PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Augusts 2010

Dr. Kristīne Cīrule, dermatoveneroloģe Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoveneroloģijas katedra

PAR AUGUSTA NUMURU

Ir vasaras pilnbrieds, kad varam sasmelties gan sauli, gan smaidus, lai pietiktu vēl ilgi. Varbūt laiks arī brīnumainām pārvērtībām un sapņu īstenošanai?

Šobrīd medicīna iet pretī jauniem atklājumiem, tiek ieviestas arvien jaunas tehnoloģijas. Dažādas medicīnas nozares atkal tuvinās, un dermatoloģijā šīs dažādās specialitātes reizēm saplūst vienkopus. Manuprāt, ārstam darbā ļoti būtiska ir pieredze, kuru, protams, var iegūt ar gadiem, kā arī stažējoties un strādājot ārzemju klīnikās.

Ar lielu aizrautību lasīju Oskara Gāliņa iespaidus par mācībām un stažēšanos Nīderlandes klīnikā un salīdzināju ar saviem iespaidiem, studējot dermatoloģiju Berlīnes Universitātes klīnikā. Tas, protams, ir nenovērtējams ieguvums ne tikai praktisko iemaņu ziņā, jo ļauj paskatīties uz lietām daudz plašākā mērogā. Lai gan piedāvājumi strādāt ārzemēs bija pievilcīgi, tomēr man - līdzīgi raksta autoram - bija pilnīgi skaidra vēlme atgriezties un strādāt Latvijā. Ceru, ka daudziem kolēģiem, kas dažādu apstākļu dēļ devušies strādāt svešumā, radīsies iespēja un vēlme atgriezties, lai bagātinātu mūs ar jaunajām zināšanām.

Vēl šajā Doctus numurā mani ļoti aizkustināja intervija ar dr. Ivaru Mazjāni - sirds siltuma pilna, dzīvesgudra un ļoti cilvēciska. Apbrīnoju viņa spēku, vitalitāti un izturību, kā arī pacietību nebūt ne vieglajā ceļā jaunu grāmatu tapšanā.

Lai vienmēr mums būtu kāds sapnis, pēc kā tiekties, un kolēģi, kam varam uzticēties! Un, dodoties jaunos un vēl neatklātos ceļos, ieklausieties savā sirdsapziņā un uzticieties tai!

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Perkutānā koronārā intervence un pacientu aprūpe pēc tās

Pirms 20 gadiem 1990. gada 4. aprīlī Andrejs Ērglis un Andis Dombrovskis Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā veica pirmo angioplastiju Latvijā pacientei ar stabilu stenokardiju un hemodinamiski nozīmīgu stenozi labajā koronārajā artērijā. Šobrīd, kad mūsu valstī veikts jau vairāk nekā 30 000 angioplastiju (skat. 1. attēlu), ne tikai kardiologiem, bet arī ģimenes ārstiem un citiem speciālistiem praksē arvien biežāk jāsastopas ar pacientiem pēc invazīvām ārstnieciskām procedūrām. Šā raksta mērķis ir iepazīstināt ne tikai ar zinātniskiem pierādījumiem, bet arī ar ikdienas praksē gūto pieredzi pacientu aprūpē pēc angioplastijām.

S. Jēgere, A. Ērglis, I. Narbute

Onihodistrofija dermatologu praksē

Klīniskajā praksē ārstējot slimniekus ar nagu bojājumiem, bieži jāsastopas ne tikai ar eksternu faktoru radītiem bojājumiem, bet arī ar hronisku dermatožu un internu slimību radītiem nagu bojājumiem. Raksta mērķis ir apkopot jaunāko pētījumu teorētiskās zināšanas un apvienot tās ar klīnikā gūto pieredzi, ārstējot slimniekus ar onihodistrofijām – naga plātnītes bojājumu, ko izraisa ilgstošs naga matrices kairinājums. Bojājuma klīniskās izpausmes ir atkarīgas no etioloģiskā faktora un patoloģiskās iedarbības ilguma, veida un dziļuma.

A. Žileviča, I. Ančupāne, I. Kolontaja

Astma

Astmas menedžments vienlaikus ir vienkāršs un grūts uzdevums. Vienkāršs, jo lielai daļai pacientu simptomu kontroli var sasniegt viegli, vadoties pēc skaidri definētām vadlīnijām. Grūts, jo astma ir mutifaktoriāla slimība: vienmēr ir pacienti, kam optimālu kontroli sasniegt neizdodas, jo līdzīgi kā ar daudzām hroniskām slimībām vēl joprojām runājam par kontroli, nevis izārstēšanu. Pētījumiem astmas lauciņā raksturīga tematiska daudzveidība, kas daļēji aplūkota arī šajā literatūras apskatā.

