Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Katram trešajam pasaules iedzīvotājam ir funkcionāla zarnu slimība

Doctus
Katram trešajam pasaules iedzīvotājam ir funkcionāla zarnu slimība
Pixabay.com
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.

Pētījuma autori analizēja interneta aptaujas datus no 26 pasaules valstīm, nosakot globālo un reģionālo funkcionālu zarmu slimību prevalenci un slimības raksturlielumus. Aptaujas dalībnieki aizpildīja Romas IV Pieaugušo diagnostisko aptaujas anketu un 80 rīku papildu anketu, norādot demogrāfiskos datus, veselības aprūpes resursu utilizācijas paradumus un medicīnisko anamnēzi. Analīzē tika izvērtēta funkcionālu zarnu slimību prevalence, visvairāk traucējošie simptomi, ārpus zarnu trakta esošie somatiskie un psiholoģiskie simptomi, dzīves kvalitāte.

No 54 127 respondentiem 33,2 % bija funkcionāla zarnu slimība, visbiežāk sastopami funkcionāli aizcietējumi (11,7 %). Prevalences rādītājiem bija tikai nelielas atšķirības starp reģioniem. Respondenti ar FZS ziņoja par izteiktākiem psiholoģiskiem simptomiem, zemāku dzīves kvalitāti un biežāku veselības aprūpes resursu utilizāciju salīdzinājumā ar tiem, kam FZS nebija. Šis slogs visaugstākais bija pacientiem ar kairinātas zarnas sindromu un opioīdu inducētiem aizcietējumiem. Nespecifiskas FZS gadījumā visbiežākie simptomi bija aizcietējumi (59 %), caureja (35 %) un bieža vēdera pūšanās (14,8 %). Sāpes vēderā, par ko sūdzējās 6,5 % FZS pacientu, bija tas simptoms, kā dēļ visbiežāk tika izmantoti veselības aprūpes pakalpojumi.

Avots: 1 in 3 Worldwide Have Functional Bowel Disorders - Medscape - October 23, 2025.

Saistītie raksti

Kognitīvi biheiviorālā terapija pacientiem ar hroniskām slimībām un bezmiegu

Bezmiegs ir bieži sastopams pavadonis pacientiem ar hroniskām slimībām (sāpju sindroms, kardiovaskulāras slimības, vēzis) un negatīvi ietekmē šo slimību iznākumu un dzīves kvalitāti. Kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT) bezmiega gadījumā rekomendēta kā pirmās līnijas terapija, tomēr pastāv neskaidrības par tās piemērojamību un efektivitāti pacientiem ar hroniskām slimībām.

Doctus

Veselīgi paradumi samazina funkcionālu aizcietējumu risku par 40 %

Vidēja un vecāka gadagājuma pieaugušajiem, kuri ievēro trīs līdz piecus veselīga dzīvesveida paradumus — nesmēķē, guļ 7–9 stundas naktī, uztur augstu intensīvas fiziskās aktivitātes līmeni, ievēro kvalitatīvu uzturu un mēreni lieto alkoholu (5–15 g/dienā) — ir par 40 % mazāks risks saslimt ar funkcionāliem aizcietējumiem salīdzinājumā ar tiem, kuri neievēro nevienu no šiem paradumiem.

Doctus

Kā kairinātas zarnas sindroms ietekmē ikdienas dzīvi? Aptaujas dati

Neskatoties uz plašākām ārstēšanas iespējām un pieaugošu izpratni par slimību, amerikāņi ziņo par kairinātas zarnu slimības (KZS) negatīvo ietekmi uz darba, mājas un sociālo dzīvi. Amerikas Gastroenterologu asociācija organizējusi aptauju, kur konstatēts, ka KZS pacientu ietekmē apmēram 19 dienas mēnesī, no tām 11 dienas ietekmē darbu vai skolu un astoņas dienas ierobežo ikdienas aktivitātes.

Doctus

Aptaukošanās. Plašāks skatījums uz problēmu

Aptaukošanās ir hroniska slimība ar daudziem sarežģījumiem un pavadošiem stāvokļiem, piemēram, vielmaiņas, gastrointestināliem traucējumiem un izmaiņām ādā. Pacientam ar aptaukošanos svarīgi sadarboties ar speciālistiem, kas var piedāvāt risinājumus. Jebkurā klīniskā situācijā jānovērtē pacienta barojums. Rutīnas klīniskajā praksē palielināta ķermeņa masa nereti netiek pienācīgi novērtēta, bet tā lielā mērā ietekmē slimību norisi, komplikāciju attīstību, ārstēšanas rezultātu un mirstības risku.

M. Gureviča, K. Bernarde, I. Hartmane
Lasītākais Doctus.lv

Smēķēšanas atmešana pusmūžā var saglabāt izziņas spējas

Atmiņa un verbālais plūdums pasliktinājās būtiski lēnāk cilvēkiem, kuri pārtrauca smēķēšanu vidējos vai vēlākos dzīves gados, salīdzinot ar tiem, kuri turpināja smēķēt, un kognitīvie ieguvumi no smēķēšanas atmešanas tika novēroti neatkarīgi no vecuma, kurā smēķēšana tika pārtraukta, liecina jauns pētījums.

Doctus

Pacients ar sirds ritma traucējumiem. Ģimenes ārsts vaicā kardiologam

Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.

D. Florena, M. Rinkulis, A. Stoļarova, J. Pudulis

Sekundārās osteoporozes iemesli

Osteoporoze ir globāla sabiedrības veselības problēma, kas tiek definēta kā hroniska, sistēmiska, progresējoša kaulu metabolisma slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālais blīvums un kaulaudu mikroarhitektonikas pasliktināšanās, konkrētāk, trabekulu skaita samazināšanās, kā arī kortikālā slāņa biezuma samazināšanās un tā porainības palielināšanās. Tā rezultātā palielinās kaulu trauslums un lūzumu risks. [1]

S. Haustova, N. Kapļa

Tiekamies kongresā – lielākajā un nozīmīgākajā gastroenteroloģijas notikumā Latvijā un Baltijā!

CIENĪJAMAIS KOLĒĢI! Vēlamies atgādināt visiem, kas vēl nav paspējuši reģistrēties XII Latvijas Gastroenteroloģijas kongresam ar starptautisku dalību! Tā ir iespēja nodrošināt sev vietu starp nozares profesionāļiem, kuri veido mūsu kopējo nākotni. Jūsu dalība kongresā sniegs jaunas zināšanas, idejas un iedvesmu, ko nest atpakaļ savā praksē un komandā.

B12 vitamīns. Nozīmīgs spēlētājs vielmaiņas procesos

Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]

S. Paudere–Logina

Pieaugušo vakcinācija Latvijā. Kad ārsta balss ir izšķiroša

Vai atceraties pēdējo reizi, kad kāds pacients jums pateicies par to, ka pārliecinājāt viņu vakcinēties? Iespējams, šādas pateicības nemaz nepiedzīvojat. Taču cik bieži mēs redzam atšķirību starp vakcinētu un nevakcinētu pacientu? Ārsti zina, ka slimības viegla pārslimošana un veiksmīga izvairīšanās no smagām komplikācijām nav nejaušība. Tajā pašā laikā cits pacients, kurš ignorējis ieteikumus vakcinēties, tiek hospitalizēts ar smagām komplikācijām.

A. Pērkone, D. Putne, A. Nicmane–Aišpure
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U