PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Aizsardzība pret sauli. Vai ietekmē D vitamīna līmeni?

A. Ezeriņa, I. Hartmane
Aizsardzība pret sauli. Vai ietekmē D vitamīna līmeni?
Pēdējos gados arvien pieaug ādas vēžu gadījumu skaits pasaulē, tāpēc dermatologi izstrādā un izvērš vērienīgas saules aizsardzības kampaņas. Atbildot uz šiem aizsardzības pasākumiem, vairāki zinātnieki un ārsti ir nobažījušies par pieaugošo D vitamīna deficītu.

Eksperti uzskata, ka D vitamīna deficīts saistīts ar dažādu slimību attīstību (īpaši onkoloģisku, kardiovaskulāru slimību un kaulu sistēmas patoloģijām). Klāt aktīvs sauļošanās laiks, ko cilvēki īpaši iemīļojuši, tāpēc rakstā piedāvājam dermatologu skatījumu šajā jautājumā.

D vitamīna saistība ar dažādām slimībām

Taukos šķīstošais D vitamīns pazīstams arī kā “saules vitamīns”, pēc struktūras hormons. [2] Tas nodrošina normālu skeleta attīstību, regulē kalcija—fosfora maiņu, nepieciešams imūnās sistēmas stiprināšanai. [5] Sintezējoties ādā vai uzņemot vitamīnu ar uzturu, notiek tā konvertēšanās aknās un nierēs bioloģiski aktīvajā formā — 1,25(OH)2 dihidroksivitamīnā D jeb kalcitriolā. Taču, lai noteiktu D vitamīna līmeni organismā, asinīs nosaka 25(OH)D vitamīnu — neaktīvo formu, kas visvairāk cirkulē asinīs. D vitamīna deficīts, kā uzskata vairāki eksperti, ir 25(OH)D vitamīna līmenis < 20 ng/ml. Līmenis 29—21 ng/ml uzrāda relatīvu D vitamīna nepietiekamību. Ņemot vērā šīs normas un dažādu valstu epidemioloģiskos datus, aptuveni miljardam cilvēku visā pasaulē ir D vitamīna deficīts vai nepietiekamība. [2]

Vairāki zinātnieki pētījuši saistību starp D vitamīna deficītu un krūts dziedzera, plaušu, kolorektālo vēzi, depresiju un kardiovaskulārām slimībām. [3] Lai palielinātu aizsardzību pret vēzi, zinātnieki rekomendē 25(OH)D vit-amīna līmeni uzturēt 40—60 ng/ml robežās. Citi pētījumi liecina, ka, 25(OH)D vitamīnu uzturot virs 20 ng/ml, par 30—50 % iespējams samazināt vēža rašanās risku. Profesors Cedric F. Garland (Kalifornijas Universitāte) apgalvo, ka, uzturot 25(OH)D vitamīna līmeni 55—60 ng/ml robežās, krūts vēža rašanās risku var samazināt pat uz pusi. [2]

Pierādīts, ka grūtnieces pieder augstas pakāpes D vitamīna deficīta attīstības riska grupai. Kādā pētījumā 76 % sieviešu pēc dzemdībām konstatēts D vitamīna deficīts, lai gan viņas bija lietojušas prenatālos vitamīnus un dzērušas divas glāzes piena dienā. D vitamīna deficīts tika konstatēts arī 81 % jaundzimušo bērnu. Ja grūtniecības laikā ir šā vitamīna deficīts, 3—4 reizes pieaug preeklampsijas risks, kas ir viena no grūtniecības nopietnākajām komplikācijām. Arī barojošas māmiņas ir riska grupā, lai veidotos D vit-amīna deficīts (pat vitamīnus lietojot papildus). Vairāk nekā pirms 100 gadiem pierādīta saistība starp D vitamīna deficītu un respiratorajām slimībām bērniem. Vairākās publikācijās pieminētas respiratorās infekcijas, astma un citas elpošanas orgānu sistēmas slimības. Dažādas aplēses rāda, ka aptuveni 50 miljoni padsmitnieku pakļauti riskam iegūt D vitamīna deficītu vai nepietiekamību. Viņiem ir 2,4 reizes lielāks risks saslimt ar arteriālu hipertensiju, 2,5 reizes lielāks risks paaugstinātam cukura līmenim asinīs un četras reizes lielāks risks saslimt ar prediabētu un metabolisko sindromu.