G. Dansone, E. Puķe

Ibuprofēns 40 gadus medicīnas praksē

Ibuprofēns pieder nenarkotisko analgētisko jeb nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu grupai. Tas ir fenilpropionskābes atvasinājums. [1] Lielbritānijā 1964. gadā patentēts kā pretsāpju, pretiekaisuma un temperatūru pazeminošs līdzeklis ar maz izteiktu toksicitāti. LD50 per os pelēm 1255 mg/kg, žurkām 1050 mg/kg. Salīdzinoši – diklofenaka LD50 p/o pelēm 390 mg/kg, žurkām 150 mg/kg. Medicīnas praksē ibuprofēns tiek lietots kopš 1969. gada. [1; 2]

A. Skutelis

Amiodarona izraisīta tireotoksikoze un situācija Latvijā. I daļa

Mūsdienās amiodaronu (A) plaši lieto supraventrikulāru un ventrikulāru aritmiju ārstēšanā. Daudzos gadījumos tas kļūst par vienīgo izvēles medikamentu (piemēram, samazinātas sirds izsviedes funkcijas gadījumā). Starp A izraisītām dažādām blaknēm visbiežāk konstatē hipotireozi, tireotoksikozi, mikrodepozītus radzenē, fotosensitivitāti, ādas hiperpigmentāciju, pulmonālu fibrozi, perifēro neiropātiju, aknu enzīmu paaugstināšanos. [5] A izraisītā tireotoksikoze (AIT) pacientam ar esošu sirds slimību var izrādīties fatāla [3], tāpēc nepieciešamas zināšanas par tās attīstības mehānismiem un riska faktoriem, kā arī novēršanas un ārstēšanas iespējām.

I. Žunda, I. Rasa

Miegs un demence

Miega traucējumi ir būtiska problēma jebkuram cilvēkam, arī pacientam ar demenci. Šajā rakstā aplūkosim visizplatītākos miega traucējumus un to cēloņus pacientiem ar demenci, nemedikamentozu un medikamentozu traucējumu korekciju, lai uzlabotu dzīves kvalitāti gan pacientiem, gan viņu tuviniekiem. Savukārt tas pagarinātu pacientu iespēju dzīvot mājās pēc iespējas ilgāk.

I. Cimdiņa

Stājas traucējumi

Kas nosaka cilvēka stāju? Pirmām kārtām tā ir mugurkaula pozīcija, iegurņa pozīcija un muskulatūras stāvoklis. Mugurkaula telpiskajai pozīcijai ir svarīga, bet ne vienīgā stāju noteicošā loma. Mugurkaula fizioloģiskie izliekumi veidojas atbilstīgi bērna psihomotorās attīstības posmiem. Faktiski stāja, kas pēc būtības ir ortopēdiski vērtējams balsta kustību aparāta kopums, ataino vairāku orgānu sistēmu morfoloģisko un funkcionālo nobriešanas pakāpi.

Z. Kasvande, P. Mustafins

Idiopātisks hilotorakss un hilozs ascīts

Šā klīniskā gadījuma mērķis ir parādīt pacientu ar reti sastopamu patoloģiju – atkārtotu limfas krāšanos pleiras telpā un vēdera dobumā –, kurš ir padziļināti izmeklēts vairākās medicīnas iestādēs, bet hilotoraksa un hilozā ascīta cēlonis nav atrasts. Pacientam ir izdarītas vairākas ķirurģiskas operācijas, kuru efektivitāte ir ierobežota, kā arī atkārtoti nozīmēta parenterālā barošana, rekomendēta pilnīga beztauku diēta, kuras efektivitāti pierādīs laiks un pacienta līdzestība.

