PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Decembris 2020

Prof. Angelika Krūmiņa, infektoloģe, hepatoloģe  

Ik gadu 1. decembris ir Pasaules AIDS diena, šogad to atzīmējam Covid–19 pandēmijas ēnā, tādējādi uzsverot — “kamēr drošībā nav visi, neviens nav drošībā”. Dr. Sanitas Pauderes–Loginas rakstā skaidri iezīmēti HIV tēmas globālās solidaritātes un dalītās atbildības procesi, pieminētas sociālās kampaņas Latvijā un citur pasaulē. Ko mūsu valsts eksperti var mācīties no ārvalstu speciālistiem? Vai Testpunktu jauda ir pietiekama? Kā tos padarīt efektīvākus? Manuprāt, uzskatāmi izklāstīts un ļoti informatīvs raksts ikvienam lasītājam!

Jautājumi ap un par kardioloģiju ir mūžam seni, un neatkarīgi no Covid–19 uzliktajiem ierobežojumiem, pārmaiņu iespējām un negācijām pāri visam ir retorisks vaicājums: vai ārsti un veselības aprūpes sistēma ir gatava pandēmijas X stundai? Skaudru viedokli, kas mijas ar cilvēciskumu, sirds gudrību un prāta enerģiju, atradīsiet rakstā

“Sirds glābējs”, kur mūsu izcilais sirds ķirurgs prof. Pēteris Stradiņš stāsta par darba gaitām un dzīves nodarbēm, par lietām, ar ko lepojas un kas gandarī. Zīmīgi arī profesora vārdi, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir vāja. Un tālāk? Kas ir veiksmīgas sistēmas funkcionēšanas pamatā? Sirsnīgi iesaku izlasīt par sirds ķirurgu!

Turpinot par sirds lietām, ļoti vērtīgs ir kardiologa un aritmologa prof. Oskara Kalēja raksts par ātriju fibrilāciju. Lieki piebilst, ka, zinot ātriju fibrilācijas pacienta profilu, ģimenes ārsta un speciālistu kompetences, varam mēģināt kopīgiem spēkiem mazināt nevajadzīgu hospitalizāciju skaitu. Jo īpaši pandēmijas apstākļos! Kolēģa dzirksts un plašās zināšanas neatstās vienaldzīgus žurnāla lasītājus!

Novēlu mums visiem morālu spēku, senču gudrību un dvēseles gaišumu ik dienas. Lai esam tik stipri, ka cits citu stiprinām, un mīlam savu valsti — Latviju — no visas sirds!

Numurā lasi:

Kā pasargāt mediķus no inficēšanās ar Covid–19?

Palielinoties veselības aprūpes darbinieku skaitam, kuri inficējas ar Covid–19 vai tiek atzīti par Covid–19 pacientu kontaktpersonām, pieaug slogs veselības aprūpes sistēmai. Satraucoši, jo Latvijā visbiežāk ar Covid–19 inficējas māsas, bet viņu skaits ir katastrofāls: 4,3 māsas uz 1000 iedzīvotājiem (OECD vidēji — 8,8 māsas) jeb 1,3 māsas uz vienu ārstu.

D. Ričika

HIV/AIDS. Globāla solidaritāte, dalīta atbildība

Katru gadu 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, kad cilvēki visā pasaulē vienoti atbalsta tos, kas slimo ar HIV, un piemin tos, kas AIDS dēļ zaudējuši dzīvību. Šā gada tēma — “Globāla solidaritāte, dalīta atbildība”, jo pasauli skārusi Covid–19 pandēmija, tādējādi uzsverot —kamēr drošībā nav visi, neviens nav drošībā.

S. Paudere–Logina

Antihipertensīvie medikamenti vienā tabletē

Globāli hipertensija ir vairāk nekā miljardam pasaules iedzīvotāju. Hipertensijas izplatība palielinās līdz ar vecumu, apmēram 60 % hipertensīvo pacientu ir vismaz 60 gadus veci un ~ 75 % — vairāk nekā 75 gadus veci. Vadlīnijas definē, ka pacients līdz 65 gadu vecumam ir jauns, ≥ 65 gadu vecumā — vecs un ≥ 80 gadu vecumā — ļoti vecs. [1]

D. Sondore

Hroniskas mazā iegurņa sāpes un endometrioze

Hroniskas mazā iegurņa sāpes sievietēm var būt saistītas ar specifisku orgānu sistēmu, hronisku sāpju sindromu vai abu kombināciju. Tā kā hroniskām mazā iegurņa sāpēm var būt vairāki iemesli, būtiski ir identificēt sāpju perifēros cēloņus, kas ir novēršami un ārstējami, kā arī diferencēt centralizētu sāpju sindromu, kura gadījumā ārstēšana būtiski atšķiras.

Z. Grabe, E. Pumpure, N. Lietuviete

Bērnu zobārstniecībā urbšana paliek pagātnē

Viens no katriem trīs plombētiem zobiem maziem bērniem priekšlaicīgi tiek zaudēts sāpju vai iekaisumu dēļ. Ja bojātos zobus neārstē, rezultāts ir tieši tāds pats — viens no katriem trīs karioziem zobiem tiek zaudēts sāpju vai iekaisuma dēļ. Tātad mūsdienu zobārstniecība nav atradusi veidu, kā efektīvi risināt kariesa problēmu maziem bērniem.

A. Brinkmane, I. Viduskalne, I. Maldupa, E. Senakola

Psihoemocionālā pārslodze. Ģimenes ārsta, psihiatra un neirologa ieteikumi un pārdomas

Gan somatiskā profila veselības aprūpes speciālistiem, gan psihiatriem konsultācijās nereti jārunā par stresa problēmu un cilvēka psihoemocionālo reakciju uz stresu, īpaši svarīgi to ievērot agrīnās slimības stadijās. Mūsdienu pasaules apstākļos cilvēka dzīvē valda dažādu veidu stress, turklāt pašreizējā Covid–19 pandēmija uzjunda papildu stresa faktorus. [1]

J. Rudzīte, S. Vestermane, Ļ. Renemane

Mononeiropātijas. Biežākie iemesli ambulatorajā praksē

Mononeiropātija ir viena perifērā nerva bojājums. Tā var izpausties gan ar jušanas, gan motoriskiem, gan arī ar autonomiem traucējumiem bojātā nerva inervējamā zonā. Pamatā diagnoze ir klīniska, noteikta pēc pacienta sūdzībām un neiroloģiskās izmeklēšanas ārsta kabinetā, taču bieži vien ir nepieciešami papildu elektrofizioloģiskie un radioloģiskie izmeklējumi, lai precizētu bojājuma pakāpi, atrašanās vietu un iespējamo cēloni.

K. Liuke, Z. Daneviča

Prof. PĒTERIS STRADIŅŠ, sirds glābējs

Profesors PĒTERIS STRADIŅŠ šīs intervijas fotogrāfijai izvēlējās simbolisku fonu — Paula Stradiņa KUS būvniecības procesā. Vēsturisku foto, kas sasien pagātni ar tagadni un norāda uz nākotni. Simboliski norāda uz pārmaiņām, kuras piedzīvojam: Covid–19, slimnīcas attīstība, medicīnas virzība. Arī transformācijas, kas notiek katrā no mums.

M. Lapsa