engures, Kandavas, Jaunpils un Tukuma - pārstāvjiem, jālemj par jauna datortomogrāfa iegādi. Ik gadu teju četriem tūkstošiem ambulatoro pacientu un divarpus tūkstošiem stacionāra pacientu vajadzīgs datortomogrāfijas izmeklējums. Ar pašvaldību pārstāvjiem viņa tiekas apmēram četrreiz gadā: informē par situāciju slimnīcā, bet pašvaldības pauž attieksmi un prasības. Dz. Rabkeviča ir gandarīta par sadarbību. "Varbūt mūs neapber ar naudu tik, cik gribētos, bet atbalsts un sapratne ir."
Augusts Rozentāls, vienīgais vietējais anesteziologs un reanimatologs. Smaidīgs, kaut daudz darba. “Ar jauno maiņu grūti — tās nav!”
Foto: Anda VALTERE
Pilnu raksta versiju lasiet Doctus 2015. gada marta numurā
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.
Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.
Pacientiem pēc miokarda infarkta (MI) ir augsts risks nevēlamu notikumu attīstībai, t.sk. mirstībai. 2.tipa CD pacienti ir īpaši ievainojama pacientu grupa tādu iemeslu dēļ kā ateroskleroze, endotēlija disfunkcija, hronisks iekaisums un paaugstināta trombocītu aktivitāte – šie visi faktori vēl vairāk veicina nevēlamu notikumu risku pēc MI. GLP1 receptoru agonisti (RA) un SGLT2 inhibitori demonstrējuši kardiovaskulāro notikumu riska samazinājumu pacientiem ar 2.tipa CD un zināmu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību.
Cilvēka metapneimovīruss (HMPV) ir plaši izplatīts elpceļu patogēns, tomēr trūkst visaptverošu datu par smagu klīnisko iznākumu biežumu dažādās populācijās. Šajā pētījumā apkopoti dati par smagu klīnisko iznākumu īpatsvaru cilvēkiem ar laboratoriski apstiprinātu HMPV infekciju.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā oficiāli atklāta Latvijā vienīgā robotizētās magnētiskās navigācijas sistēma Stereotaxis Genesis, kas paplašina iespējas ārstēt pacientus ar sarežģītiem sirds ritma traucējumiem.
Izpētīts, ka vidējas un augstas intensitātes fiziskām aktivitātēm ir pasargājošs efekts attiecībā uz ātriju fibrilācijas (ĀF) attīstību, tomēr nav zināms, kā šāda fiziskā slodze ietekmē pacientus ar zināmu priekškambaru patoloģiju, īpaši pacientus ar priekškambaru kardiomiopātiju (KMP). Šajā pētījumā analizēta vidējas un augstas intensitātes fiziskās slodzes ietekme uz incidentas ĀF attīstību.
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
Osteoporotisko lūzumu ārstēšanas rādītāji saglabājas zemi, neskatoties uz dažādiem pieejamiem efektīviem medikamentiem, lai mazinātu gan iniciālu lūzumu risku, gan iespējamību lūzumam atkārtoties, ja tas jau noticis iepriekš. Izpētīts, ka pasaulē tikai 27 % sieviešu un 4 % vīriešu ar akūtu osteoporotisku lūzumu slimnīcā sniegtas rekomendācijas par medikamentozās terapijas sākšanu. Osteoporotiski lūzumi senioru vidū ir prevalējošais iemesls paaugstinātam mirstības riskam, tāpēc nozīmīgi slimību laicīgi atklāt un ārstēt. [1] Bet arī jau notikuša lūzuma un līdz šim nediagnosticētas osteoporozes gadījumā ir jārīkojas.
Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Seši Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas nodaļas ārsti ieguvuši FEBOMFS kvalifikāciju, apliecinot savu profesionālo kompetenci atbilstoši Eiropas līmeņa standartiem. Latvijas speciālisti European Board of Oro-Maxillo-Facial Surgery (EBOMFS) kvalifikācijas eksāmenā piedalījās pirmo reizi. Pēc eksāmena Stradiņa slimnīcas speciālisti plaši pārstāvēja slimnīcu arī 28.Eiropas Galvaskausa, sejas un žokļu ķirurģijas asociācijas kongresā Atēnās.
Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]
Mācību grāmata tapusi profesora Andra Jumtiņa redakcijā - gandrīz desmit gadu pēc pirmā izdevuma jaunajā grāmatā aktualizētas zināšanas par balsta un kustību aparāta traumatoloģiju un biežāk sastopamajām ortopēdiskajām slimībām, papildināts autoru loks un iekļautas jaunas nodaļas. Grāmata izdota arī elektroniskā formātā.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.
