Klīniskajā praksē ārstējot slimniekus ar nagu bojājumiem, bieži jāsastopas ne tikai ar eksternu faktoru radītiem bojājumiem, bet arī ar hronisku dermatožu un internu slimību radītiem nagu bojājumiem. Raksta mērķis ir apkopot jaunāko pētījumu teorētiskās zināšanas un apvienot tās ar klīnikā gūto pieredzi, ārstējot slimniekus ar onihodistrofijām – naga plātnītes bojājumu, ko izraisa ilgstošs naga matrices kairinājums. Bojājuma klīniskās izpausmes ir atkarīgas no etioloģiskā faktora un patoloģiskās iedarbības ilguma, veida un dziļuma.
Hroniskas dermatozes
Psoriātisks nagu bojājums
Psoriātisks nagu bojājums jeb onychia psoriaticum sastopams 10-30% gadījumu, un šīs grupas pacientiem ir paaugstināts risks attiecībā uz psoriātisku artrītu.
Pazīmes un slimības norise
Kā pirmās pazīmes psoriātiska nagu bojājuma gadījumā ir punktveida iespiedumi naga plātnītē, ko rada zemnaga gultnē lokalizētie keratinizācijas traucējumi (skat. 1. attēlu). Slimībai progresējot, zemnaga audu hiperkeratinizācija rada sabiezētu, trauslu un nespodru naga plātnīti, kas neārstējot rezultējas ar oniholīzi, proti, naga plātnītes atdalīšanos no gultnes.
5. attēls
Pacients ar atopisku plaukstu un onihodistrofiju
Diagnostika un ārstēšana
2010. gada maijā psoriāzei veltītajā kongresā Vīnē notika plašas diskusijas par jaunākajām iespējām psoriāzes diagnostikā un pacientu aprūpē. Eksperti atzina, ka, praksē ārstējot psoriātisku onihiju, tiek lietoti kortikosteroīdus saturoši krēmi un ziedes, taču to efektivitāte ir minimāla. Izteiktu un progresējošu bojājumu gadījumos laikus sākta citostatisko līdzekļu (metotreksāts, ciklosporīns), leflunomidum, A vitamīna derivātu (acitretīna) lietošana palīdz novērst estētisko bojājumu un patoģenētiski darbojas pret psoriātisko artrītu un onychia psoriaticum. Šīs grupas līdzekļu lietošana prasa pastiprinātu vispārējā veselības stāvokļa kontroli un regulāras bioķīmiskās analīzes, tāpat metotreksāta lietošanas laikā jākontrolē preparāta kumulatīvā koncentrācija un dažkārt jāizsver padziļinātas aknu analīzes lietderība.
Dermatologi auditorijā uzdeva jautājumu, vai nav mēģināts lokāli lietot citostatiķus, piemēram, metotrekstātu, uz ko tika sniegta atbilde, ka šīs grupas līdzekļi, lokāli ievadīti audos, ir ar sliktu penetrāciju, jo molekulas ir lipofilas. No klīniskās prakses zināms, ka lokāli lietotie kortikosteroīdi daļā gadījumu ir efektīvi, taču pacientam ir paaugstināts risks attiecībā uz mikro skopis ko sēnīšu invāziju (sekundāri sakarā ar steroīdu reducēto imunitāti). Daļā gadījumu tiek kombinēta lokālā kortikosteroīdu terapija ar pretsēnīšu lokālo terapiju.
Lietojot kortikosteroīdus lokāli, ir ādas atrofijas rašanās risks. Kongresā tika uzsvērts, ka D vitamīna analogi profilaktiski darbojas pret audu atrofiju. Šajos gadījumos var izvēlēties kombinētos D vitamīna analogu un kortikosteroīdu krēmus, piemēram, calcipotriolum krēmu vai ziedi. Kongresa dalībnieki sekcijas beigās pozitīvi jokoja, ka jāgaida "daivonail" izgudrošana farmācijas plašajā tirgū, jo nagu laka psoriātiskās onihijas kūrēšanai līdz šim nav bijusi pieejama.
