Diāna Ričika, Doctus galvenā redaktore
Divdesmit gadi — vienlaikus nopietns vecums un tik ļoti īss laika sprīdis! Laiks, kurā tik daudz kas mainījies un — nemaz tik ļoti.
Pāršķirstot pirmos Doctus numurus, daudzas tēmas it kā šodien rakstītas. Ģimenes ārsti stāsta, ka viņiem uzkrauj maisu mugurā un saka: velc, vecīt! Kur nu vēl trāpīgāk par šodienas situāciju! Vai 1998. gadā rakstām par datorizāciju Piņķu ambulancē — ja ar to elles mašīnu izdodas labi sarunāties, izrādās, ir vieglāk dzīvot. Arī tik trāpīgi e–veselības kontekstā. Un smaidu raisošs virsraksts “Katrs cīsiņš grib būt desa” — tas dabas likums, tā saka intervijas varonis, kurš (kāda providence!) pēc 15 gadiem kļūst par veselības ministru. Vai žurnāla slejās vaicājam par aknu transplantāciju: vai tā būs Latvijā? Nē — 1999. gadā. Un nē vēl joprojām.
No otras puses, divdesmit gadi ir laiks, kurā visi esam mainījušies: medicīnas un farmācijas vide, sabiedrība, jūs, lasītāji, un arī mēs, žurnāla veidotāji, jo visi esam cits cita spogulis. Kļuvuši lielāki individuālisti, pašpietiekamāki, steidzīgāki, prasīgāki, reālistiskāki, dzīves rūdītāki. Kā Ziedoņa epifānijā: “...visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.” Skaistas — pieredzes krāsas. Ticu, ka žurnāla raksturs, kodols, dvēsele nemainās. Pirmajā redakcijas slejā 1997. gadā tā laika izdevējs rakstīja: citi jautā, vai esat traki, ka izdodat medicīnas žurnālu. Un atbildēja — varbūt, bet pavisam noteikti var apgalvot, ka žurnāla veidotājiem nav vienalga. Un šī īpašība Doctus raksturo joprojām. Medicīnas žurnāls mūsdienās ir kā saziņas artērija — pulsējoša, dzīva. Ar medicīnas, ar viedokļu rakstiem un personību sarunām aicinām jūs domāt, analizēt, just. Šaubīties un uzdot jautājumus, ieklausīties un klausīties, skatīties no dažādiem skatu punktiem. No perspektīvas, tuvplānā. Skatīties acīs cits citam.
Paldies jums visiem — zinīgajam lasītājam, lieliskajiem sadarbības partneriem un azartiskajai Doctus komandai — par šiem divdesmit skaistajiem uzticēšanās un krāsainas pieredzes gadiem!
Paaugstināts asinsspiediens ir nozīmīgs riska faktors sirds—asinsvadu sistēmas slimībām: koronārai sirds slimībai (KSS), sirds mazspējai (SM), smadzeņu asinsvadu slimībām, perifēro artēriju slimībai, mirdzaritmijai. Rakstā skats uz arteriālo hipertensiju vēsturiskā griezumā, iezīmējot uzdevumus nākotnei.
Katru gadu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) ārstēšanas iniciatīva Global Initiative for Obstructive Lung Disease (GOLD) tiek pārskatīta, lai ieteikumus pamatotu ar jaunākajiem pētījumiem un publikācijām. Rakstā atspoguļotas aktualitātes un pārmaiņas jaunākajā GOLD 2017. gada versijā.
Raksta mērķis — iepazīstināt ar kaulu minerālā blīvuma izmaiņām un kaulu lūzumu risku pacientiem ar cukura diabētu, tā ārstēšanā lietojamo medikamentu radīto iespaidu uz kauliem.
Valsts pētījumu programmas “Biomedicīna sabiedrības veselībai” ietvaros 2014.—2017. gadā pirmoreiz tika iekļauts arī psihiskās veselības projekts “Nozīmīgāko psihisko slimību un kognitīvās disfunkcijas radīto veselības problēmu izpēte un sloga samazināšana”.
