Bērnu slimnīcā pirmā elektroniski saslēgusies ar jauno Latvijas vēža pacientu reģistru
Bērnu slimnīca ir pirmā veselības aprūpes iestāde Latvijā, kurā pilnvērtīgi sācis darboties jaunais Latvijas vēža pacientu reģistrs.
e-veselība
Visu laboratorisko izmeklējumu rezultāti būs pieejami E-veselībā
No nākamā gada laboratorisko izmeklējumu rezultāti gan pacientiem, gan mediķiem būs bez maksas viegli pieejami e-veselības portālā. Tāpat būs iespēja elektroniski sagatavot atzinumu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai, un tiks reģistrēti jauni dati par onkoloģiskajiem pacientiem.
Virza projektu “E-veselības jaunā kodola izveide”
Projektam “E-Veselība jaunā kodola izveide” piešķirtais finansējums ir 3,1 miljons eiro un līdz 2022. gada beigām tika izlietoti 2,9 miljoni eiro. Tehnoloģiju uzlabošanai un attīstīšanai projekta ietvaros šogad plānots ieguldīt 167 tūkstošus eiro.
Globālā līmenī spriež par ārstu izdegšanu e-veselības sistēmu ietekmes dēļ
HIMSS21 Digital Global Conferences ietvaros eksperti secinājuši, ka jaunu tehnoloģiju un sistēmu ienākšana mediķu ikdienā tikai mānīgi tiek saistīta ar ikdienas darba uzlabošanu, bieži notiek tieši pretējais - jaunās tehnoloģijas patiesībā varētu būt papildu problēma un veicināt izdegšanu.
ILZE AIZSILNIECE: Kur noved “neieklausīšanās politika” jeb e-veselības trakums
Ceturtdien, 2018.gada 4. Janvārī , NVD apgalvoja, ka tehnisku traucējumu e-veselībā vairs neesot, bet piektdien pēc 16.00 saņēmu satrauktas pacientes zvanu par to, ka Bērnu klīniskā slimnīca nevar izsniegt darba nespējas lapu, jo nestrādājot sistēma.
Ārdi ārā vai turpini? Ekspertu pārdomas par e–veselību
Klamzīgs, dārgs un slikti vadīts projekts, kādu biznesa vidē neviens neatļautos šādi veidot. Projekts, kam vajadzētu piemērot latviešu sakāmvārdu: ārdi ārā un adi no jauna! Ja vien tas būtu iespējams. Ar šādiem vārdiem raksturota e–veselība, kuras obligāta ieviešana no pērnā gada nogales pārcelta uz 2017. gada 1. septembri.
Brīdi pirms vētras? E-veselība: fakti, pieredze, tendences
Iecerēts, ka šā gada 1. oktobrī e–veselības sistēma Latvijā sāks darboties pilnvērtīgi, bet no 2016. gada 1. janvāra tās izmantošana būs obligāta visām ārstniecības iestādēm un aptiekām. E–veselībai iztērētā summa tuvojas 10 miljoniem eiro, un izskanējis viedoklis, ka sistēmas juridiskajiem un saturiskajiem uzlabojumiem būs vajadzīgi vēl 18 miljoni eiro.
Daži skaitļi un atziņas pēc e-veselības nedēļas 2015
Noslēdzies šāgada lielākais e-veselībai veltītais pasākums Eiropā „E-veselības nedēļa 2015". DOCTUS bija šī pasākuma oficiālais mediju partneris. Apmeklējot 14 dažādas diskusijas, lekcijas, sesijas, esam apkopojuši galvenās atziņas par ārstu lomu, par datu precizitāti un nākotnes tendencēm.
E-veselība – ar mīnusiņiem un plusiņiem
"E-veselība ir problēmjautājums jau no 2003. gada, beidzot tuneļa galā redzam gaismu," konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" sacīja veselības ministre Ingrīda Circene. "Informācijas tehnoloģijas ārstniecības iestādēs tiek lietotas, bet sistēma ir ļoti sadrumstalota."
E-veselību bremzē vecā domāšana
“Esam viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kam nav ieviesta e-veselība,” atzīst DITA GABALIŅA, veselības ministres padomniece IT jautājumos.
Lasītākais Doctus.lv
Ar radošu perspektīvu. IEVA RAMANE, ginekoloģe.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Dzemdes kakla vēža terapija. Ilgtermiņa komplikācijas un risinājumi.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Kas notiek ar svaru, pārtraucot lietot svaru samazinošus medikamentus?
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Identificēti galvenie pēc insulta demences riska faktori
Pēc insulta demences (PSD) risks veidojās no vairākiem faktoriem, un tika novēroti atšķirīgi profili agrīnas un vēlīnas demences sākšanās gadījumos. Īpaši jāatzīmē, ka metabolais sindroms (MetS) – jo īpaši zems augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna (HDL-C) līmenis – parādījās kā jauns riska faktors un daudzsološs PSD profilakses mērķis.
Vitiligo saistīts ar autoimūnām slimībām, galvenokārt vairogdziedzera slimībām un psoriāzi
Meta-analīze atklāja paaugstinātu autoimūno blakussaslimšanu izplatību pieaugušajiem ar vitiligo, īpaši vairogdziedzera slimību, alopēciju areata, reimatoīdo artrītu un 1. tipa cukura diabētu.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 87
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 206
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 370
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 211
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 365
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 319
- Internā medicīna 30
K
- Kardioloģija 570
Ķ
- Ķirurģija 207
L
M
N
- Narkoloģija 43
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 75
- Neiroloģija 424
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 89
- Onkoloģija 270
- Otorinolaringoloģija 83
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 239
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 294
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 161
R
S
- Sabiedrības veselība 370
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 106
- Uzturzinātne 101