Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Dažādu brūču aprūpe un darbs ar pacientu prasa daudzdimensionālu pieeju, jo klīniskās situācijas ir sarežģītas un pacientu ietekmē dažādi faktori. Lielākais izaicinājums ir hroniskās brūces, piemēram, diabētiskās pēdas čūlas, izgulējumi un venozās čūlas, kuru dzīšana norit lēni sarežģīto patofizioloģisko mehānismu dēļ.
Mūsu ikdienā arvien vairāk iespiežas mākslīgais intelekts (MI). Patiesībā tas ir mums visapkārt. Līdzko atveram interneta pārlūku, mēs jau izmantojam MI risinājumu. Tā algoritms darbojas līdzīgi kā cilvēka smadzenes, kas ir būvētas no neironiem. Līdzīgi, bet ne gluži. Vai MI objektivitāte nākotnē pārspēs cilvēka subjektivitāti? Vai neatslābsim, kad atbildes priekšā teiks MI? Cik lielus ierobežojumus noteiksim?
Latvijas mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izstrādātājs “Apply” sadarbībā ar radiologiem – asoc. prof. Kārli Kupču un Dr. Andri Veisu – radījuši risinājumu “Sinapse”, kas ar datorredzes palīdzību veselības aprūpes speciālistiem slimnīcās palīdzēs ātrāk diagnosticēt insultu. Kopš 2024. gada maija risinājums uzsācis darbību Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, šobrīd uzrādot 80% efektivitāti.
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Secināts, ka pacientiem ar cerebrālu amiloīdu angiopātiju (CAA) ir lielāka iespēja attīstīties depresijai salīdzinājumā ar kognitīvi normāliem kontroles pacientiem. Turklāt – depresīvie simptomi daļēji mediē CAA un kognitīvo traucējumu mijiedarbību
Smēķēšanas atmešana pacientiem ar vēzi ir viena no efektīvākajām iejaukšanās iespējām: pārtraucot smēķēt pēc diagnozes, uzlabojas ārstēšanas efekts un kopējā izdzīvotība. Daži eksperti smēķēšanas atmešanas terapiju dēvē par “vēža aprūpes ceturto balstu” līdzās ķirurģijai, staru terapijai un ķīmij-/imūnterapijai.
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
