PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

No nākamā gada plānots ieviest jaunu atalgojuma modeli

D. Ričika
Kopš gada sākuma Veselības ministrija ar Valsts kanceleju, nozares profesionālajām asociācijām un ārstniecības iestādēm izstrādājusi jaunu ārstniecības personu atalgojuma modeli. Mērķis — lai tas būtu gan efektīvs, gan caurskatāms.

Plānots, ka jauno atalgojuma sistēmu varētu pakāpeniski ieviest no nākamā gada divu gadu laikā. Ja šobrīd samērā lielu daļu mediķu atalgojuma veido piemaksas, tad mērķis ir panākt, ka vismaz 70% no darba samaksas ir pastāvīgi fiksēta.

Valsts kontrole veikusi revīziju Paula Stradiņa KUS un secinājusi, ka mediķu atlīdzības nosacījumi nav ne taisnīgi, ne izsekojami, ne saprotami. 2018. —2019. gadā piešķirtais papildu finansējums palielinājis “’sķēri” starp darba samaksas zemāko un augstāko robežu. Amata aprakstos ar vienādiem pienākumiem vidējā darba apmaksa atšķiras līdz pat trīs reizēm. Turklāt darba apmaksas apjomu ietekmē nevis pamatalga, bet gan piemaksas un citi atlīdzības mehānismi. Vēl katrai struktūrvienībai ir citi darba samaksas veidošanās principi, un tie var atšķirties arī vienas struktūrvienības ietvaros. Piemēram, vienas nodaļas diviem vienādas specialitātes ārstiem stundas vidējā darba samaksa ir bijusi 17,14 eiro un 37,53 eiro. Vai divām māsām, kuras ir nodarbinātas slimnīcā uz pilnu slodzi, stundas samaksa attiecīgi bijusi 9,82 eiro un 16,57 eiro.

Slimnīcas vadība norāda, ka darba slodze mediķiem ir atšķirīga, jo tā ir esot atbilstoša pieredzei, darba stāžam, profesionālajai kompetencei un prasmēm, kā arī reputācijai sabiedrībā.Ir tādi slimnīcas darbinieki, kuriem dota iespēja normālā darba laika ietvaros vienlaikus veikt dažādus papildu pienākumus, kas ir labāk apmaksāti nekā pamatdarbs.

Stradiņa slimnīca norāda, ka 2017. gadā sākts darbs pie jaunas atlīdzības sistēmas izveides, lai piesaistītu jaunus darbiniekus un noturētu esošos — pašlaik slimnīcā ir 65 māsu un 70 ārstu vakances.  Ar 2021. gadu plānots ieviest jauno atalgojuma modeli internās medicīnas specialitātēs, kuras salīdzinoši ir finansiāli nenovērtētas.

 FOTO: Pixabay.com

Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus