Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Pašā Liepājas centrā atrodas Centra aptieka. Ar tās vadītāju INESI VĪRIŅU esam pazīstamas vairākus gadus desmitus, un katra tikšanās ar viņu ir enerģiski dzirksteļojoša — kā iekošanās garšīgā, sulīgā ābolā. Mūsu sarunā virmo daudz smieklu, atmiņu, pārdomu un atkal smieklu. Inese dzīvo patiešām sulīgi.
Ļoti gaiša, bet vienlaikus jūt spēcīgu kodolu — tā varētu raksturot Maija aptieka vadītāju AIGU ZARIŅU. Mēs sarunājamies attālināti, bet datora ekrāns necik neslāpē viņas silto balsi. Varbūt tāpēc, ka Aigai Zariņai šis ir īpašs laiks — viņa mājās auklē trešo bērniņu, bet varbūt tāpēc, ka runājam par viņas sirds darbu — farmaceita profesiju un piepildīto sapni par savām aptiekām Skrundā, Alsungā, Ezerē.
“Gandrīz katra jauna farmaceita sapnis ir sava aptieka, taču tikt pie tās drīzāk ir veiksme un apstākļu sakritība,” saka MADARA ZĀRDIŅA. Viņa ir jauna, apņēmīga farmaceite, īpašniece Madaras aptiekai Jaunpiebalgā un filiālei Rankā. Atslēgvārds Madaras Zārdiņas stāstā līdzās veiksmei ir arī stipra komanda, ko veido ģimene un kolēģi.
Farmācijas uzņēmuma AS “Olainfarm” nodrošināto 1400 eiro stipendiju ikgadējā konkursā ieguvušas trīs Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes 4. kursa farmācijas studentes – Anete Vircava no Salaspils, Anna Novosada no Daugavpils un Jūlija Gurinoviča no Ventspils. “Olainfarm” stipendiju spožākajiem farmācijas studentiem piešķir jau 13. gadu, lai veicinātu izcilību Latvijas farmācijas nozarē.
Ja 2021. gadā 82 % pētījuma respondentu atzīmēja, ka farmaceitiem uzticas, šogad šis skaitlis pieaudzis par 5 %, sasniedzot jau 87 %. Lielākā daļa respondentu – 57 % atbalsta aptiekās pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Šādus datus uzrāda Mana Aptieka & Apotheka jaunākie Veselības indeksa pētījuma rezultāti
Dzirciema aptiekas vadītājai un sertificētai farmaceitei SIGITAI ČULKSTENAI vīzija par savu aptieku bija jau studiju gados. Vīziju pārvērst realitātē izdevās grūtību pilnajos deviņdesmitajos, kad jaunības aizrautība bija spēcīgāka par bailēm riskēt. Pirms pāris gadiem Dzirciema aptieka pārcēlās uz jaunām mājām — speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku.
“Es gribētu, lai klīniskais farmaceits kļūst par noderīgu sadarbības partneri ārstam, jo mēs varam palīdzēt atklāt un samazināt ar zāļu lietošanu saistītas kļūdas, veicināt pareizu zāļu lietošanu un palielināt pacientu veselības un dzīves kvalitāti,” saka JEKATERINA LIVŠINA, Euroaptieka tīkla aptieku klīniskā farmaceite.
Aptiekas mazpilsētās un pagastu centros ir vajadzīgas — tā uzskata trīs uzņēmīgas sievietes, kas vada mazās aptieciņas Vidzemē. Par aptieku saimniecēm viņas kļuvušas pirms gadsimta ceturkšņa un allaž domājušas par to attīstību.
Tā ir liela uzdrīkstēšanās — četrdesmit gadu vecumā pamest labu vietu Rīgā un atvērt pašai savu aptieku nelielā lauku ciemā! Kā no omulīgas ligzdiņas kalna galā mesties dzelmē, nezinot, kas tevi tur gaida. Taču IVETA LUDVIGA riskēja. Novembrī būs gads, kopš viņas mājas un darba vieta ir Augstkalnē, piecus kilometrus no Lietuvas robežas.
Kādas ir iespējas iegūt iekārojamu darbavietu, pakāpties pa karjeras kāpnēm? Vai augstskolā iegūtās zināšanas un prasmes ir labs starta kapitāls darba tirgū? Vai sapņi salāgojas ar iespējām? To vaicājām jaunajiem farmaceitiem.
AGNESE RITENE pēc aicinājuma ir farmaceite, vada vairākas aptiekas pašas dzimtajā pilsētā Tukumā, arī Liepājā, Jēkabpilī, Valmierā un rūpējas arī par mazākām lauku aptiekām un aptieku filiālēm, kas darbojas novadu centros.
Šobrīd Veselības ministrijas gaiteņos un speciālistu vidū tiek spriests un diskutēts par to, kāda ir aptieku loma veselības aprūpes sistēmā: vai tas pirmām kārtām ir kāda bizness vai tomēr neatņemams ķēdes posms pacientu aprūpē.
Daudzās Latvijas aptiekās zāļu gatavošana joprojām notiek tāpat kā pagājušā gadsimta 50.-80. gados. Arī topošie ārsti dermatoloģijas ciklā pasniedzējam norādījuši, ka izrakstīt pagatavojamus līdzekļus esot... arhaiski. Taču tā nebūt nav! Daudzās pasaules valstīs šī ir joma, kas attīstītās.
Pacientiem ar nekomplicētu apendicītu sākotnēja ārstēšana ar antibiotikām 10 gadu laikā nodrošināja patiesu recidīva biežumu gandrīz 38 % apmērā. Vairāk nekā puse pacientu, kuri tika ārstēti ar antibiotikām, izvairījās no apendektomijas, turklāt viņiem bija mazāk kumulatīvu komplikāciju nekā pacientiem, kuriem tika veikta operācija.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
