13. un 14. maijā Rīgā norisinājās vērienīga Eiropas Kardiologu biedrības un Latvijas Kardiologu biedrības kopīgi organizēta konference The Cardiovascular Disease Continuum in the Era of Evidence Based Medicine, kur ar lekcijām par aktualitātēm hipertensijas un stabilas koronāro artēriju slimības ārstēšanā, kā arī interaktīvām klīnisko gadījumu demonstrācijām uzstājās gan pašmāju, gan ārzemju lektori.
No kreisās: Dr. Vasilijs Kozlovskis, prof. Oskars Kalējs
Eiropas Kardiologu biedrības (ESC — European Society of Cardiology) un Latvijas Kardiologu biedrības organizētā konference notika sadarbībā ar Berlin-Chemie/Menarini Baltic un Menarini International. Sēdi atklāja kardioloģijas profesors, Eiropas Kardiologu biedrības līdzpriekšsēdētājs, kardioloģijas nodaļas vadītājs Krētas Universitātes slimnīcā Panos Vardas (Grieķija), uzsverot līdzestības nozīmi kardiovaskulāru slimību ārstēšanā — gan arteriālās hipertensijas, gan koronāro artēriju slimības gadījumā.
No kreisās: prof. Aivars Lejnieks, prof. Margus Viigimaa, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, Dr. Kārlis Trušinskis
Nepietiekamu līdzestību ārstēšanai konferencē pieminēja un apsprieda plaši, jo līdzestība ir viens no veiksmīgas kardiovaskulāro slimību ārstēšanas stūrakmeņiem. Ar datiem par Latvijas pacientu līdzestību iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes endokrinoloģijas profesors Aivars Lejnieks, uzsvērdams, ka Latvijas populācijā terapijai līdzestīgi ir nepilni 40 % pacientu. Prof. Lejnieks par vienu no būtiskākajiem iemesliem norādīja lielo pacientiem izrakstīto medikamentu skaitu. Īpašu uzmanību izrakstīto medikamentu skaitam pievērsa arī Dr. Gita Kamzola (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) klīniskā gadījuma prezentācijā par terapijas izvēli pacientam ar išēmisku kardiomiopātiju pēc miokarda infarkta ar stabilu stenokardiju un sinusa bradikardiju. Pēc klīniskā gadījuma demonstrācijas diskusijā par to, kuri medikamenti ir nepieciešami un kuru lietošanu konkrētam pacientam iespējams atcelt, aktīvi iesaistījās ne tikai lektori, bet arī auditorija, vēlreiz uzsverot problēmas nozīmi līdzestības veicināšanā.
No kreisās: prof. Andrejs Kalvelis, prof. Jānis Raibarts
Nelīdzestība ir komplekss fenomens, ko veido pacienta faktori, ar terapiju saistīti un ar veselības aprūpes sistēmu saistīti elementi, tāpēc arī līdzestības veicināšanas risinājumiem jābūt daudzfaktoru. Par faktoriem, kas saistīti ar terapiju, prezentācijā sprieda kardiovaskulārās medicīnas profesors no Igaunijas Margus Viigimaa, skaidrojot medikamentu iespējamās mijiedarbības un blakņu profila īpatnības dažādiem pacientiem. Prof. Viigimaa ir darbīgs Eiropas Kardiologu biedrības biedrs, kas aktīvi iesaistījies ESH/ESC 2013. gada hipertensijas ārstēšanas vadlīniju izstrādē, viņš ir autors vairākām publikācijām par antihipertensīvās terapijas ietekmi uz erektilo funkciju vīriešiem; prof. Viigimaa konferencē demonstrēja klīnisko gadījumu par jaunu vīrieti ar hipertensiju, vairākām blakusslimībām un erektilo disfunkciju, īpaši uzsverot terapijas īpatnības un medikamentu iespējamo mijiedarbību, kas jāņem vērā, aprūpējot šādus pacientus. Viņš uzsvēra bēta blokatoru negatīvo ietekmi uz erektilo funkciju, kā izņēmumu minot vazodilatējošos bēta blokatorus, kam ir pozitīva ietekme uz erektilo funkciju. No renīna—angiotensīna—aldosterona sistēmu ietekmējošiem medikamentiem vīriešiem hipertensijas terapijā priekšroka būtu dodama angiotensīna receptoru blokatoriem.
