Nr. 12 (273)
Jeļena Derova, gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Jūras medicīnas centrs, “Gastroklīnika” vadītāja
Tradicionāli decembris (ik otro gadu) ir Gastroenteroloģijas kongresa mēnesis — šogad jau vienpadsmitais, un man patiess prieks par visiem mūsu ārstiem, kas kongresā gūst iedvesmu un smeļas jaunas zināšanas. Mēs vēlamies, lai medicīna vairāk būtu profilaktiska — ne tikai ārstēt sekas, kad nav citas izejas, bet aizdomāties, nepalaist garām simptomus, pagarināt pacientu dzīves garumu un uzlabot tās kvalitāti. Tāpēc tik ļoti būtiskas zināšanas, kurās dalās kolēģi.
Domāt profilaktiski, redzēt plašāk par savas specialitātes robežām aicina arī žurnāls Doctus. Par Doctus vienmēr domāju ar īpašu siltumu, jo tajā savulaik publicēju savu pirmo rakstu. Novērtēju Doctus profesionalitāti un holistisko pieeju — atcerēsimies, ka lielākā daļa mūsu pacientu ir polimorbīdi.
Pāršķirstot Doctus decembra numuru, mani ļoti uzrunāja topošā dermatovenerologa Edgara Ķieča stāsts par darbu Spānijā. Viņš saka: “Ceļos no rītiem ar domu, ka vēlos iet uz slimnīcu.” Mums, ārstiem un medicīnas māsām, ir ļoti augsts izdegšanas risks, tāpēc svarīga ir draudzīga darba vide un koleģiāla gaisotne. Tāda ne vienmēr ir. Vēlētos, lai Latvijā savās nodaļās un klīnikās veidojam atbalstošu vidi, kurā jaunie ārsti vēlas atgriezties. Gribētu, lai mūsu ārsti paliek savā zemē.
Lasot par Spāniju, kur ikdienā ārsti bieži sastop arī deviņdesmitgadīgus pacientus, atkal aizdomājos par profilaktisko medicīnu — nepārmest pacientiem, atrast problēmu iespējami agrāk. Bet, lai varētu to paveikt, mums nepārtraukti jāizglītojas.
Gadu mija man ir pārdomu laiks. Ir labi daudz strādāt — tā augam par labiem speciālistiem. Bet tikpat būtiski ir atrast laiku sev un saviem tuvajiem — laiku mierīgām sarunām, palutināt savu ģimeni ar kaut ko garšīgu, ar savu klātbūtni. Lai jaunajā gadā mums visiem laba veselība, jautra oma un gaišs skats nākotnē!