Grūtniecības lakā pieaug prasības pret dzelzs rezervēm organismā, un tām izsīkstot attīstās dzelzs deficīta anēmija. Pasaulē dzelzs deficīta anēmija skar aptuveni 36,5 % grūtnieču, kas ir nozīmīgs risks gan mātes, gan augļa veselībai. Turklāt pastāv pierādījumi, ka mātes un augļa veselību ietekmē arī dzelzs deficīts pirms anēmijas attīstīšanās. Šajā publikācijā analizēti ieguvumi un riski rutīnas antenatālai dzelzs suplementācijai grūtniecēm bez anēmijas.
Vairāk nekā pusei cilvēku ar dzelzs deficītu trīs gadus pēc diagnozes noteikšanas joprojām ir zems dzelzs līmenis, un pacienti, kuru stāvoklis šajā laikā tika efektīvi ārstēts, saskarās ar ilgāku kavēšanos, nekā gaidīts, norādot uz ievērojamām nepilnībām atbilstošas atpazīšanas, efektivitātes nodrošināšanā un stāvokļa ārstēšanā.
Grūtniecība ir periods, kad sievietes organisms piedzīvo būtiskas fizioloģiskas izmaiņas, kas ietekmē dzelzs homeostāzi. Grūtniecības laikā sievietēm bieži attīstās anēmija, kuras ģenēze visbiežāk ir dzelzs deficīts. Anēmija ir stāvoklis, kad organismā trūkst pietiekami daudz sarkano asins šūnu, lai nodrošinātu skābekli visā organismā. Ja asiņu pārneses dēļ orgāni nesaņem pietiekami daudz skābekļa, tie nespēj funkcionēt pilnvērtīgi.
Jaunā pētījumā konstatēts augsts anēmijas izplatības līmenis Īrijas veselības sistēmas pacientu vidū, savukārt izplatītāko cēloņu skrīninga līmenis ir zems.
Literatūrā minēts, ka dzelzs rezerves vīriešiem ir ~ 10 mg/kg, bet sievietēm mēnešreižu, grūtniecību, dzemdību dēļ un arī tāpēc, ka uzturā bieži vien nepietiek dzelzs, jāiztiek ar daudz mazākiem krājumiem. Tāpat dzelzs deficīta riska grupā ir bērni, seniori un pacienti ar hroniskām slimībām. Ļoti ilgi no pacientiem sūdzības varam nedzirdēt — dzelzs rezervju izsīkums ir pakāpenisks, palēnām progresējot līdz anēmijai, ja iemesls netiek koriģēts.
Ar galvassapēm dzīves laikā sastopas aptuveni 95 % populācijas. Ir novērots, ka apmeŗam 40 % pacientu, kas vēršas pēc palīdzības pie neirologa, atbilst hronisku galvassāpju kritērijiem, un 80 % no šiem pacientiem ir sievietes. Arī anēmija ir viens no sekundāriem hronisku galvassāpju iemesliem, turklāt sievietes ir visievainojamākā pacientu grupa. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot dzelzs deficīta anēmijas saistību ar hroniskām ikdienas galvassāpēm.
Dzelzs deficīta anēmija rodas, ja nav līdzsvara starp to dzelzs daudzumu, ko uzņemam, un to dzelzs daudzumu, ko zaudējam. Visbiežākais cēlonis — asiņošana. Iepriekšējā rakstā (Doctus 2023. gada janvārī) uzsvērts, ka sievietes ir vislielākā riska grupa asins zuduma dēļ menstruācijās un dzelzs patēriņa dēļ grūtniecības laikā. Vīriešiem un sievietēm menopauzē iemesls parasti ir asiņošana no kuņģa—zarnu trakta, tāpēc šajos gadījumos ārsta pirmais uzdevums ir audzēja izslēgšana.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]