Smagas psihiskās slimības skāra 7,3 % pacientu ar hronisku nieru slimību (HNS), kas ir par 56 % augstāka izplatība nekā vispārējā populācijā. Psihiskās slimības klātbūtne bija saistīta ar paaugstinātu mirstību, savukārt bipolārie traucējumi bija saistīti ar paātrinātu nieru funkcijas pasliktināšanos.
Informācija Veselības statistikas datubāzē rāda, ka 2021. gadā Latvijā uzskaitē bija 19 004 pacienti ar šizofrēnijas, šizotipisko traucējumu un murgu (F20—F29) diagnozi jeb 1013,1 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Katru gadu šim pacientu skaitam nāk klāt vairāk nekā 200 pacientu (2021. gadā — 239). Šizofrēnija var būt invaliditāti izraisoša un dzīves kvalitāti graujoša slimība, tāpēc izpratne par slimības pārvaldību un atpazīšanu ir būtiska ne tikai psihiskās veselības speciālistiem, bet nozarē kopumā.
Parkinsona slimības (PS) prodroma fāze var ilgt vairāk kā 10 gadus. Tāpēc riska faktoru, blakusslimību un pirmo klīnisko pazīmju kopuma atpazīšana ir svarīga, lai izprastu PS iemeslus un attīstības procesu, kā arī sniegtu agrīnu palīdzību riska pacientiem.
Vai ir atšķirības smadzeņu garozas biezumā pacientiem ar klīniski augsta riska (KAR) šizofrēniju, pirmreizēju psihozes epizodi (PPE) un jau ilgstošu šizofrēnijas diagnozi?
Pasaules Pretvēža dienu 4. februārī atzīmējam kopš 2000. gada, lai atkal un atkal uzsvērtu, cik svarīgi būt izglītotam un vērīgam pacientam, uzmanīgam un zinīgam ārstam un cik būtiski ir saņemt mērķtiecīgu valsts atbalstu cīņā ar ļaundabīgām slimībām.
Ģimenes ārsta praksē ik dienu ~ 40 % gadījumu uz konsultāciju ierodas pacienti, kuriem ir dažādi psihiski traucējumi. No psihotiskajiem traucējumiem zināmākā — bet ne izplatītākā — slimība šajā grupā ir šizofrēnija.
Kaut arī zināms, ka pieaugušajiem pacientiem ar šizofrēnijas diagnozi ir paaugstināts pašnāvību risks, iepriekš veiktie pētījumi nav pienācīgi aprakstījuši suicīda riska raksturlielumus šiem pacientiem dzīves laikā.
Šizofrēnijas spektra traucējumi var būt mirstības riska faktors pacientiem ar Covid-19, pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Psychiatry.
Šizofrēnija ir plaši izplatīta slimība visā pasaulē. Pasaules literatūras dati liecina, ka gadā ar šizofrēniju saslimst apmēram 1,5 miljoni cilvēku. [17] Slimības gadījumu sastopamība pasaulē pieaugušajiem variē no 1 līdz 17 uz 1000 cilvēkiem. [12] Citi dati vēsta, ka šizofrēnija sastopama apmēram 1 % pasaules iedzīvotāju. [10]
Pētnieki analizēja ilgstošas antipsihotiskās terapijas drošumu pacientiem ar šizofrēniju. Pētījums apliecina, ka augstāka mirstība bija periodos, kad medikamenti netika lietoti.
Kopš cilvēki suni pieradināja, uzticīgais, paklausīgais un aizsargājošais dzīvnieks ir nodrošinājis tā īpašniekam biedriskumu un emocionālu labsajūtu. Tagad jauna pētījuma rezultāti liek domāt, ka, atrodoties blakus "cilvēka labākajam draugam" jau no agras bērnības, var būt ieguvums veselībai, samazinot šizofrēnijas attīstības iespējas pieaugušā vecumā.
Vientulība saistīta ar daudziem negatīviem aspektiem, kas atstāj sekas uz veselību. Depresija, pašnāvnieciskas domas, pozitīvas domāšanas trūkums, slikts miegs, fizioloģiskas izmaiņas (paaugstināts rīta kortizola līmenis, pro–iekaisuma gēna ekspresija), neapmierinātība ar dzīvi — tā ir tika daļa no vientulības smagās nastas.
Pastāv pieņēmums, ka cilvēkiem ar smagām psihiskām saslimšanām (SPS) – šizofrēnija, bipolāri traucējumi un smaga depresija – ir augstāks kardiovaskulāro slimību risks, bet līdz šim tam trūka pierādījumu.
Pētījumā, kas veikts Toronto Universitātē (Kanādā) veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri cieš no šizofrēnijas un bērnībā vai agrā jaunībā pret viņiem ir bijusi vērsta vardarbība, ir piecreiz lielāka iespēja veikt pašnāvības mēģinājumu.
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
Izpētīts, ka futbolistiem ir paaugstināts risks neirodeģeneratīvu slimību attīstībai pēc karjeras noslēgšanas. Iespējams tas skaidrojams ar atkārtotu galvas kontaktu ar futbolbumbu spēles laikā. Līdz šim nebija pētīti akūtie neriālās integritātes efekti pēc bumbas sitiena ar galvu, bet šobrīd jau pieejami pirmie dati.
Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]
Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.
