PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Krākšana un miega apnoja saistīta ar būtisku kognitīvo spēju pavājināšanos vecumdienās

Doctus
ASV Neiroloģijas akadēmijas pārstāvji 2015. gada 15. aprīlī ir publicējuši pētījumu, kurā parāda, ka senioriem ar miega apnoju un krākšanu, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā.

Bieži uzskata, ka miega apnoja biežāk ietekmē vīriešus pusmūžā ar palielinātu svaru, bet tā nebūt nav. Miega apnoja ir izplatītāka senioru vidū un ietekmē abus dzimumus.

Skaļa, bieža krākšana, smakšana vai sēcoša elpošana miegā neļauj organismam pilnvērtīgi atjaunoties nakts laikā un nogurums, miegainība dienas laikā var liecināt par miega apnoju. Miega apnoja, kas attīstās tieši vecumdienās bieži netiek diagnosticēta vai netiek atpazīta, jo pieņēmums, ka vecumdienās miegs vairs nav tik ciešs ir pieņemts kā norma. Šī pētījuma rezultāti var palīdzēt paaugstināt sabiedrības informētības līmeni.

Pētījums

Pētījumā tika iekļautas 2500 dalībnieku (vecumā no 55 - 90 gadiem) medicīnas vēstures, kuri jau iepriekš bija piedalījušies pētījumā par Alcheimera slimības attīstību un novērtēti ik pēc sešiem mēnešiem. Pētījuma dalībnieki sniedza ziņas par elpošanas traucējumiem miegā, obstruktīvu miega apnoju (OMA) un par CPAP terapijas aparatūras lietošanu naktī.

Tika novērota tendence, ka senioriem ar miega apnoju, kas var izpausties arī kā smaga krākšana, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā vai tiem, kuri miega apnojas ārstēšanai izmanto CPAP (Continuous Positive Airway Pressure) aparatūru.

Rezultāti

  • Cilvēkiem, kuri lieto CPAP terapijas aparatūras naktī, kognitīvās spējas pavājinās tādā pašā vecumā kā cilvēkiem bez elpošanas traucējumiem miegā;
  • Senioru vidū, elpošanas traucējumi miegā (OMA, krākšana) ietekmē gandrīz 53% vīriešu un vairāk kā 26% sieviešu dzīves kvalitāti;
  • Senioriem ar viegliem kognitīviem traucējumiem vai Alcheimera slimību, kuri neārstēja OMA, kognitīvo spēju pavājināšanās sākās vidēji 77 gadu vecumā, savukārt senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā kognitīvo spēju pavājināšanās sākās vidēji 90 gadu vecumā (77,40 un 89,89; p < 0,01).

Secinājumi

  • Nav pierādīts, ka krākšana veicinātu demences attīstību, bet cilvēkiem, kuri neārstē miega apnoju kognitīvās spējas pavājinās agrāk;
  • Cilvēkiem ar neārstētiem elpošanas traucējumiem miegā, bieži kā viens no kognitīvo traucējumu vai Alcheimera slimības priekšvēstnešiem var būt atmiņas pavājināšanās;
  • Alcheimera slimība var izraisīt miega traucējumus, bet ja miega traucējumi ir kā cēlonis kognitīvo spēju samazinājuma, tad visbiežāk iemesls ir skābekļa trūkums miegā vai miega fragmentācija;
  • Senioriem ar miega apnoju, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā vai tiem, kuri miega apnojas ārstēšanai izmanto CPAP terapiju.

 

Pirmavots: Ricardo S. Osorio, Tyler Gumb, Elizabeth Pirraglia, Andrew W. Varga, Shou-en Lu, Jason Lim, Margaret E. Wohlleber, Emma L. Ducca, Viachaslau Koushyk, Lidia Glodzik, Lisa Mosconi, Indu Ayappa, David M. Rapoport, Mony J. de Leon. Sleep-disordered breathing advances cognitive decline in the elderly. American Academy of Neurology, April 15, 2015.