Vulvovaginīts ir iekaisīga rakstura maksts un vulvas stāvoklis, ko var radīt vai provocēt ļoti dažādi iemesli. Tam var būt dažāda simptomātika un atšķirīga terapija. Rakstā sagrupēti dažādi vulvovaginītu izraisoši iemesli (no infekcijām līdz dažādām dermatozēm) un sniegts to apraksts.
Bakteriālā vaginoze ir klīnisks stāvoklis, ko raksturo izmaiņas maksts mikroflorā, kad daudzveidīgie mikroorganismi — arī fakultatīvi anaerobie — aizstāj Lactobacillus sugas, kam būtu jābūt “vadošajiem spēlētājiem”. Spēku/līdzsvara pārgrupēšanās dēļ izmainītais mikrobioms izraisa maksts pH līmeņa paaugstināšanos un dažādu simptomu rašanos. Tie var būt izdalījumi no maksts, aromāta izmaiņas, organisms var kļūt uzņēmīgāks pret seksuāli transmisīvajām infekcijām, HIV un pieaug priekšlaicīgu dzemdību risks.
Sievietes veselība lielā mērā atkarīga no uroģenitālā trakta mikrobiotas sastāva, bet nav skaidri definēti bioloģiskie faktori, kas ietekmē šā sastāva atšķirības katrai sievietei. Iepriekš veiktos pētījumos noskaidrots, ka glikogēna daudzums vagīnas lūmenā ir augstāks tām sievietēm, kam ir augstāks ķermeņa masas indekss (ĶMI). Tiek uzskatīts, ka uroģenitālā traktā esošais glikogēns ietekmē to, kāds mikrofloras sastāvs būs sievietes dzimumceļos.
Sieviešu apakšējais uroģenitālais trakts ar nepatogēnām baktērijām (Grama pozitīvi mikroorganismi — anaerobās baktērijas, stafilokoki, difteroīdās nūjiņas u.c.) tiek kolonizēts dažās dienās kopš dzimšanas brīža, jo piedzimstot tas ir sterils. [1]
Statistikas dati ir nepielūdzami — 75 % no visām sievietēm dzīves laikā saskaras ar vaginālo kandidozi, katra otrā zina, ko nozīmē cistīts un antibiotiku kursa atstātas sekas, vismaz 10 % sieviešu ir priekšlaicīga menopauze.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
No 2026. gada 16. aprīļa līdz 18. aprīlim Rīgā norisināsies nozīmīgākais notikums Baltijas endokrinoloģijā – 12. Baltijas Endokrinologu kongress, kurā pulcēsies nozares eksperti, ārsti un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm, lai stiprinātu kopīgu nozares redzējumu, aktualizētu mūsdienīgas ārstēšanas pieejas un dalītos pieredzē.