Lichen ruber planus
Pazīmes un slimības norise
Lichen ruber planus gadījumos onihodistrofiskas naga plātnītes izmaiņas konstatē tajos gadījumos, kad lihenoīdās pāpulas lokalizējas naga matricē vai saknes daļā, bet klīniskās izpausmes būs atkarīgas no lokalizācijas (mediāla, distāla, laterāla, kombinēta). Pēc klīniskajām izpausmēm izolēts nagu bojājums var nebūt atšķirams no onihomikozes (skat. 2. attēlu).
2. attēls
Naga bojājums Lichen planus slimniekam
Diagnostika un ārstēšana
Diferenciāldiagnostikā palīdz uzsējums no naga plātnītes bojātās daļas. Jāatceras, ka mikroskopiskās sēnītes nereti mēdz uzslāņoties citām hroniskām dermatozēm, tāpēc to diagnosticēšana nenozīmē aizdomās turētās hroniskās dermatozes noliegšanu. Šajos gadījumos vadās pēc klīniskās ainas izmaiņām ārstēšanas procesā. Ja, izārstējot onihomikozi, nagu plātnītes bojājums saglabājas, jādomā par citu dermatožu diagnozi apstiprinošu metožu izmantojumu. Biopsija netiek veikta gadījumos, kad uzslāņojusies sekundārā bakteriālā vai mikroskopisko sēnīšu patogēnā mikroflora. Šajos gadījumos vispirms sanē sekundāro patogēno mikrofloru, lai nepieļautu tās dziļāku invāziju audos.
Lichen planus 25% gadījumu var izpausties ar izolētu gļotādu bojājumu, ādas izsitumu lokalizācija biežāk ir distāla un simetriska, taču perēkļus var konstatēt arī citās lokalizācijās, bet atipisku bojājumu gadījumos diagnozi precizē ar biopsiju.
Lokālajā terapijā tiek lietoti kortikosteroīdus saturoši krēmi un ziedes.
Darjē slimība
Keratosis follicularis jeb Darier slimība, jeb Darier-White slimība ir autosomāli dominanta genodermatoze, ko klīniski raksturo taukainas hiperkeratotiskas pāpulas seborejiskajās zonās, nagu distrofiskas izmaiņas (skat. 3. attēlu) un gļotādas izmaiņas.
3. attēls
Nagu distrofiskās izmaiņas keratosis follicularis slimniekam
Patoģenēze
Mutācijas gēnā ATP2A2 izsauc keratosis follicularis. ATP2A2, kas lokalizējas 12q23-24.1, kodē endoplazmatiskā tīkla Ca2+ - ATP izoformas 2 proteīnu (SERCA2), kas ir kalcija jonu pumpis. Šis pumpis uztur zemu citoplazmatisko Ca2+ līmeni, aktīvi transportējot kalcija jonus no citosola uz endoplazmatiskā tīkla tubulām.
Abnormāla keratinocīta-keratinocīta adhēzija un aberanta epidermas keratinizācija ir primārās keratosis follikularis histoloģiskās pazīmes.
Pazīmes un slimības norise
Keratosis follicularis (Darjē slimības) pacienti skartajos apvidos subjektīvi bieži jūt niezi un dažreiz sāpes. Darjē slimnieki ir paaugstināta riska grupā attiecībā uz bakteriālajām un virusālajām slimībām, īpaši herpes simplex vīrusa un poxvirus infekcijām.
Primārie bojājumi parādās kā miesaskrāsas vai dzeltenbrūnas pāpulas, kas vēlāk veido kārpveida virsmas. Parasti pirmie perēkļi parādās seborejiskajās virsmās - piere, skalps, nazolabiālais trijstūris, ausis, krūškurvis, mugura.
80% pacientu ir jaukta ieloku virsmu iesaistīšanās ar pāpulām cirkšņos, padusēs, zem krūtīm. Roku iesaistīšanās patoloģiskajā procesā ir bieži - aptuveni 95% gadījumu. Plaukstu bojājumi: punktveida keratoze - 80%, palmārie iedobumi (palmar pit) - 80%, hemorāģiskas mākulas
Acrokeratosis verruciformis līdzīgie bojājumi - uz plaukstu dorsālajām virsmām plakanas pāpulas ar kārpveida virsmu - ir ~50% gadījumu. Interesanti, ka pacientiem ar Hopf acroceratosis verruciformis (novēro tikai plaukstu dorsālo virsmu bojājumus) atrod mutācijas IATP2A2, un tas liek domāt, ka šis sindroms ir keratosis follicularis (Darjē slimības) lokalizēta forma.