D vitamīna deficīts sievietēm un vīriešiem saistīts ar palielinātu risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu, hipertensiju un miokarda infarktu. [6]

D vitamīna avoti ir vairāki: vitamīna sintēze ādā saules starojuma ietekmē, uzņemšana ar uzturu (parasti ar produktiem, kas bagātināti ar vitamīnu) un D vitamīna aizstājēji jeb mākslīga uzņemšana. D3 vitamīns jeb holekalciferols un D2 vitamīns jeb ergokalciferols ir vitamīna neaktīvās formas, kas uzņemamas ar uzturu vai nopērkamas kā vitamīna aizstājēji atsevišķi vai dažādos multivitamīnu un kalcija kompleksos.

Saules gaismas efekti

Lai arī saules gaisma visvairāk zināma ar D vit-amīna produkciju ādā, tā uz organismu iedarbojas arī citos veidos.

Saules gaismas ietekmē organismā veidojas serotonīns, kas nakts stundās konvertējas par melatonīnu. Melatonīnu nakts stundās izstrādā hipofīze. Šie abi hormoni ietekmē un uztur diennakts ritmu.

UVA un UVB starojumam ir tieša imūnnomācoša ietekme, regulējot dažādus citokīnus (TNF–α un IL–10) un T limfocītus. Šie mehānismi varētu kavēt autoimūnu slimību rašanos.

Saules gaismas ietekmē keratinocīti un melanocīti sintezē un atbrīvo ādā α–MSH, kas piedalās imūnās tolerances uzturēšanā, kā arī samazina UV starojuma radīto šūnu DNS oksidatīvo bojājumu un uzlabo gēnu reparāciju.

Neiropeptīds CGRP (kalcitonīna gēna saistītais peptīds) sintezējas UVA un UVB staru ietekmē un ir iesaistīts imūnās tolerances veidošanā.

Neiropeptīdu — P vielu ādā izdala sensorās nervu šķiedras. P viela palielina limfocītu proliferāciju un hemotaksi, taču var stimulēt arī lokālu imūnsupresiju. [2]

UVA starojuma ietekmē izdalās slāpekļa oksīds, kas stimulē vazodilatāciju un pazemina asinsspiedienu. [7]

UV starojums paaugstina asinīs dabisko opioīdu jeb bēta endorfīnu (“laimes hormonu”) līmeni. [2] Šie opioīdi uzlabo pašsajūtu un imūnsistēmas darbību, atvieglo sāpes, relaksē ķermeni, uzlabo brūču dzīšanu un šūnu diferenciāciju. [7]

Saules starojums

Saule izplata UV starojumu, ko iedala trīs grupās pēc bioloģiskā efekta.

UVA

Viļņu garums 320—400 nm. UVA starus iedala vēl divās grupās: UVA2 (viļņu garums 340—380 nm) — pārejas UV starojums, ko var lietot UVA un UVB bioloģisko efektu novērtēšanai, un UVA1 (viļņu garums 315—400 nm) — no visiem UV stariem ir ar viszemāko enerģiju, bet veido 95 % no visas UV radiācijas, kas nonāk līdz Zemes virsmai un praktiski netiek absorbēts ozona slānī. UVA1 stari spēj dziļāk ietiekties dermas slānī, ietekmējot normālo šūnu funkcionēšanu, asinsvadu tonusu, kolagēna un elastīna šķiedras.

Starojums netieši ietekmē šūnas DNS caur skābekļa brīvo radikāļu darbību, kas destruē olbaltumvielu un nukleīnskābju struktūru. UVA starojums nozīmīgi ietekmē fototoksisko, fotoalerģisko reakciju attīstību, izraisa imūnsupresiju un fotokarcinoģenēzi.

