PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kā Covid-19 maina alkohola lietošanas paradumus? Dati Latvijā un pasaulē

Doctus
Pixabay
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.

Aptaujas dati: 18% alkoholu lieto vairāk, 14% – mazāk

Jaunākie “BENU Aptiekas” Stresa termometra dati atklāj, ka alkoholu kopš Covid-19 sākuma kopumā biežāk lieto 18% aptaujāto (6% – izteikti vairāk, 12% – nedaudz vairāk), 43% izmaiņas novērojuši nav, 14% alkoholu lieto mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas, bet 23% snieguši atbildi, ka alkoholu nelieto vispār.

Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem secināms: šobrīd alkohola patēriņš kopumā ir palielinājies, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu (4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti), 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār.

Samazinājies patēriņā nodotais alkohola apjoms Latvijā

Ja skatās SPKC analīzi par Alkohola aprites un lietošanas sekām Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju [1], tad ir vērojamas pozitīvas tendences. Vairākās jomās samazinājums, salīdzinot ar 2019. gadu:

  • alkoholisko dzērienu apjoms, kas tika nodots patēriņam – par 12,4%,
  • izsaukumu skaits pie pacientiem, kuriem konstatēts alkohola apreibums/abstinences stāvoklis (SSK-10 F10.2-F10.9) – par 7,4%,
  • izsaukumu skaits pie pacientiem, kuriem konstatēta alkohola toksiska darbība (SSK10 T51), – par 67 %,
  • pacientu skaits ar F10 pamatdiagnozi (psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ) – par 13,5%.

Pieaugums:

  • CSNg, kurus izraisījuši transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā – 15,1%,
  • pacientu skaits stacionāros ar T51 pamatdiagnozi (alkohola toksiska darbība) – 2,2%,
  • gadījumu skaits Rīgas pašvaldībā, kad konfliktā iesaistītā cietusī persona bija reibumā – 62,5%,
  • izsaukumu skaits pie ģimenes konfliktiem – 37%.

Alkoholisko dzērienu apjoma samazinājums, kas tika nodots patēriņam, saistīts ne ar cilvēku paradumu maiņu, drīzāk ar ierobežojumiem saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Tika ieviesti starptautisko pārvadājumu un starpvalstu ceļojumu ierobežojumi, slēgti kultūras, izklaides pasākumi, bāri, restorāni.

Globālā aina neviennozīmīga

Arī pasaules dati atspoguļo neviennozīmīgu ainu. Piemēram, Polijā veikta aptauja (443 respondenti) liecina, ka 30% respondentu mainījušies alkohola paradumi. 16% lieto alkoholu mazāk, 14 % vairāk. [2] ASV ziņojusi par alkohola tirdzniecības pieaugumu tiešsaistē par 262%. [3]

Arī vairāki nacionālie pētījumi, kas veikti pandēmijas laikā, parāda, ka ir pieaudzis alkohola patēriņš. Global Drug Survey, kas iekļauj 55 811 respondentus no 171 valsts, rāda ainu, ka gandrīz trešdaļai iedzīvotāju (29%) alkohola lietošana ir samazinājusies, jo ir bijušas ierobežotas socializācijas iespējas, tomēr 39% respondentu alkohola patēriņš pandēmijas laikā ir palielinājies. [4]

Literatūra

  1. Alkohola aprites un lietošanas sekas Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju. SPKC analīzi par Alkohola aprites un lietošanas sekas Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibas/alkohola-aprites-un-lietosanas-saistito-seku-izmainas-2020.-gada-latvija.pdf
  2. Chodkiewicz J, Talarowska M, Miniszewska J, Nawrocka N, Bilinski P. Alcohol Consumption Reported during the COVID-19 Pandemic: The Initial Stage. Int J Environ Res Public Health. 2020;17(13):4677. Published 2020 Jun 29. doi:10.3390/ijerph17134677
  3. Pollard MS, Tucker JS, Green HD Jr. Changes in Adult Alcohol Use and Consequences During the COVID-19 Pandemic in the US. JAMA Netw Open. 2020 Sep 1;3(9):e2022942. doi: 10.1001/jamanetworkopen.2020.22942. PMID: 32990735; PMCID: PMC7525354.
  4. GDS COVID-19 Special Edition Key Findings Report (2020). Winstock A.R., Zhuparris A., Gilchrist G., Davies E.L., Puljević C., Potts L., Maier L.J., Ferris J.A. & Barratt M.J.
Lasītākais Doctus.lv
GUNTIS KARELIS: Grūtības ir spēcīgs motivētājs

Asociētais profesors GUNTIS KARELIS, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, neslēpj, ka studiju gados neiroloģija šķitusi ļoti sarežģīta un neizprotama medicīnas joma. Tad nu apņēmies to atšifrēt, nevis centies izvairīties no grūtībām un izaicinājumiem.

M. Lapsa
RENĀTE HELDA: cukura diabēts pandēmijas ēnā— katastrofāls ielaisto gadījumu skaits

Renāte Helda, endokrinoloģe “Veselības centrs 4”, Siguldas slimnīcā: "Kopš 1990. gadiem neatceros tik daudz ielaistu un nolaistu cukura diabēta gadījumu. Ar citām endokrīnajām slimībām pašreiz nav tik slikti, bet sekas varbūt vēl tikai parādīsies, piemēram, laikus neizoperēti vairogdziedzera vēži, kam prognoze ir samērā laba, ja tos ārstē savlaicīgi."

R. Helda
Bioloģiskie medikamenti. Arvien biežāk izmantojam praksē

Zinātniskā revolūcija zāļu atklāšanas un produktu attīstībā biotehnoloģijā, kas notika 20. gadsimta beigās, savu uzvaras gājienu turpina arī 21. gadsimtā. Šobrīd vairāk nekā simt dažādu slimību tiek ārstētas ar biotehnoloģijas palīdzību, turklāt daudzas metodes joprojām ir galvenais atklājums medicīnā. Bioloģisko līdzekļu lietošana strauji paplašinājusies, tos izmanto, piemēram, onkoloģijā, autoimūnu traucējumu, iekaisuma slimību ārstēšanā.

L. Henke, S. Purviņa
Liels traumu risks brīvdienu skrējējiem

Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.

Doctus
SANAD II pētījums par valproāta vs. levetiracetāma efektivitāti un izmaksu ieguvumu salīdzinājumu

Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.

Doctus