Ir daudz mūžīgu mītu par acīm, taču, lai būtu ceļā uz labāku acu veselību, būtiski atšķirt faktus no izdomājumiem. The Lancet Global Health publicētais pētījums rāda, ka 2020. gadā nekoriģēta presbiopija vai pasliktināta redze tālumā bija 1,1 miljardam pasaules iedzīvotāju, no kuriem 41 miljons piedzīvoja aklumu. Uzskata, ka līdz 2050. gadam iedzīvotāju skaits, kuriem ir acu slimības vai redzes traucējumi, pieaugs līdz 1,8 miljardiem, tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka rodas dažādi mīti par acu veselību un slimību profilaksi.
Katarakta ir viena no biežākajām acu slimībām, un vienīgā efektīvā ārstēšanas metode ir ķirurģiska iejaukšanās, kas ir visbiežāk veiktā acu operācija. Latvijā ik gadu veic vairāk nekā 10 000 kataraktas operāciju.
Jaunākie pētījumi norāda, ka metformīnam piemīt aizsargājošs efekts atvērta kakta glaukomas (AKG) un ar vecumu saistītas mākulas deģenerācijas (VSMD) gadījumā. Tomēr iztrūkst padziļinātu pētījumu par šo tēmu, kā arī saistība nav izvērtēta liela apmēram perspektīvas kohortas pētījumos.
Populācija nepielūdzami ātri noveco. Pēc gadiem pieciem pasaulē būs vairāk cilvēku vecumā virs 65 gadiem nekā bērnu zem piecu gadu sliekšņa. Līdz ar novecošanu pieaug arī aprūpējamo skaits slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs, finansiālais slogs gan valstī, gan pašam pacientam.
Sausās acs sindroms ir daudzfaktoriāla acs virsmas slimība, kas var izpausties gan kā diskomforts, gan sāpes acīs ar un bez redzes asuma zuduma, un tā būtiski ietekmē kopējo dzīves kvalitāti.
Cilvēkiem ar cukura diabētu ir divas reizes lielāks kataraktas attīstības risks nekā vispārējā populācijā un relatīvais risks visaugstākais ir 45 – 54 gadu vecumā, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Eye
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
