Doctus viedoklis: stāsts ir arī par līdzestību, ne tikai par cenām
Divās nedēļās iecerētas vairāk nekā 250 publikācijas, kā arī reklāma TV, presē un radio. Kampaņas budžets - ap 5000 latu, kas nav tieši nozares budžeta līdzekļi, bet "ekspertīžu nauda", ko valstij samaksā zāļu ražotāji, piesakoties uz kompensējamo zāļu sistēmu. Pēc VEC direktores D. Behmanes sacītā: Lielbritānijā šādas sociālās kampaņas notiek jau 20 gadu un to rezultātā 80% ārstu izraksta ģenēriskās zāles, "šāda kampaņa ir pirmais un pareizais solis".
Taču stāsts nav tikai par cenām. Stāsts ir arī par līdzestību. Ārstu līdzestību un pacientu gatavību aktīvi līdzdarboties ārstēšanas procesā.
Vispirms par pacientu līdzestību. Pacients var pajautāt ārstam par lētākām līdzvērtīgām zālēm, bet... ja ārsts būs pārliecināts, ka klīnisko efektu var garantēt tikai ar dārgākām, ko nu? Vai pacients būs zinīgs iesaistīties sarunā ar profesionāli? Pētījumi rāda, ka par zālēm diskutēt gatavāki ir pacienti ar augstāku izglītību, kā arī tie, kam ir pašārstēšanās pieredze. Latvijā pirms diviem gadiem tika nolemts, ka šādu pieredzi neveidosim - nav ko ļaut pacientiem bezrecepšu zāles pašiem izvēlēties pašapkalpošanās plauktos.
Otrkārt, par ārsta līdzdalību. Uz žurnālistu jautājumu, vai ārsta pienākums jau tagad ir informēt par zāļu lētāko alternatīvu, veselības ministrijas pārstāvji atbildēja: "Tā ir, bet mēs nevaram katram ārstam un farmaceitam pielikt klāt Veselības inspekciju." Taču līdzestība nesākas ar kontroli un sankcijām, bet ar izglītošanos. Varbūt ārstiem trūkst pamatotas informācijas, kāpēc konkrētos gadījumos izrakstīt ģenēriskās zāles? Bet vai valsts ir spējīga/gatava ārstus par šiem jautājumiem izglītot? Uz Doctus vaicājumu VEC un Zāļu valsts aģentūras speciālistiem sagatavot izsmeļošu informāciju par bioekvivalences pētījumiem, atbilde bija - tas nav mūsu spēkos...