Obstruktīva miega apnoja bieži sastopama pacientiem ar šizofrēniju, bipolāriem un smagiem depresīviem traucējumiem
Sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē tika iekļauti 47 pētījumi, kuros vērtēta diagnosticētas OMA izplatība vai tās paaugstināts risks pacientiem ar trim psihisku traucējumu veidiem:
- šizofrēniju;
- bipolāriem traucējumiem;
- smagiem depresīviem traucējumiem.
Literatūras meklēšana datubāzēs tika veikta līdz 2026. gada janvārim. OMA kopējā izplatība tika aprēķināta, izmantojot vienas grupas metaanalīzi, savukārt OMA diagnozes izredzes pacientiem ar smagiem psihiskiem traucējumiem tika salīdzinātas ar rādītājiem kontroles grupās, izmantojot divu grupu metaanalīzi.
Apvienotais OMA izplatības rādītājs pacientiem ar smagiem psihiskiem traucējumiem bija 41,2 %. Rezultātus lielā mērā ietekmēja tas, ka daļa pētījumu tika veikti klīniskās aprūpes iestādēs un centros, uz kuriem pacienti nosūtīti miega traucējumu izvērtēšanai. Atsevišķu diagnožu grupās OMA izplatība bija šāda:
- šizofrēnija — 38,3 %;
- smagi depresīvi traucējumi — 38,2 %;
- bipolāri traucējumi — 35,6 %.
Salīdzinājumā ar kontroles grupu, kurā bija cilvēki bez psihisku traucējumu diagnozes, pacientiem ar smagiem psihiskiem traucējumiem bija gandrīz septiņas reizes lielākas izredzes saņemt OMA diagnozi (OR = 6,96; 95 % TI 2,48–19,51; p < 0,001). Šis salīdzinājums balstījās tikai divos pētījumos, tādēļ rezultāts interpretējams, ņemot vērā ierobežoto pierādījumu apjomu. Paaugstināts OMA risks tika konstatēts 46,7 % pacientu ar smagiem psihiskiem traucējumiem.
Turklāt pacientiem ar bipolāriem traucējumiem bija izteiktāka pārmērīga miegainība dienas laikā nekā kontroles grupā (standartizētā vidējo atšķirību starpība [SMD] = 0,63; 95 % TI 0,28–0,98; p < 0,001). Arī šis salīdzinājums balstījās divos pētījumos.
Smagi psihiski traucējumi ir saistīti ar paaugstinātu somatisko slimību slogu un samazinātu paredzamo dzīves ilgumu. OMA, kas šajā pacientu grupā var palikt neatpazīta, var vēl vairāk pasliktināt fizisko veselību.
Pētījuma rezultāti liecina, ka OMA ir bieži sastopama pacientiem ar šizofrēniju, bipolāriem un smagiem depresīviem traucējumiem. Tomēr jāņem vērā, ka aplēsto izplatību var ietekmēt pētījumu vide un pacientu atlase, jo īpaši pētījumos, kas veikti specializētos miega traucējumu centros.
Psihiatrijas aprūpē būtu lietderīgi sistemātiski pievērst uzmanību OMA pazīmēm un riska faktoriem, īpaši pacientiem ar miegainību dienas laikā un citām iespējamām miega elpošanas traucējumu izpausmēm. Ja ir aizdomas par OMA, jāapsver turpmāka diagnostiskā izvērtēšana.
Pētījuma autori secina, ka OMA slogs pacientiem ar smagiem psihiskiem traucējumiem ir ievērojams un ka šīs problēmas sistemātiska izvērtēšana psihiatrijas aprūpē varētu palīdzēt savlaicīgāk identificēt pacientus, kuriem nepieciešama diagnostika un ārstēšana.
AVOTS: Sommerhoff C, Bort M, Prisco M, Paolucci S, et al. The Prevalence of Obstructive Sleep Apnoea in Schizophrenia, Bipolar Disorder and Major Depressive Disorder: A Systematic Review With Meta-Analysis. Acta Psychiatr Scand. 2026 Nov;154(5):322-341. doi: 10.1111/acps.70119. Epub 2026 Jun 23. PMID: 42334316.