Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Ziņo, ka 2019.gadā apmēram 4,95 miljoni nāves gadījumu saistīti ar AMR. Neskatoties uz antibiotiku nenoliedzami galveno ietekmi AMR attīstībā, pastāv norādes, ka arī citi bieži lietoti medikamenti var būt iesaistīti šajā procesā.
Sāpes un īpaši hroniskas sāpes ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki meklē medicīnisku palīdzību. 2022. gadā SPKC veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem. Intervējot 14—74 gadus vecus respondentus, tika noskaidrots, ka pēdējā mēneša laikā locītavu sāpes jutuši 31,9 % aptaujāto, muguras sāpes kakla—plecu daļā 30,8 % un sāpes krūšu—jostas daļā 36,5 %. Varam pieņemt, ka liela daļa šo sāpju ir hroniskas sāpes, proti, turpinās vismaz trīs mēnešus kopš akūta vai pakāpeniska sākuma.
Reimatoīdais artrīts (RA) ir sistēmiska iekaisīga slimība, kas biežāk attīstās sievietēm un pīķi sasniedz 30—60 gadu vecumā. Klasiski RA izpaužas kā simetrisks poliartrīts, bet agrīni novērojams kā oligoartrīts vai (retāk) kā rekurents monoartrīts. Visbiežākā komplikācija pacientam — balsta un kustību aparāta funkcionālie traucējumi un darbnespēja destruktīva artrīta dēļ.
Pasaules Veselības organizācija norāda, ka novecošanās ir fizioloģiska organisku, funkcionālu un sociālu spēju samazināšanās līdz ar laiku un nav saistīta ar slimības vai traumu sekām. Tomēr mēs saprotam, ka līdz ar novecošanos, veselības prasību apjoms un nianses atšķiras. Viena no senioru vecumā izplatītām problēmām ir dažādas izcelsmes sāpju sindroms, tāpēc atbilstīgas sāpju terapijas piemeklēšana individuāli katra pacienta vajadzībām un blakusslimībām ir būtiska.
Opioīdi ir zelta standarts hronisku un akūtu sāpju ārstēšanā; tomēr to lietošana var izraisīt ievērojamas kuņģa un zarnu trakta blakusparādības, tostarp sliktu dūšu, vemšanu un aizcietējumus. Šo blakusparādību iemesli nav līdz galam izskaidroti.
Pētnieki ir izstrādājuši mazu, mīkstu un elastīgu implantu, kas mazina sāpes pēc pieprasījuma un bez medikamentu lietošanas. Pirmā šāda veida ierīce varētu nodrošināt ļoti nepieciešamo alternatīvu opioīdiem un citiem atkarību izraisošiem medikamentiem.
Hroniskas sāpes ir izplatīts stāvoklis primārajā veselības aprūpē ar aprēķinātu izplatību pasaulē — 20 %. Akūtu sāpju gadījumā pamata uzmanību vēršam sāpju cēloņa novēršanai, toties hronisku sāpju terapija lielākoties mērķēta uz sāpju seku novēršanu, funkciju un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Pacientiem ar nekomplicētu apendicītu sākotnēja ārstēšana ar antibiotikām 10 gadu laikā nodrošināja patiesu recidīva biežumu gandrīz 38 % apmērā. Vairāk nekā puse pacientu, kuri tika ārstēti ar antibiotikām, izvairījās no apendektomijas, turklāt viņiem bija mazāk kumulatīvu komplikāciju nekā pacientiem, kuriem tika veikta operācija.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
