Regulāra skriešana pagarina mūža ilgumu
Pārskatot pētījumus par to vai skriešana ir veselīga vai kaitīga, pētnieki secināja, ka skriešana vienu līdz divas ar pusi stundas nedēļā lēnā vai vidēji ātrā tempā sniedz optimālus ieguvumus ilgdzīvotībai.
Labā ziņas ir tā, ka nav nepieciešama ļoti ilgstoša un intensīva skriešana, lai sasniegtu labus rezultātus.
Kopenhāgenas pilsētas Sirds pētījums tika uzsākts 1976.gadā, kā prospektīvs pētījums, kurā tika iesaistīti aptuveni 20 000 vīrieši un sievietes vecumā no 20 līdz 93 gadiem. Izmatojot šajā pētījumā apkopotos datus, pētnieki analizēja arī mūža ilgumu saistībā ar dažādiem fizisko aktivitāšu veidiem un citiem faktoriem.
Apakšpētījumā par skriešanas ietekmi uz mūža ilgumu, tika analizēta mirstība 1116 vīriešiem un 762 sievietēm, kuri nodarbojās ar skriešanu, salīdzinājumā ar mirstību pētījuma dalībniekiem, kuri nenodarbojās ar skriešanu. Visiem dalībniekiem tika jautāts par laiku, cik daudz tas tiek veltīts skriešanai nedēļā, kā arī viņu vērtējums, cik ātri viņi skrien (lēni, vidēji ātri vai ātri). Tā kā pētījuma dalībniekiem bija ļoti plaša vecuma amplitūda, pētnieki pieņēma, ka viss piemērotākais ir subjektīvais ātruma novērtējums.
Pirmie dati tika savākti laika periodā starp 1976. un 1978.gadu, otrais datu apkopšanas periods bija 1981.-1983.gads, trešais no 1991. līdz 1994.gadam un ceturtais starp 2001. un 2003.gadu. Analīzei dalībniekiem no visiem četriem datu ieguves periodiem tika sekots, izmantojot unikālu personu identificējošu numuru. Rezultāti uzrādīja, ka maksimālais novērošanas periods bija 35 gadi. Starp dalībniekiem, kuri nenodarbojās ar skriešanu tika konstatēti 10 158 nāves gadījumi, savukārt starp skrējējiem tika konstatēti 122 nāves gadījumi. Analīzes uzrādīja, ka mirstības risks abu dzimumu skrējējiem ir par 44% mazāks nekā neskrējējiem (vecuma samērota draudu attiecība ir 0,56). Vēl vairāk, tika secināts, ka vecuma samērota izdzīvotība skrējējiem vīriešiem pagarinās par 6,2 gadiem un sievietēm par 5,6 gadiem.
Būtu nepieciešami papildus pētījumi, lai noskaidrotu, vai nepastāv U veida līkne starp laiku, kas tiek veltīts skriešanai un mirstību. Pētnieki atklāja, ka viss optimālākie rezultāti ir tiem skrējējiem, kuri skrien vienu līdz divas ar pusi stundas nedēļā (divās vai trijās skriešanas reizēs), lēnā vai vidēji ātrā tempā. Mirstība ir mazāka cilvēkiem, kuri mēreni nodarbojas ar skriešanu, savukārt intensīvas skriešanas slodzes var paaugstināt mirstības risku.
Skriešana sniedz vairākus ieguvumus sirds veselībai. Tā uzlabo skābekļa uzņemšanu, paaugstina insulīna jutību, uzlabo lipīdu profilu (paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnu un samazina triglicerīdu līmeni), samazina asinsspiedienu, samazina trombocītu agregāciju, paaugstina fibrinolītisko aktivitāti, uzlabo sirds funkciju, kaulu blīvumu, imunitāti, samazina iekaisuma marķierus, pasargā no aptaukošanās un uzlabo psiholoģisko labsajūtu.
Pirmavots: ESC Press Office. Regular jogging shows dramatic increase in life expectancy. 03 May 2012.