Krasas temperatūras maiņas apstākļos, īpaši rudens un ziemas periodā, rodas veselības traucējumi, ko tautā dēvē par saaukstēšanos. Vides temperatūras maiņa no siltas uz aukstu būtībā ir veicinošais faktors, kas paver vārtus cilvēkiem ar novājinātām organisma aizsargspējām vai kādu iekaisumu, lai izpaustos spilgtāk vai pievienotos vīrusu un/vai mikrobu infekcijas.
Gaisa mitruma un krasu temperatūras maiņu dēļ cieš āda — kļūst sausa, rada diskomforta sajūtu, plaisā, ātrāk noveco, saasinās hronisku ādas slimību izpausmes. Svarīga pareiza kopšana, izvairīšanās no kairinātāju negatīvās ietekmes.
Ķirurģiska pacienta dzīves kvalitāte mūsdienās nav iedomājama bez efektīvas atsāpināšanas. Neadekvāta pēcoperācijas perioda vadīšana pagarina atveseļošanos, atrašanās laiku stacionārā, palielina stacionēšanas izmaksas un intrahospitālo mirstību.
Atklājot saistību starp kuņģa—zarnu traktā mītošo baktēriju H. pylori un kuņģa adenokarcinomu, daudz pētīta arī baktērijas nozīme dažādu slimību patoģenēzē ārpus kuņģa—zarnu trakta. Šoreiz par to, kādas atziņas par H. pylori ietekmi slimību izcelsmē ārpus kuņģa—zarnu trakta varētu uzskatīt par pierādītām un ar pierādījumiem pamatotām, bet kādas vēl ir tikai hipotēžu un pētījumu līmenī.
1899. gadā Henrijs Tislers (Henry Tissler) atklāja Y formas baktēriju ar krūti barota jaundzimušā zarnās un nosauca to par bifidobaktēriju. Kopš šā atklājuma veikti neskaitāmi pētījumi par probiotikām veselības uzturēšanā. Rakstā apkopots zināmais un nezināmais par probiotiku lietojumu.
Ikdienas praksē mezglainā eritēma kā pēkšņa parādība, attīstoties mezglveida sārtiem, sāpīgiem izsitumiem uz apakšstilbu apakšējās priekšējās virsmas nedēļas laikā, nav reta, un tā var būt saistīta gan ar vairākām sistēmiskām slimībām, gan arī būt idiopātiska. Klīniskā gadījuma izklāsta mērķis ir parādīt iespējamos mezglainās eritēmas iemeslus, atspoguļot tās pašlimitējošo gaitu un nepieciešamo terapiju.
Sarunai fonā aiz loga saule mijas ar stipru lietu — gluži kā dzīvē, kurai jāpielāgojas. Runājam par sajūtām: valstsvīra, ārsta, bērnības, pacienta. Sajūtas dzīvē ir svarīgākās — tā teiks eksprezidents.
Pirms diviem gadiem žurnāls The Lancet izvaicāja medicīnas studentus, praktizējošus ārstus un profesorus par nākotnes medicīnas izaicinājumiem. Līdzīgu jautājumu uzdevām Latvijas medicīnas nozaru līderiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies?
Piedzimstot mēs neizbēgami sākam ceļu pretī novecošanai. Kāda ir mūsu attieksme pret vecumu, kādas priekšrocības ir gadiem un kas ir laimīgas novecošanas pamatā?
Pasaki, kāda ir tava specialitāte, un pateikšu, kāds esi cilvēks! Šim apgalvojumam, protams, nav dziļi zinātniska pamatojuma, taču zināmas likumsakarības noteikti vērojamas.
Pirms četriem gadiem LĪGA ZĀĢERE, Liepājas ģimenes ārste ar divdesmit gadu stāžu, izveidoja SIA “āp Doctus”. “Ir mainījies tikai juridiskais statuss, bet darbs palicis tas pats, kas iepriekš,” saka daktere un atzīstas, ka pie nosaukuma tikusi ātri.
