Piesārņojums un augsta temperatūra saistīta ar augstāku atopiskā dermatīta slogu pieaugušajiem
Pētnieki veica meta-analīzi un sistemātisku pārskatu, iekļaujot 42 pētījumus no 14 valstīm, kas veikti laika posmā no 1985. līdz 2024. gadam.
Analīzē tika iekļauti kohortas, gadījuma-kontroles un šķērsgriezuma pētījumi, kas analizēja saistību starp vides faktoriem un atopiskā dermatīta iznākumiem pieaugušajiem. Pētnieki novērtēja iedarbību uz apkārtējā gaisa piesārņotājiem: slāpekļa dioksīdu (NO₂), sēra dioksīdu (SO₂), cietajām daļiņām ar diametru 10 µm vai mazāku (PM10), cietajām daļiņām ar diametru 2,5 µm vai mazāku (PM2.5), oglekļa dioksīdu (CO₂), ozonu (O₃), temperatūru, nokrišņiem, saules gaismu vai saules starojumu, mitrumu, pasīvo smēķēšanu, sezonālām svārstībām un piesārņojumu no transporta vai rūpniecības avotiem.
Ambulatoro vizīšu skaits atopiskā dermatīta dēļ pieauga par katriem 10 µg/m³ PM10 koncentrācijas pieaugumu (riska attiecība [RR] 1,008; 95 % TI, 1,003–1,012) un SO₂ (RR=1,029; 95 % TI, 1,020–1,039).
Augsta temperatūra bija saistīta ar mērenu (OR=2,39; 95 % TI, 1,40–4,09) un smagu atopisko dermatītu (OR=3,91; 95 % TI, 2,20–6,96). Paaugstināts nokrišņu un mitruma līmenis uzrādīja iespējamu saistību ar atopiskā dermatīta smaguma pakāpes palielināšanos. Pasīvā smēķēšana un piesārņojums, kas saistīts ar satiksmi, uzrādīja iespējamu saistību ar atopiskā dermatīta izplatības pieaugumu.
„Pieaugošs gaisa piesārņojums un citi vides faktori ir saistīti ar atopiskā dermatīta izplatības un aktivitātes palielināšanos,” rakstīja pētījuma autori. Šie atklājumi, viņi piebilda, „rada tiešas sabiedrības veselības sekas, vēl vairāk pastiprinot nepieciešamību samazināt piesārņojumu un mazināt klimata pārmaiņas visā pasaulē.”
AVOTS: Park M, Mohsen ST, Katz T, et al. Climate Conditions, Weather Changes, and Air Pollutants and Atopic Dermatitis. A Meta-Analysis. JAMA Deramtol, June 25, 2025