4. attēls
Pacients ar atopisku plaukstu
Diagnostika
Sarkanas un baltas vertikālas līnijas naga plātnītē, kas distālajā daļā veido V veida šķēlumu, ir keratosis follicularis (Darjē slimības) tipisks nagu plātnītes bojājums. Nagu bojājumi, kas jāņem vērā, diagnosticējot Darjē slimību:
balti un sarkani līnijveida zarojumi,
vertikāli nagu plātnītes iespiedumi,
šķērsrievas,
dalīšanās un šķelšanās pa vertikālajām līnijām,
subungvāla hiperkeratoze.
Nagu bojājumi atopiskā dermatīta pacientiem
Atopiskā plauksta un pēda parasti sastopama pieaugušo vecumā pacientiem ar hronisku ādas iekaisumu.
Pazīmes un slimības norise
Atopisku plaukstu un pēdu raksturo ādas sausums, plaisas, lobīšanās. Paasinājumu periodos āda šajos apvidos kļūst sarkana, sulo, parādās pāpulas (skat. 4. attēlu). Biežāk paasinājumi ir ziemas sezonā. Ja hroniskais iekaisuma process skar naga matrici, tad - atbilstīgi bojājuma lokalizācijai - novēro naga plātnītes distrofiskas izmaiņas, kas var rezultēties pat ar oniholīzi (skat. 5. attēlu).
Ārstēšana
5. attēls
Pacients ar atopisku plaukstu un onihodistrofiju
Terapija ir pamatslimības ārstēšana, iespējamo alergēnu (to skaitā kontaktalergēnu) eliminācija, emolientu regulāra lietošana, kā arī imūnmodulatoru lietošana. Smagākos gadījumos tiek ordinēta citostātiska perorāla terapija.
Sistēmiskā sklerodermija
Pazīmes
Sistēmiskās sklerodermijas forma var radīt izmaiņas gan pirkstu falangās, gan nagos (skat. 6. attēlu). Roku pirksti falangu rezorbcijas dēļ kļūst mazāki, kutikulas kļūst cietas un raupjas. Mikroskopējot naga gultni, konstatē sīko asinsvadu patoloģijas. Periunguālo eritēmu konstatē arī tādu reimatoloģisku slimību gadījumos kā, piemēram, dermatomiozīts/polimiozīts.
Nagu plātnītē novēro:
6. attēls
Sclerodermia sistēmiskā forma. Čūlas pirkstu galos, naga distrofiskas izmaiņas
punktveida iespiedumus,
rievas,
Beau's līnijas,
leikonihiju (baltus plankumus/svītras),
oniholīzi.
Ārēju faktoru izraisītas onihodistrofijas
Koilonihija
Koilonihija ir abnormāls naga plātnītes izliekums (skat. 7. attēlu). Naga plātnīte ir plāna un ieliekta uz iekšpusi. To var novērot izteiktas dzelzs deficīta anēmijas gadījumos.
Naga plātnītes izmaiņas var radīt jebkurš hronisks kairinājums, piemēram, ilgstoša macerācija, "ieraduma" jeb patvaļīga ādas kairināšana ap nagiem, nepareizi veikts manikīrs/pedikīrs.
Bioloģisku faktoru izraisītas onihodistrofijas
Sēnīšu infekcijas
Sēnīšu infekcijas ir eksternu bioloģisku faktoru grupa, kas spēj radīt būtiskas izmaiņas gan periunguālajā zonā, gan naga plātnītē. Mikroskopiskās patogēnās un nosacīti patogēnās, kā arī saprofītiskās (candida) sēnītes predisponējošu faktoru klātbūtnē rada izmaiņas naga krāsā, tekstūrā un formā (skat. 8. attēlu).