UVB

Viļņu garums 280—320 nm. 5—10 % no visa UV starojuma, kas sasniedz Zemes virsmu. [8] Tieši UVB starojums stimulē D vitamīna sintēzi cilvēka ādā, iedarbojoties uz 7–dehidroholesterolu, kas konvertējas par D3 pre–vitamīnu, savukārt tas ātri konvertējas par D3 vitamīnu. Šo sintēzi ietekmē vairāki faktori: diennakts laiks, gadalaiks, ģeogrāfiskā platuma grādi un augstums virs jūras līmeņa, novecošanās, saules aizsargkrēmu lietošana, ādas fototips un iedegums, laikapstākļi (mākoņu daudzums, piesārņojums, ozona slānis). Cilvēkiem ar tumšāku ādu nepieciešams ilgāks saules ekspozīcijas laiks, lai sintezētos tāds pats D vit-amīna daudzums kā cilvēkiem ar gaišu ādu, jo ādas pigments darbojas kā dabiska aizsargbarjera. Saules aizsargkrēms ar SPF 30 absorbē aptuveni 95 % UVB starojuma un par aptuveni 95 % samazina D vitamīna sintēzi.

Cilvēkam novecojot, samazinās D vitamīna sintēze, piemēram, 70 gadu vecumā ādas kapacitāte sintezēt D vitamīnu samazinās par 25 %, salīdzinot ar kapacitāti 20 gadu vecumā. [6] UVB stari, izraisot tiešu šūnu DNS bojājumu, rada saules apdegumus un palielinātu risku saslimt ar ādas vēzi. [2] UV starojums negatīvi iedarbojas arī uz acīm, veicinot kataraktas attīstību (slimību, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos un redzes pasliktināšanos). [5]

UVC

Viļņu garums 100—280 nm. UVC stari ir viskaitīgākie cilvēka veselībai, bet, pateicoties stratosfēras ozona slānim, šie stari pilnībā tiek absorbēti un nenokļūst līdz Zemes virsmai. UVC stariem piemīt visaugstākā enerģija, izteikta mutagenitāte un eritēmu provocējoša darbība. Bakteriostatisko un baktericīdo īpašību dēļ šo starojumu lieto ārstnieciskos nolūkos — germicīdās lampās. [8]

2013. gadā ādas ļaundabīgie audzēji Latvijā no jauna reģistrēto gadījumu struktūrā ieņēma pirmo vietu ar pavisam 203 melanomas gadījumiem un 1497 citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem. Kopā 2013. gada beigās uzskaitē bija 1967 pacienti ar melanomu un 6644 pacienti ar citiem ļaundabīgiem ādas audzējiem. [4] Apzinoties ne tikai pozitīvo, bet arī negatīvo ultravioletā starojuma ietekmi uz ādu, cilvēkiem būtu jāievēro ieteikumi aizsardzībai no saules, tie apkopoti 1. tabulā.

Ieteikumi aizsardzībai no saules [1; 5] Ieteikumi aizsardzībai no saules [1; 5]
1. tabula
Ieteikumi aizsardzībai no saules [1; 5]

