Dislipidēmijas — analīžu kontrole un terapijas sākšana
Rakstā pievēršamies it kā jau tik zināmajai tēmai par dislipidēmijām. Pārsvarā šis ir 2021. gada kardiovaskulārās profilakses vadlīniju un 2019. gada dislipidēmiju vadlīniju pārskats.
Holesterīns
Augsta lipoproteīna (a) koncentrācija starp tuviem radiniekiem: vai nepieciešams skrīnings?
Paaugstināts lipoproteīna (a) līmenis ir potenciāls kauzāls riska faktors aterosklerotiskas kardiovaskulāras slimības attīstībā, turklāt bieži vien sastopams vairāku ģimenes locekļu vidū. Nesen nonākts pie konsensus gan Eiropas, gan ASV ekspertu vidū par nepieciešamību skrīnēt tuvus radiniekus pacientiem ar paaugstinātu lipoproteīna (a) [Lp(a)] koncentrāciju serumā. Līdz šim šādas pieejas ieguvumi nav pētīti liela apmēra populāciju vidū.
Sekundāras insulta profilakses ieguvumi atkarīgi no ZBLH līmeņa samazināšanas intensitātes
Ieguvumi un riski intensīvai zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) samazināšanai ar statīniem rekurenta insulta profilaksē nav līdz šim noteikti. Tāpēc tika veikta nejaušināti kontrolētu pētījumu meta–analīze, kur salīdzināta vairāk intensīva vai mazāk intensīva ZBLH līmeņa samazināšanas stratēģija pacientiem ar insultu anamnēzē.
Augsts koronāro artēriju kalcija un holesterīna līmenis palielina infakta/insulta risku
Pacientiem ar augstu lipoproteīnu (a) un augstu koronāro artēriju kalcija rādītāju (CAC) nākamajos 10 gados ir vairāk nekā par 20 % paaugstināts infarkta vai insulta risks, liecina daudzcentru pētījuma rezultāti.
Sojā esošās olbaltumvielas pazemina holesterīna līmeni
Sojā esošās olbaltumvielas var nedaudz, bet statistiski ticami pazemināt holesterīna līmeni, secināts pētījumā.
Pārāk zems holesterīna līmenis saistīts ar augstāku hemorāģiska insulta risku sievietēm
Samazinot zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīnu, samazinās infarkta un insulta risks, ideālā ZBL holesterīna vērtība ir zem 100 mg/dL. Bet vai tas var būt par zemu? Jaunā pētījumā atklāts, ka ZBL holesterīns zem 70 mg/dL var paaugstināt hemorāģiska insulta risku sievietēm.
Ģimenes hiperholesterinēmija. Biežāka un nozīmīgāka par ikdienā uzskatīto
Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā autosomāli dominantā ģenētiskā slimība ar agrīnu letālu iznākumu pieauguša cilvēka vecumā. To raksturo augsts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs. Laikus neatpazīta un neārstēta ĢH veicina agrīnu aterosklerozes attīstību (prevalējoši koronārajās artērijās) un ievērojami palielina kardiovaskulāro notikumu risku.
Augsts holesterīna līmenis uzreiz pēc Ziemassvētku brīvdienām
Liels daudzums bagātīga Ziemassvētku ēdiena paaugstina holesterīna līmeni asinīs. Uzreiz pēc Ziemassvētku brīvdienām holesterīna līmenis ir par 20 % augstāks nekā vasarā, secinājuši Kopenhāgenas universitātes pētnieki.
Kvalitātes kritēriji ģimenes ārstam. Praktiskais skatpunkts
Katrs praktizējošs ģimenes ārsts zina, kas ir kvalitātes kritēriji un kas nepieciešams, lai tos izpildītu. Šā raksta mērķis nav noskaidrot, vai intensīvajā ārsta ikdienas darbu dunā ir iespējams izpildīt visas noteiktās prasības. Desmit jautājumu rubrikas tapšanu iedvesmoja kritērijos atrunātais, cenšoties atrast lietderīgu informāciju, kas noderētu darbā ar pacientu.
Perifēro artēriju slimība pacientam ar arteriālo hipertensiju
Pēdējos gados par perifēro artēriju slimību (PAS) runā un raksta daudz, un ne velti — perifēro artēriju slimība netieši kļuvusi par sistēmiskas aterosklerozes marķieri. Intermitējoša klaudikācija apakšējās ekstremitātēs ir biežākā PAS izpausme; šie simptomi gan ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, gan arī trīskārt palielina mirstību no kardiovaskulāriem (KV) notikumiem un 2—5 reizes palielina mirstību jebkura iemesla dēļ.
Gan pārāk augsts, gan pārāk zems holesterīna līmenis paaugstina infekciju slimību risku
Ir labi zināma saistība starp holesterīna līmeni un sirds slimību risku, savukārt nesen Dānijā veiktā pētījumā pierādīts, ka holesterīns var ietekmēt arī imūnsistēmu.
Lasītākais Doctus.lv
Rozācija. Dažāda un neatpazīta
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Plānots ķeizargrieziens nav saistīts ar palielinātu infekciju risku jaundzimušajam
Dati liecina, ka plānotas ķeizargrieziena dzemdības (CD) pēc mātes pieprasījuma (CDMR) nav saistītas ar paaugstinātu jaundzimušo vai zīdaiņu infekciju risku, salīdzinot ar plānotajām vaginālām dzemdībām (VD).
Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast
Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.
Nozares
A
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
D
- Dermatoloģija 181
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 333
F
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 325
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 304
- Internā medicīna 25
K
- Kardioloģija 495
Ķ
- Ķirurģija 178
L
M
N
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 358
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 226
- Otorinolaringoloģija 77
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 207
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 246
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
R
S
- Sabiedrības veselība 302
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
T
U
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84