A. Stāka, K. Bernarde, E. Bodnieks, A. Grietēna, Ē. Ostrovskis

Mazjānis ir mājās. Mazjānis strādā

Dakteris IVARS MAZJĀNIS māj ar kreiso roku caur logu un rāda, ka mājas atslēga ir zem kāda no daudzajiem puķupodiem. Varbūt zem matiolu krūmu pušķiem, varbūt zem mājas svētības cēli klusējošajām lapām. Viņš nezinot, kā tur tagad ārā izskatās - kādu laiciņu neesot bijis. Dakteris sagaida smaidīgs un omulīgs. Ar smaržojošu baltas mežrozītes zaru uz palodzes. Infektologa Mazjāņa darbavieta ir viņa mājas, jo dakteris nevar apaut abas kājas un ātriem soļiem doties uz darbu. Tomēr bezdarbs viņam nedraud. Mazjānis ir mājās. Mazjānis strādā. Kopā ar dakteri Edgaru Tirānu tapušas vairākas mācību grāmatas infekcijas slimībās: Infekcijas slimības, rokasgrāmata iznāca 1997. gadā un atkārtotu izdevumu 1000 lappušu biezumā sagaidīja 2006.  gadā, bet 2001. gadā iznāca HIV/AIDS kabatas rokasgrāmata. Vakcinācijas kabatas rokasgrāmata dakteru plauktos iegūla 2002. gadā, bet Infekcijas slimību kabatas rokasgrāmata - 2003. gadā. Arī tagad Mazjānis nesēž dīkā. Mazjānis ir mājās. Mazjānis strādā.  

L. Lūse

Strukturālo reformu “paraugstunda”? Ludzas slimnīca

Normal 0 false false false MicrosoftInternetExplorer4 / Style Definitions / table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman"; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400; mso-bidi-language:#0400;} Vārdu savienojums “strukturālās reformas” kā pabružāta dežūrizkārtne tiek piestiprināta atkal un atkal kārtējiem ziņojumiem par stāvokli veselības aprūpē. Kā izskatās īstā dzīve – aiz izkārtnes? Lai to noskaidrotu, Doctus devās 270 kilometrus uz austrumu pierobežu – Ludzu, “trekno gadu pērli”, kas pērn neilgi pēc atklāšanas no neatliekamās palīdzības slimnīcas tika pārveidota par aprūpes slimnīcu, un Rēzekni, kurai nu jāiztur krietni lielāka neatliekamo pacientu slodze. Kad zvanām uz Ludzas slimnīcu, lai pieteiktos ciemos, valdes priekšsēdētājs JURIS ATSTUPENS iesaka ierasties rīta pusē un nebraukt piektdien – tā ir diena, kad slimnīcā nenotiek operācijas un dzīve mazliet pierimst. Tā arī darām – rīta pusē slimnīcā jau uzņemti septiņi pacienti (pirmdienās stājoties 15–17 pacienti), ķirurgi operē trūci, operācijai tiek gatavots nākamais pacients, bet funkcionālās un staru diagnostikas nodaļā gaida neliela rinda.

D. Ričika

Rēķinot, taupot un paciešoties. Rēzeknes slimnīca

Kad ierodamies Rēzeknes slimnīcā, vairākās nodaļās rosās celtnieki vai arī izremontētās telpas gaida, kad teju, teju varēs uzņemt pacientus. Kamēr tiek remontēts viens ķirurģijas nodaļas gals, pacientu gultas blīvi sastumtas nodaļas otrā galā, līdzīgi tas ir traumatoloģijas, terapijas, neiroloģijas un neiroķirurģijas nodaļās. Slimnīcas valdes loceklis Jānis Jukna teic: personāls pelnījis vislielāko paldies, ka no pērnā gada piecieš kara lauka apstākļus. Taču reizi par visām reizēm slimnīca esot jāizremontē! Piecieš arī pacienti, grūtāk ar tuviniekiem, kas nesaprot, kāpēc viņu piederīgajiem jāguļ gaitenī vai māsu postenī. "Tas, ko šobrīd darām, skaisti skan: stacionārās veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošana Rēzeknes slimnīcā, paaugstinot sniegto pakalpojumu kvalitāti un nodrošinot efektīvu izmaksu racionālu izmantojumu. Praktiski tas nozīmē gandrīz visu nodaļu renovāciju, nomainot sienu segumu, jo tās slimnīcā ir uzbūvētas no azbesta šīfera."  

D. Ričika

Latvietis, kuru vecā Eiropa nedabūja

Invazīvais kardiologs OSKARS GĀLIŅŠ neslēpj, ka studiju gados Rīga tā arī nav spējusi iepatikties un viņš gribējis atgriezties tieši Liepājā. Taču šogad – pēc stažēšanās Eindhovenas klīnikā Nīderlandē un pāris intensīva darba mēnešiem Velsā – viņa vēlme atgriezties bijusi tik stipra, ka vilcis krustiņus kalendārā, atzīmējot, cik dienu vēl palicis. “Citi domā, ka man gāja slikti un tāpēc es atgriezos. Nē, man gāja ļoti labi, bet ļoti gribēju atgriezties.”

I. Vainovska