Aizsarglīdzekļi pret sauli

Vislabāk ādu aizsargāt ar saules aizsarglīdzekļiem. Tie pareizi jālieto, lai adekvāti absorbētu UV starojumu. Lai gan aizsarglīdzekļu lietošana ir visai izplatīta, saules apdegums joprojām ir bieža sauļošanās komplikācija. Biežākais iemesls varētu būt nepareiza šo līdzekļu lietošana nepietiekamā daudzumā. Rekomendējamais starptautiskais standarts ir 2 mg/cm2, lai sasniegtu ražotāja noteikto aizsardzības līmeni. Jāatceras tējkarotes likums: 2 mg/cm2 deva atbilst vienam tējkarotes tilpumam; tik daudz aizsarglīdzekļa jāuzklāj uz sejas, kakla, pakauša. Uz katru augšējo ekstremitāti nepieciešama 1 tējkarote līdzekļa, bet katrai apakšējai ekstremitātei, vēderam, mugurai — pa 2 tējkarotēm. Muti un ausis nevajag izlaist. Kopējais saules starojuma aizsarg-faktoru saturošā produkta daudzums, kas vienā reizē jāuzklāj visam ķermenim, atbilst 12 tējkarotēm jeb 60 ml. Aizsargājošo efektu nodrošina pareiza rīcība — pret ūdeni droša saules aizsarglīdzekļu uzklāšana uz ķermeņa ādas virsmas 30 minūtes pirms iziešanas saules staros un atkārtota uzklāšana ik divas stundas, kā arī uzreiz pēc peldes, noslaucīšanās ar dvieli vai pastiprinātas svīšanas. Pat lietojot “ūdensnecaurlaidīgu” līdzekli, tas jāuzklāj atkārtoti. Svarīgs aspekts pareizas fotoprotekcijas izvēlē ir līdzekļa SPF atbilstība ādas fototipam, ko var noteikt pēc Ficpatrika ādas fototipu skalas (2. tabula). I fototipa pārstāvjiem, kā arī cilvēkiem, kas lieto fotosensibilizējošus, fototoksiskus medikamentus vai procedūras, jāizvēlas līdzeklis ar visaugstāko aizsargfaktoru — SPF 50. II fototipa pārstāvjiem līdzekļa aizsardzībai jābūt vismaz ar SPF 30. Tumšāku fototipu pārstāvji var lietot līdzekli ar SPF 15. Tomēr ideālā variantā visiem fototipiem un visiem vecumiem ieteicama maksimāla fotoprotekcija ar SPF 50. [8]

Ficpatrika ādas fototipu skala [8] Ficpatrika ādas fototipu skala [8]
2. tabula
Ficpatrika ādas fototipu skala [8]

Saules aizsardzība nebūt nenozīmē, ka vairs nav iespējams uzņemt pietiekami daudz D vitamīna, lai uzturētu visas nepieciešamās organisma funkcijas. Alternatīva ir D vitamīna uzņemšana ar uzturu un/vai kombinācijā ar mākslīgajiem aizvietotājiem.

3. tabulā uzskaitīti pārtikas produkti, kas bagāti ar D vitamīnu.

D vitamīna daudzums  dažādos produktos* [1; 6] D vitamīna daudzums  dažādos produktos* [1; 6]
3. tabula
D vitamīna daudzums dažādos produktos* [1; 6]

2010. gada 30. novembrī Institute of Medicine(IOM) publicēja jaunas rekomendācijas par dienā uzņemamo D vitamīna daudzumu (4. tabula). Tās mērķētas uz kaulu veselības saglabāšanu, nepakļaujot vai tikai minimāli pakļaujot ādu saules starojumam (ādas vēža riska palielināšanās dēļ). Pēc IOM rekomendācijām, lielākais dienā uzņemamā vitamīna daudzums, kas neradītu blaknes, ir 1000—3000 SV/dienā 0—8 gadu vecumā un 4000 SV/dienā 9—71+ gadu vecumā.

IOM* rekomendācijas  par dienā uzņemamo  D vitamīna daudzumu  (SV** vienībās) [1] IOM* rekomendācijas  par dienā uzņemamo  D vitamīna daudzumu  (SV** vienībās) [1]
4. tabula
IOM* rekomendācijas par dienā uzņemamo D vitamīna daudzumu (SV** vienībās) [1]

Noslēgumā

Tā kā UV starojums palielina risku saslimt ar ādas vēzi un pietiekama D vitamīna koncentrācijas sasniegšana ir iespējama, uzņemot to ar uzturu un mākslīgajiem aizvietotājiem, bērniem un pieaugušajiem būtu jāizvairās no tīšas sauļošanās vai solāriju apmeklēšanas tikai nolūkā paaugstināt D vitamīna līmeni organismā. Vecumā no viena līdz 70 gadiem ar uzturu un/vai mākslīgajiem aizvietotājiem dienā vajadzētu uzņemt 600 SV D vitamīna (visiem ādas fototipiem). Pēc 70 gadu vecuma vajadzētu uzņemt 800 SV D vitamīna dienā. [1]

