Bērnu slimnīcā izveidota Galvassāpju vienība
Bērnu slimnīcā ir izveidota jauna Galvassāpju vienība, lai uzlabotu diagnostikas un ārstēšanas iespējas bērniem un jauniešiem, kuri cieš no galvassāpēm.
Galvassāpes
Protonu sūkņu inhibitoru lietošana saistīta ar migrēnu un citām smagām galvassāpēm
Protonu sūkņa inhibitori (PSI), ko izmanto skābes refluksa kontrolei, ir saistīti ar palielinātu migrēnas un citu smagu galvassāpju risku, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Dzīvesveida faktori, kas saistīti ar biežām un atkārtotām galvassāpēm bērniem un pusaudžiem
Tiek uzskatīts, ka dzīvesveids ietekmē galvassāpju biežumu jauniešiem. Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp dažādiem dzīvesveida faktoriem un biežām atkārtotām galvassāpēm bērniem un jauniešiem.
Galvassāpes — slēptā epidēmija
Galvassāpes ir ļoti plaša tēma, tāpēc visu, kas ar tām saistīts, nelielā apskatā aplūkot nav iespējams. Rakstā akcentēti dažu primāro un sekundāro galvassāpju diagnostiskie kritēriji un terapijas iespējas un sniegts ieskats pacientu un ārstu sadarbībā šā traucējuma atrisināšanā.
Saistība starp pasīvo smēķēšanu un galvassāpēm vai migrēnu
Pašreizējie pierādījumi par saistību starp pašu ziņoto pasīvās smēķēšanas iedarbību un galvassāpēm vai migrēnu ir ierobežoti un pretrunīgi. Svarīga problēma ir faktiskās pasīvās smēķēšanas iedarbības novērtējuma trūkums, izmantojot biomarķierus.
Kāds ir vistraucējošākais migrēnas simptoms?
Jaunākajos akūtas migrēnas ārstēšanas pētījumos tiek rekomendēts izvērtēt efektivitāti tieši pret traucējošāko no simptomiem. Pētnieku grupa Korejā noskaidroja, kāda ir migrēnas un iespējamas migrēnas* traucējošāko simptomu kopa vietējā populācijā.
Traumatiski notikumi bērnībā saistīti ar galvassāpēm pieaugušā vecumā
Saskaņā ar meta-analīzes rezultātiem, cilvēki, kuri bērnībā ir piedzīvojuši traumatiskus notikumus, piemēram, vardarbību, nolaidību vai sadzīves disfunkciju, pieaugušā vecumā var piedzīvot galvassāpes.
Migrēnas pārvaldība. Soli pa solim
Latvijas Iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu jaunākā pētījuma dati rāda, ka 45 % respondentu pēdējā mēneša laikā kaut reizi sūdzējušies par galvassāpēm. Biežākā galvassāpju slimība, kas saistīta ar īslaicīgu darbnespēju, ir migrēna. Tā ir neiroloģiska slimība, kuru tās biežās sastopamības dēļ plaši pēta un kuras ārstēšanai mūsdienās ir radītas speciālas zāles.
Dzelzs deficīta anēmija un hroniskas ikdienas galvassāpes: gadījumu kontroles pētījums
Ar galvassapēm dzīves laikā sastopas aptuveni 95 % populācijas. Ir novērots, ka apmeŗam 40 % pacientu, kas vēršas pēc palīdzības pie neirologa, atbilst hronisku galvassāpju kritērijiem, un 80 % no šiem pacientiem ir sievietes. Arī anēmija ir viens no sekundāriem hronisku galvassāpju iemesliem, turklāt sievietes ir visievainojamākā pacientu grupa. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot dzelzs deficīta anēmijas saistību ar hroniskām ikdienas galvassāpēm.
Vai cilvēkiem ar klasteru galvassāpēm ir lielāka iespēja saslimt ar citām slimībām?
Cilvēkiem ar klasteru galvassāpēm var būt vairāk nekā trīs reizes lielāka iespēja saslimt ar citām slimībām, piemēram, sirds slimībām, psihiskiem traucējumiem un citām neiroloģiskām slimībām, salīdzinot ar cilvēkiem bez šāda veida galvassāpēm.
Galvassāpju pārvaldība ģimenes ārsta praksē – retrospektīvs pētījums
Galvassāpes dažādu iemeslu dēļ ir pasaulē plaši izplatīta problēma dažādās vecuma grupās, un nepilnvērtīga ārstēšanas taktika var būt par iemeslu pacienta sliktai dzīves kvalitātei, pieaugošai darba nespējai un socioekonomiskajām izmaksām. Lielu daļu galvassāpju sindromu pārvalda ģimenes ārsts, izvēloties primāro ārstēšanas un diagnosticēšanas taktiku.
Stress pandēmijas laikā ir saistīts ar paaugstinātu galvassāpju izplatību pusaudžiem
Pretēji iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem COVID-19 pandēmijas radītais stress ir saistīts ar palielinātu galvassāpju slogu pusaudžiem.
Sistēmiska sarkanā vilkēde psihiatriskajā praksē
Sistēmiska sarkanā vilkēde (SSV) ir hroniska autoimūna slimība, kam raksturīgs autoantivielu un to veidoto imūnkompleksu izraisīts audu bojājums. [1] SSV klīniskā aina ir izteikti variabla un var skart praktiski jebkuru orgānu sistēmu, izpaužoties dažādās smaguma pakāpēs.
Galvassāpes Covid–19 pandēmijas laikā
Galvassāpes un jo īpaši migrēna ir Pasaules Veselības organizācijas saraksta topā, kurā apkopotas biežākās un darbaspējas ierobežojošās slimības. Covid–19 pandēmija galvassāpju pārvaldību ietekmējusi dažādos aspektos, arī kā neiroloģisku izpausmi infekcijas dēļ. Pandēmija galvassāpju pārvaldību padarījusi grūtāku gan ierobežoto pakalpojumu dēļ, gan arī pacientu psihoemocionālo traucējumu paasinājumu dēļ.
Lasītākais Doctus.lv
Žultsakmeņi Ārstējam simptomātiskos gadījumus
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Funkcionāls hipogonādisms. Simptomi un ārstēšana
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Metaboliskais sindroms saistīts ar paaugstinātu agrīnas demences risku
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
Autisma prevalence pieaug. ASV dati liecina par uzlabojumiem skrīningā un diagnostikā
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Menstruālais cikls ietekmē atopiskā dermatīta paasinājumus
Sistemātisks pārskats atklāja, ka atopiskā dermatīta (AD) paasinājumi pirms menstruācijām ir bieži sastopami.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 85
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 196
- Dietoloģija 36
E
- Endokrinoloģija 360
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 206
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 355
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 17
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 553
Ķ
- Ķirurģija 200
L
M
N
- Narkoloģija 40
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 71
- Neiroloģija 406
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 256
- Otorinolaringoloģija 81
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 230
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 279
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
R
S
- Sabiedrības veselība 349
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 98