Bērnu slimnīcā pirmā elektroniski saslēgusies ar jauno Latvijas vēža pacientu reģistru
Bērnu slimnīca ir pirmā veselības aprūpes iestāde Latvijā, kurā pilnvērtīgi sācis darboties jaunais Latvijas vēža pacientu reģistrs.
e-veselība
Visu laboratorisko izmeklējumu rezultāti būs pieejami E-veselībā
No nākamā gada laboratorisko izmeklējumu rezultāti gan pacientiem, gan mediķiem būs bez maksas viegli pieejami e-veselības portālā. Tāpat būs iespēja elektroniski sagatavot atzinumu tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai, un tiks reģistrēti jauni dati par onkoloģiskajiem pacientiem.
Virza projektu “E-veselības jaunā kodola izveide”
Projektam “E-Veselība jaunā kodola izveide” piešķirtais finansējums ir 3,1 miljons eiro un līdz 2022. gada beigām tika izlietoti 2,9 miljoni eiro. Tehnoloģiju uzlabošanai un attīstīšanai projekta ietvaros šogad plānots ieguldīt 167 tūkstošus eiro.
Globālā līmenī spriež par ārstu izdegšanu e-veselības sistēmu ietekmes dēļ
HIMSS21 Digital Global Conferences ietvaros eksperti secinājuši, ka jaunu tehnoloģiju un sistēmu ienākšana mediķu ikdienā tikai mānīgi tiek saistīta ar ikdienas darba uzlabošanu, bieži notiek tieši pretējais - jaunās tehnoloģijas patiesībā varētu būt papildu problēma un veicināt izdegšanu.
ILZE AIZSILNIECE: Kur noved “neieklausīšanās politika” jeb e-veselības trakums
Ceturtdien, 2018.gada 4. Janvārī , NVD apgalvoja, ka tehnisku traucējumu e-veselībā vairs neesot, bet piektdien pēc 16.00 saņēmu satrauktas pacientes zvanu par to, ka Bērnu klīniskā slimnīca nevar izsniegt darba nespējas lapu, jo nestrādājot sistēma.
Ārdi ārā vai turpini? Ekspertu pārdomas par e–veselību
Klamzīgs, dārgs un slikti vadīts projekts, kādu biznesa vidē neviens neatļautos šādi veidot. Projekts, kam vajadzētu piemērot latviešu sakāmvārdu: ārdi ārā un adi no jauna! Ja vien tas būtu iespējams. Ar šādiem vārdiem raksturota e–veselība, kuras obligāta ieviešana no pērnā gada nogales pārcelta uz 2017. gada 1. septembri.
Brīdi pirms vētras? E-veselība: fakti, pieredze, tendences
Iecerēts, ka šā gada 1. oktobrī e–veselības sistēma Latvijā sāks darboties pilnvērtīgi, bet no 2016. gada 1. janvāra tās izmantošana būs obligāta visām ārstniecības iestādēm un aptiekām. E–veselībai iztērētā summa tuvojas 10 miljoniem eiro, un izskanējis viedoklis, ka sistēmas juridiskajiem un saturiskajiem uzlabojumiem būs vajadzīgi vēl 18 miljoni eiro.
Daži skaitļi un atziņas pēc e-veselības nedēļas 2015
Noslēdzies šāgada lielākais e-veselībai veltītais pasākums Eiropā „E-veselības nedēļa 2015". DOCTUS bija šī pasākuma oficiālais mediju partneris. Apmeklējot 14 dažādas diskusijas, lekcijas, sesijas, esam apkopojuši galvenās atziņas par ārstu lomu, par datu precizitāti un nākotnes tendencēm.
E-veselība – ar mīnusiņiem un plusiņiem
"E-veselība ir problēmjautājums jau no 2003. gada, beidzot tuneļa galā redzam gaismu," konferencē "Veselības aprūpes aktualitātes 2013" sacīja veselības ministre Ingrīda Circene. "Informācijas tehnoloģijas ārstniecības iestādēs tiek lietotas, bet sistēma ir ļoti sadrumstalota."
E-veselību bremzē vecā domāšana
“Esam viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kam nav ieviesta e-veselība,” atzīst DITA GABALIŅA, veselības ministres padomniece IT jautājumos.
Lasītākais Doctus.lv
Hipertonisks sāls šķīdums vai karbocisteīns. Vai noderīgs bronhektāžu terapijā?
Bronhektāžu pārvaldības vadlīnijās nav vienotības par mukolītisko līdzekļu efektivitāti, tāpēc to lietošanas paradumi ir ļoti atšķirīgi visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē atvērta tipa nejaušinātā pētījumā tika iekļauti pacienti ar ne-cistiskās fibrozes bronhektāzēm ar biežiem paasinājumiem izteiktu krēpu produkciju, lai noskaidrotu drošuma un efektivitātes rādītājus hipertoniska sāls šķīduma un karbocisteīna gadījumā.
Kolonoskopija. Iznākums atkarīgs no sagatavošanās
Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Katram trešajam pasaules iedzīvotājam ir funkcionāla zarnu slimība
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Pacients ar sirds ritma traucējumiem. Ģimenes ārsts vaicā kardiologam
Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.
Akūts un subakūts limfadenīts. Taktika bērniem
Limfadenopātija bērniem ir bieža — līdz 50 % veselu bērnu var būt palpējams palielināts limfmezgls. Galvenie bērnu limfadenopātijas iemesli ir lokālas vai sistēmiskas infekcijas, retāk — autoimūnas un neoplastiskas slimības. Rakstā skaidrota taktika akūta un subakūta limfadenīta gadījumā bērniem.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 88
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 208
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 376
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 211
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 369
H
- Hematoloģija 5
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 319
- Internā medicīna 30
K
- Kardioloģija 576
Ķ
- Ķirurģija 209
L
M
N
- Narkoloģija 44
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 430
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 92
- Onkoloģija 279
- Otorinolaringoloģija 84
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 243
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 298
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 164
R
S
- Sabiedrības veselība 374
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 105