No kreisās: prof. Panos Vardas, prof. Andrejs Ērglis, prof. Michael Doumas, prof. Peter Collins
Terapijas izvēle pacientiem ar kardiovaskulārām slimībām ir viens no svarīgākajiem posmiem pacientu ārstēšanā, jo medikamentiem nereti iespējams novērot pleotropu darbību; to īpaši izcēla Dr. Kārlis Trušinskis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca). Dr. Trušinskis iepazīstināja ar intravaskulāras ultrasonoskopiskas izmeklēšanas iespējām, kas ļauj novērtēt medikamentu efektivitāti aterosklerotisku bojājumu mazināšanā gan klīniskajos pētījumos, gan ikdienas praksē.
No kreisās: prof. Peter Collins, Dr. med. Vilnis Dzērve, prof. Aivars Lejnieks
Profesors Andrejs Ērglis (Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca) skaidroja, kā pacientu simptomi korelē ar anatomiskajām un funkcionālajām izmaiņām, ko novēro attēldiagnostikas izmeklējumu datos, ar reālu klīnisku piemēru palīdzību parādot, kā tos pareizi novērtēt un interpretēt. Līdzīgu aspektu apskatīja kardioloģijas profesors Filippo Crea no Itālijas: tā kā gandrīz pusei pacientu, kuriem izteiktas aizdomas par stabilu stenokardiju, neatrod obstruktīvu koronāru aterosklerozi, profesors iepazīstināja ar mikrovaskulāras un vazospastiskas stenokardijas atšķirīgo klīnisko ainu, diagnostikas problemātiku un ārstēšanas iezīmēm.
No kreisās: prof. Margus Viigimaa, prof. Andrejs Ērglis
Ar plaušu hipertensijas ārstēšanas īpatnībām un aktualitātēm 2015. gada ESC klīniskajās vadlīnijās iepazīstināja Dr. Ainārs Rudzītis (Latvijas Kardioloģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca), uzsverot savlaicīgas diagnostikas un patoģenētiskas ārstēšanas nozīmi. Klīniskās kardioloģijas profesors no Lielbritānijas Peter Collins ar klīniskā gadījuma analīzi parādīja, ka pat pēc revaskularizācijas iespējama stenokardijas simptomu saglabāšanās, tādējādi vēlreiz akcentējot piemērotas terapijas izvēli. Konferenci apmeklēja ap 160 kardiologu un internās medicīnas speciālistu no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Sifiliss neatkarīgi bija saistīts ar paaugstinātu aortas aneirismas vai disekcijas, hemorāģiska insulta, perifēro artēriju slimības, miokarda infarkta un nāves risku. Šie riski bija izteiktāki pacientiem ar vēlīnākām slimības stadijām.
Uzturošā terapija ar makrolīdiem pacientiem ar bronhektāzēm ir demonstrējusi vērā ņemamu efektivitāti paasinājumu novēršanā, kas ir nozīmīgi riska faktori kardiovaskulāru notikumu attīstībai. Ņemot vērā, ka šobrīd iztrūkst vispārīgu makrolīdu uzturošās terapijas novērtējumu no kardiovaskulārā ieguvuma un drošuma profila skatījuma, veikts kohortas pētījums.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Sirds mazspējas pacientiem ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF) ASV klīniskajā praksē līdz šim nav raksturoti reziduālie riski sliktam klīniskajam iznākumam, neskatoties uz nozīmēto četrkāršo farmakoterapiju. Retrospektīva kohortas pētījuma ietvaros tika analizēti klīniskie iznākumi un veselības aprūpes izmaksas pacientiem, kas HFrEF hospitalizēti un izrakstoties saņēmuši četrkāršu sirds mazspējas terapiju.
Pieaugušie, kuri paliek nomodā vēlu un ir aktīvāki naktī, var saskarties ar ievērojami lielāku sirds un asinsvadu veselības risku nekā viņu vienaudži, kuri naktīs guļ.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]
Survodutīda III fāzes pētījumā tika novērota viscerālo tauku samazināšanās par 34 % un aknu tauku samazināšanās par 63 %, vienlaikus iepriekš definētajā analīzē uzrādot mazāku liesās ķermeņa masas zudumu, veicinot vielmaiņas veselības uzlabošanos cilvēkiem ar aptaukošanos.
Aptieka Rāmkalni atrodas neparastā vietā — Gaujas upes ielejā, atpūtas parkā “Rāmkalni”. Šosejas malā, kur piestāj atpūtnieki, pusdienotāji, caurbraucēji, aktīvā dzīvesveida piekritēji. Arī tie, kuri nu jau iepazinuši aptiekas īpašo sortimentu. Atverot durvis, pirmais, ko var sajust, ir smarža, un pirmais, ar ko sastopas skatiens, — laipns smaids. Šo aptieku vada lielisks farmaceitu tandēms OLGA un LEONĪDS HODASĒVIČI.
