PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Jūnijs 2016

Andris Skride, kardiologs, Rīgas Stradiņa universitāte, Iekšķīgo slimību katedra, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Kardioloģijas centrs

PAR JŪNIJA NUMURU

"Esmu atvaļinājumā, atpūšos, lasu grāmatas, daru ko citu, bet drīz vien sāk urdīt nemiers — kā tad iet slimnīcā?” Tā žurnālam Doctus stāsta brīnišķīgā bērnu kardioloģe, asociētā profesore Ingūna Lubaua."

"Tieši vasara ir īstais laiks, lai valdība, strādājot pie nākamā gada veselības aprūpes budžeta, spētu ikvienam Latvijas pacientam un mediķim atbildēt, ko tieši ietver daudzkārt piesauktais vārdu salikums “reformas veselības aprūpē”. Kādu rezultātu šīs reformas sniegs ik pacientam, mediķim un visai Latvijas veselības sistēmai kopumā? Nepamatotu nosūtījumu un procedūru bez indikācijām Latvijas medicīnā diemžēl ir ļoti daudz, praksē par to pārliecinos ikkatru dienu. Un tas ir tikai viens piemērs, uz ko norādījis arī veselības ministrs. Taču, lai veiktu reformas, vispirms jāsaprot to mērķis un uzdevumi. Tam vajag skaidru redzējumu, stingru pārliecību un drosmi. Mani satrauc arī mediķu pievēršanās pseidozinātnēm — ārstiem tomēr priekšplānā jāizvirza kritiskā domāšana, zinātne. Nesaskatot izaugsmes iespējas Latvijā un jūtot dažādus šķēršļus medicīnas sistēmas iekšienē, jaunie, talantīgie kolēģi dodas uz ārvalstīm. Vai šie daži piemēri nav brīdinājums mums visiem? Nevienam par sliktu nenāk kārtīga D vitamīna deva, ko dāvā vasarīgie saules stari, bet šajā Doctus numurā rodam atbildes par saules aizsardzību un D vitamīnu. Ieskatu par diabētisko kardiomiopātiju sniedz kardioloģe Ginta Kamzola. Tāpat uzzināsit svaigākos datus par diabēta ārstēšanu pacientiem ar aknu slimībām. Vasaras saulgriežu mēnesī daba ir pilnbriedā un gatava dāvāt visu labāko, ko sarūpējusi! Nesēdi malā, bet ļaujies dabas un Līgo laika burvībai!”

Numurā lasi:

Diabētiska kardiomiopātija

Diabētiska kardiomiopātija ir cukura diabēta izraisīta sirds strukturāla un funkcionāla slimība, kam raksturīga lipīdu akumulācija kardiomiocītos, miokarda fibroze un pastiprināta kardiomiocītu bojāeja, kas izraisa kreisā kambara (KK) remodelāciju un hipertrofiju ar diastoliskās un sistoliskās funkcijas samazināšanos; šīs izmaiņas nav saistāmas ar koronāru sirds slimību, arteriālo hipertensiju vai sirds vārstuļu slimībām. [1; 2]

M. Mažule, G. Kamzola

Vēnu veselība. Vai iespējams ārstēt neķirurģiski?

Vēnu traucējumi ir būtisks saslimstības un mirstības iemesls, tāpēc svarīgi atcerēties par vēnu traucējumu efektīvākajām ārstēšanas iespējām, lai novērstu komplikāciju attīstību un pat letālus gadījumus. Rakstā apkopotas neķirurģiskas ārstēšanas iespējas — farmakoloģiska un kompresijas terapija vēnu veselības uzlabošanai.

V. Semeņuks, I. Stoma

Nefrosklerozes attīstības mehānismi. Vai iespējams aizkavēt progresēšanu?