7. attēls
Pacients ar koilonihiju
Bakteriālas infekcijas
Bakteriālas infekcijas, kas lokalizējas ap naga valnīti vai zem naga plātnītes, var izraisīt naga plātnītes diskolorizāciju un keratinizācijas traucējumus. Bakteriālu infekciju izsaukts paronihijs parasti ir sāpīgs, audi ap nagu ir pietūkuši.
Infekcija ar Pseudomonae spp. baktērijām rada zaļo nagu sindromu. Tas parasti attīstās cilvēkiem, kas hroniski macerē plaukstas. Zaļgani diskolorētā plātnīte parasti atdalās no naga gultnes - notiek oniholīze.
Ārstēšanā lokāli lieto antibiotiku šķīdumus. Smagākos gadījumos perorālo kursu izvēlas pēc uzsējuma iznākuma un jutības spektra rezultātiem uz antibiotikām, kā arī objektīvās atrades izvērtējuma.
8. attēls
Pacients ar onihomikozi
Arī sistēmiskas bakteriālas infekcijas, piemēram, bakteriāls endokardīts, var radīt izmaiņas naga plātnītē. Tipiskākās ir splinter hemorāģijas.
Vīrusinfekcijas
Vīrusinfekcijas, piemēram, HPV izraisītas kārpas, lokalizējoties ap nagu un ieaugot naga gultnē, rada naga formas destruktīvas izmaiņas - audu HPV radītas hiperproliferācijas dēļ (skat. 9. attēlu). Subjektīvi pacients jūt sāpes.
Iekšķīgo slimību izraisītas onihodistrofijas
Nagu izmaiņu cēloņi var būt virkne hronisku iekšķīgu slimību:
9. attēls
Pacients ar palmārām kārpām
kardiovaskulārās,
plaušu (dzelteno nagu sindroms- lūstoši, dzeltenīgi, trausli, nespodri nagi),
nieru,
aknu,
vairogdziedzera,
audzēji,
sistēmiska amiloidoze,
vitamīnu un mikroelementu trūkums,
malnutrīcija.
Internu hronisku slimību gadījumos ir ilgstoši traucēta oksigenācija un barības vielu piegāde naga matricē. Rezultātā naga plātnīte ir trausla, šķeļas, lūst, parādās Beau's līnijas, plātnīte var atdalīties no naga gultnes (oniholīze).
Erektilā funkcija ir komplekss psihoneiroendokrīns process, kas ietver ne tikai adekvātu hormonu darbību, bet arī perifērās un centrālās nervu sistēmas līdzdalību, asinsvadu veselību un psihoemocionālus faktorus. Doctus februāra izdevumā Dr. Madara Kalniņa sniedza detalizētu ieskatu ED patofizioloģijā un ārstēšanas iespējās no neirologa seksologa skatījuma. Šomēnes turpinājumā endokrinologa androloga un ārsta psihoterapeita perspektīva.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
Ārsta sadarbībā ar pacientu bieži vien aisberga neredzamajā daļā paliek farmaceitu un farmaceitu asistentu loma aptiekās. Viņi ir tie speciālisti, kas redz ārstu izrakstītās receptes, skaidro zāļu lietošanas noteikumus, sniedz padomus bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanā. Tas bieži vien ir nenovērtēts darbs pacienta veselības un drošības jautājumos. Ja farmaceitam ir nepieciešamība vai vēlme uzdot kādu precizējošu jautājumu ārstam, tas ne vienmēr ir iespējams. Ar šīs rubrikas palīdzību celsim tiltu starp farmaceitu un ārstu.
Hiperglikēmija pēc definīcijas ir glikozes līmeņa paaugstināšanās plazmā tukšā dūšā ≥ 6,1 mmol/l. Visbiežākie hiperglikēmijas iemesli pieaugušajiem ir 2. tipa cukura diabēts, glikozes tolerances traucējumi jeb prediabēts un tukšas dūšas hiperglikēmija. Šajā rakstā tiks apskatīti cukura diabēta diagnostiskie kritēriji, riska faktori un taktika, kā arī preventīvie pasākumi (piem., skrīnings). [1; 15]
Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.
Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, katru gadu pasaulē tiek konstatēti aptuveni divi miljardi ar caureju saistītu slimības gadījumu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Aprēķināts, ka bērni, jaunāki par pieciem gadiem, gada laikā piedzīvo apmēram trīs caurejas epizodes, un, skatoties pasaules kontekstā, caureja ir otrais vadošais nāves iemesls bērniem šajā vecuma grupā. [1] Pieaugušajiem lielākā daļa gadījumu ir pašlimitējoši, un ir nepieciešama tikai atbalstoša terapija, pārsvarā perorāla rehidratācija. [2]
Kaut arī renīna-angiotensīna sistēmas (RAS) inhibitori palēnina hroniskas nieru slimības gaitu, šos medikamentus bieži atceļ akūta aGFĀ krituma dēļ pēc to uzsākšanas. Lai izpētītu kardiovaskulāros, nieru un mirstības iznākumus pēc RAS inhibitoru atcelšanas vai turpināšanas, veikts retrospektīvs kohortas pētījums Kanādā.
Erektilā funkcija ir komplekss psihoneiroendokrīns process, kas ietver ne tikai adekvātu hormonu darbību, bet arī perifērās un centrālās nervu sistēmas līdzdalību, asinsvadu veselību un psihoemocionālus faktorus. Doctus februāra izdevumā Dr. Madara Kalniņa sniedza detalizētu ieskatu ED patofizioloģijā un ārstēšanas iespējās no neirologa seksologa skatījuma. Šomēnes turpinājumā endokrinologa androloga un ārsta psihoterapeita perspektīva.
Sifiliss neatkarīgi bija saistīts ar paaugstinātu aortas aneirismas vai disekcijas, hemorāģiska insulta, perifēro artēriju slimības, miokarda infarkta un nāves risku. Šie riski bija izteiktāki pacientiem ar vēlīnākām slimības stadijām.
Pateicoties ziedotājiem, Bērnu slimnīcas fonds (BSF) 25 gadu pastāvēšanas laikā ir spējis atbalstīt ārstniecību tūkstošiem bērnu visā Latvijā, un pēdējo 5 gadu laikā vien palīdzība sniegta vairāk nekā 3 tūkstošiem bērnu, tostarp 2025. gadā – 641 bērnam, trešdien, 29. aprīlī, preses konferencē uzsvēra BSF valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa.
Hroniskas iesnas kā iemesls ārsta vizītei neatkarīgi no izcelsmes ir samērā bieži novērojamas. Svarīgākais ārsta uzdevums — precizēt diagnozi, diferencēt rinīta ierosinātāju, veicinātājus un riska faktorus, pēc tam attiecīgi izvēloties tādu ārstēšanas virzienu, kas uzlabo pacienta veselības un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.
Ārsta sadarbībā ar pacientu bieži vien aisberga neredzamajā daļā paliek farmaceitu un farmaceitu asistentu loma aptiekās. Viņi ir tie speciālisti, kas redz ārstu izrakstītās receptes, skaidro zāļu lietošanas noteikumus, sniedz padomus bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošanā. Tas bieži vien ir nenovērtēts darbs pacienta veselības un drošības jautājumos. Ja farmaceitam ir nepieciešamība vai vēlme uzdot kādu precizējošu jautājumu ārstam, tas ne vienmēr ir iespējams. Ar šīs rubrikas palīdzību celsim tiltu starp farmaceitu un ārstu.
No 23. līdz 25. aprīlim norisinājās Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas 10. kongress. Šis bija jubilejas kongress, kurā gan eksperti iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm nozarē, gan ginekologu un dzemdību speciālistu saime svinēja kopīgi paveikto.
Nevalstisko organizāciju apvienība “Alianse vīriešu veselībai” ir nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām un valdībai, kurā aicina rast papildu finansējumu prostatas vēža pacientu ārstēšanai un mainīt finansēšanas kārtību, lai novērstu nepamatotas krīzes situācijas.
Sarunāt tikšanos ar Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgu EDGARU MAĻCEVU nemaz nav tik vienkārši, lai gan sarunai viņš ir atsaucīgs. Dienā, kad norunāts tikties, viņam nākas līdz vēlam vakaram stāvēt pie operāciju galda. Citā dienā, kad mēs varētu tikties, viņš dodas uz Valensiju Spānijā tiesāt futbola spēli.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