Vislabākā un ieteicamākā būtu uztura, mākslīgo aizvietotāju un mērenas saules ekspozīcijas kombinācija. Lai organismā uzturētu augstu D vitamīna līmeni, pietiek ar 5—15 minūtes (ilgums atbilst ādas fototipam) ilgu sejas un roku pakļaušanu saules ietekmei 2—3 reizes nedēļā. [5]

 

KOPSAVILKUMS

  • D vitamīna deficīts ir 25(OH)D vitamīna līmenis < 20 ng/ml. Līmenis 29—21 ng/ml uzrāda relatīvu D vitamīna nepietiekamību.
  • Lai palielinātu aizsardzību pret vēzi, zinātnieki rekomendē 25(OH)D vitamīna līmeni uzturēt 40—60 ng/ml robežās. Citi pētījumi liecina, ka, 25(OH)D vitamīnu uzturot virs 20 ng/ml, par 30—50 % iespējams samazināt vēža rašanās risku.
  • Aptuveni 50 miljoni padsmitnieku pakļauti riskam iegūt D vitamīna deficītu vai nepietiekamību. Viņiem ir 2,4 reizes lielāks risks saslimt ar arteriālu hipertensiju, 2,5 reizes lielāks risks paaugstinātam cukura līmenim asinīs un 4 reizes lielāks risks saslimt ar prediabētu un metabolisko sindromu.
  • UVB starojums stimulē D vitamīna sintēzi cilvēka ādā. Šo sintēzi ietekmē tādi faktori kā diennakts laiks, gadalaiks, ģeogrāfiskā platuma grādi un augstums virs jūras līmeņa, novecošanās, saules aizsargkrēmu lietošana, ādas fototips un iedegums, laikapstākļi.
  • Vislabāk ādu aizsargāt ar saules aizsarglīdzekļiem. Tie pareizi jālieto, lai adekvāti absorbētu UV starojumu. Kopējais saules starojuma aizsargfaktoru saturošā produkta daudzums, kas vienā reizē jāuzklāj visam ķermenim, atbilst 12 tējkarotēm jeb 60 ml.

Literatūra

  1. National Council on Skin Cancer Prevention. Position statement on vitamin D. www.skincancerprevention.org/sites/default/files/attachments/ncscp-position-statement-vitamin-d-revised-march-2011-final.pdf
  2. M. Nathaniel Mead. Benefits of Sunlight: A Bright Spot for Human Health. Environ Health Perspect, 2008; 116(4): A160–A167.
  3. Pavandeep Gill, Sunil Kalia. CMAJ Open, 2015 Jul-Sep; 3(3): E258–E263.
  4. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Latvijas Onkoloģijas centrs. Vadlīniju izstrādes darba grupa. Klīniskās vadlīnijas “Ādas vēža un melanomas diagnostika, ārstēšana un dinamiskā novērošana”. Rīga, 2015, 22. lpp.
  5. Sauļošanās ietekme uz veselību. Slimību profilakses un kontroles centrs. Rīga, 2015. 1., 4., 9. lpp.
  6. Michael F. Holick. A D-lightful solution for health. J Investig Med, 2011; 59(6): 872–880.
  7. Carole A. Baggerly, et al. Sunlight and vitamin D: Necessary for Public health. J Am Coll Nutr, 2015; 34(4): 359–365.
  8. K. Kramiča, I. Hartmane, I. Ivdra, A. Dērveniece, I. Mikažāns. UVA un UVB staru ķīmisko aizsarglīdzekļu lietošanas pamatprincipi un fotoprotektīvu kosmētisko līdzekļu sastāvdaļu analīze. Latvijas Ārsts, 2015; 6/7: 61–67.