Skleroze ir audu pārveidošanās process, kad veidojas saistaudi, kas satur daudz nobrieduša kolagēna šķiedru. Nierēs tā attīstās, dzīstot nieru audiem pēc akūta nieru bojājuma vai hroniskas nieru slimības progresēšanas gaitā. Rakstā par nefrosklerozes attīstības mehānismiem un par to, kam pievērst uzmanību, ja pacientam tāda attīstījusies.

I. Puide

Sports un kuņģa—zarnu trakts. Ietekme un mijiedarbība

Kuņģa—zarnu trakta sūdzību gadījumā visbiežāk iesakām pacientu padziļināti izmeklēt, līdz izdodas noskaidrot patoloģiju, kas ir sūdzību pamatā. Šajā rakstā uz gastroenteroloģiskām sūdzībām aicinām paskatīties citādi un paturēt aiz auss iespēju, ka pirmreizējs pacients ar caureju vienkārši varētu būt sportists un sūdzību pamatā ir intensīvas fiziskās aktivitātes.

E. Vašuka, B. Augule, I. Baibekova

Ar sirdi par bērnu sirsniņām. INGŪNA LUBAUA, bērnu kardioloģe

“Zinoša un gudra, izcila profesionāle, ļoti sirsnīga un līdzjūtīga. Vedot meitiņu pie viņas uz konsultāciju, jutos tā, it kā šo cilvēku pazītu gadiem ilgi,” tik atzinīgus vārdus kāda interneta portāla forumā bērnu kardioloģei INGŪNAI LUBAUAI velta mazas pacientes māmiņa. Beidzot augstskolu, kad nav ne jausmas, vai kļūsi par labu ārsti vai ne, daktere Lubaua bija apņēmusies — ja to neizdosies īstenot, strādās par māsiņu. Taču pēc šā atkāpšanās ceļa nebija vajadzības.

K. Zommere

Stāsts jau nav tikai par rindām. Kvotas un izmeklējumi.

Tā jau bija kļuvusi par tradīciju: gada pēdējos mēnešos kvotas izsmeltas un sistēmā tika injicēti papildu miljoni. Šogad veselības ministrs nāca klajā ar “kvotas būs ievērot!” un virkni priekšlikumu, kā uzlikt žņaugus augošajiem izmeklējumiem. Uzrunātie ārsti gan atzīst: kvotas, rindas, pacientu “akutizācija” nav cēlonis, ar ko jācīnās, bet greizās sistēmas un nabadzības komplikācijas!

G. Skrebele

Dejotprieks, dejotlaime

Kur vēl pozitīvākus cilvēkus kā Dziesmu svētkos uz laukuma esat redzējuši?! — smej uzrunātās dejotājas. Dejotāji ir īpaša tauta. Gaiši, draudzīgi. Latviešu tautas deja ir arī lielisks fizisks treniņš. Turklāt ar savu filozofiju, ar saknēm, ar raksturu. Mūsējo — latviešu.

L. Meķe

Bez čīkstēšanas baciļa. Atbild KATRĪNA PRIEDE, Rīgas Stradiņa universitātes 6. kursa studente

Aprīlī spēkā stājās jauni darba nosacījumi jaunajiem ārstiem. Pie līdzvērtīgiem rezultātiem priekšroku dos rezidentūras pretendentiem, kam noslēgta vienošanās ar reģionālo ārstniecības iestādi. Bet, lai risinātu speciālistu deficītu, pēc rezidentūras beigšanas būs jānostrādā trīs gadi valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādē vai ģimenes ārsta praksē.

D. Ričika

Kardiovaskulārās slimības ar pierādījumiem pamatotas medicīnas ērā

13. un 14. maijā Rīgā norisinājās vērienīga Eiropas Kardiologu biedrības un Latvijas Kardiologu biedrības kopīgi organizēta konference The Cardiovascular Disease Continuum in the Era of Evidence Based Medicine, kur ar lekcijām par aktualitātēm hipertensijas un stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā, kā arī interaktīvām klīnisko gadījumu demonstrācijām uzstājās gan pašmāju, gan ārzemju lektori.

I. Dzintara