Izvērtējot aizejošo gadu — kā veicies, redzam — esam krietni laimīgākā pozīcijā nekā pērn, kad veselības aprūpe bija neērta nozare, par kuru neviens nevēlējās uzņemties atbildību. Nozares vadība tikusi varas partijai, un tas nozīmē — sliktāk nekļūs.
Par reāliem sapņiem. Ja vētījam, kā veselības ministram sokas pirmajās simts dienās, tad gribas vilkt asociāciju ar joku par pesimistu, optimistu un reālistu. Pesimists redz tuneli, optimists gaismu tuneļa galā, bet reālists — vilcienu, kas tuvojas. Mums ticis reālists. Veselībai atvēlot PVO definēto minimumu jeb 12 % no valdības izdevumiem, krasus uzlabojumus viņš nesola. Vilcienu ar pacientu rindām, medicīnas personālu, kas strādā vairākās darbavietās un izdeg, ar ģimenes ārstiem, kas nezina, kur atrast palīgus praksē (30 % ģimenes ārstu prakšu strādā bez otrā palīga!), un Latvijas iedzīvotājiem, kas 40 % no veselības tēriņiem sedz no savas kabatas, apstādināt nevaram. Varam mazliet palēnināt tā kustības ātrumu. Un sev atzīt, ka vilciena modelis mums visai vecmodīgs. Kamēr spriežam, kā ģimenes ārstam nodrošināt vienu vai divus palīgus, pasaulē domā, kā praksei piesaistīt rehabilitologu, psihologu un sociālo darbinieku.
Redzēt plašāk. Tā kā veselības nozare tikusi tiem, kas pieņem lēmumus, varbūt īstais laiks paveikt nepaveiktos mājasdarbus — mazus solīšus sabiedrības veselības virzienā, piemēram, nonākt līdz veselības mācībai skolās. Vai ierobežot alkohola apriti, jo alkohola dēļ ik gadu zaudējam 6000 cilvēku un ierindojamies pirmajā vietā Eiropā kā valsts, kurā tiek izdzerts vislielākais alkohola daudzums uz vienu iedzīvotāju no 15 gadu vecuma.
Katra paša laime. Šogad 137 laimīgāko valstu sarakstā Latvija ieņēmusi 41. vietu. Mēs dzīvojam diezgan laimīgā zemē?! Laime ir salīdzinājumā. Attieksmē un piepildījuma izjūtā. Kad cits citam vēlam laimi jaunajā gadā, ko ar to domājam? Veselību, harmoniskas attiecības, sasniegumus, spilgtas emocijas, nopelnīt vairāk, satikt mīļos, no rīta ieplunkšķināt ezerā, paklausīties putnu dziesmas, skaistu sarunu, pabūt klusumā? Laime ir kā kaleidoskops. Mazie laimes stikliņi — daudzi. Ņem rokās un grozi — veido savu laimes ornamentu!
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Februārī jaunie ārsti plašsaziņas līdzekļos skaļi pauda savu viedokli par kādu samilzušu problēmu — savām tiesībām darbā sarunāties valsts valodā gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Veselības ministrs pat bija sasaucis slimnīcu vadītāju sanāksmi.
Viena no veselības politikas veidotāju iniciatīvām ir izstrādāt plānu nākamajiem diviem gadiem, kā cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda: liekais svars un aptaukošanās Eiropas reģionā ir 60 % pieaugušo un gandrīz 30 % bērnu. Latvija izskatās slikti — mums ir 59,4 % pieaugušo un 20,8 % bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos.
Pirms pieciem gadiem slimnīcas tika sadalītas piecos līmeņos ar obligātajiem profiliem, tagad reforma sola vienotas prasības un uzlabotus kvalitātes rādītājus.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens izteicies, ka Nodokļu izmaiņu darba grupa augustā gaida veselības ministres Līgas Meņģelsones piedāvājumu veselības apdrošināšanas modelim. Izskanējis, ka tas varētu būt līdzīgs Igaunijas veselības apdrošināšanai, mainot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) struktūru. No VSAOI joprojām tiktu veikti maksājumi pensijām un bezdarbnieku pabalstiem, atlikušo novirzot veselības aprūpes budžetā.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
16. Reto slimību konferences laikā 19. aprīlī Dr. Valdis Ģībietis prezentēja AL Amiloidozes vienlapi ģimenes ārstam un hematologam. Materiāls vienā lapā apkopo informāciju par slimības simptomiem, tajā skaitā izceļ sarkano karogu simptomus, diagnostikas shēmu, iezīmē nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas steidzamību.
Dati liecina, ka plānotas ķeizargrieziena dzemdības (CD) pēc mātes pieprasījuma (CDMR) nav saistītas ar paaugstinātu jaundzimušo vai zīdaiņu infekciju risku, salīdzinot ar plānotajām vaginālām dzemdībām (VD).
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Ceturtdien Universitātes Zinātņu mājā tika prezentēts jauns portāls vēža pacientiem – informācijas resurss vairāk nekā 86 tūkstošiem Latvijas vēža pacientu [1] un viņu tuviniekiem. To, atbildot uz informācijas sadrumstalotību publiskajā telpā, kopīgi radījuši vēža pacienti, mediķi un citi speciālisti. Portāls iecerēts kā ceļvedis gan tiem, kurus pašus skāris vēzis, gan arī viņu tuviniekiem.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.