PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Septembris 2013

INTS PUTNIŅŠ, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sirds ķirurgs

PAR SEPTEMBRA NUMURU

Septembris manā dzīvē ir ļoti nozīmīgs, jo esmu dzimis 2. septembrī. Septembrī ir rudens ekvinokcija, kad diena izlīdzinās ar nakti. Ar Zinību dienu sākas jauns mācību gads, tas manā skatījumā ir kā svētku mēnesis, atskaites punkts jaunam dzīves cēlienam.

Septembra Doctus man izskatās kā svētku izdevums. Un ir - 150. numurs! Grūti izcelt kādu no rakstiem, jo visi šā numura raksti mani ar kaut ko aizrāva. Varbūt tāpēc, ka parasti žurnālu vien pāršķirstu un izlasu tikai to, kas tajā mirklī uzrunā un šķiet interesants. Man kā ar kardioloģiju tuvu saistītam ļoti interesants šķita dr. Lubauas raksts par arteriālo hipertensiju bērniem, par to, cik nozīmīgi ir to agrīni diagnosticēt un savlaicīgi izvēlēties labāko ārstēšanas metodi. Labs un viegli uztverams, izskaidrojošs ir raksts par biežākajiem mazasinības veidiem un to ārstēšanas iespējām.

Loti aktuāls šķiet Stradiņu kolēģu HOPS GOLD vadlīniju apkopojums, par ko lietas kursā būtu jābūt visu specialitāšu ārstiem. No mūsdienīga, ikdienā noslogota un sociāli aktīva cilvēka skatpunkta ļoti piesaistīja miega nozīmes atspoguļojums un profesionālie komentāri rakstā "Miegs un veselība". Un, protams, ļoti fascinēja trīs dažādu speciālistu skatījums uz ārsta ikdienā visai biežām situācijām, kad jārod saskaņa starp pacienta piederīgajiem, pacientu, slimību un ārstu. Līdz ar vasaras-rudens miju sākas jauns atskaites punkts. Novēlu, lai visiem laimīgs un izdevies nākamais zinību gads!

Numurā lasi:

Septembrī iznāk žurnāla DOCTUS 150. numurs

Gatavojot Doctus septembra numuru, redakcijā esam strādājuši ar priecīgu svarīgumu sirdī, jo šis ir Doctus 150. numurs. Laiks skrien ātri, līdz 100. numuram pagāja 12 gadi (1997–2009), bet, augot žurnāla iznākšanas biežumam no četriem līdz 12 numuriem gadā, skat, šogad jau varam smaidīt pie 150. numura atzīmes.

Doctus

HOPS GOLD vadlīnijas

Tā kā HOPS ir pietiekami bieža, bet, mūsuprāt, nepietiekami novērtēta plaušu slimība, šajā rakstā vēlamies aktualizēt dažus ar tās diagnostiku un klasifikāciju saistītus aspektus 2011. gada GOLD vadlīniju kontekstā, pievēršot arī uzmanību smēķēšanai kā šīs slimības riska faktoram. Pēdējās vadlīnijās būtiskākais ir slimības klasifikācijas maiņa, no slimības pakāpēm (viegla līdz smaga) pārejot uz klasēm A, B, C vai D. Mainīti arī principi, kas pamato slimības klasifikāciju, daudz lielāku nozīmi atvēlot slimības subjektīvajam aspektam, proti, pacienta sūdzībām, kā arī objektīvi novērtējamajam slimības uzliesmojumu skaitam pēdējā gadā.

A. Buls, Z. Kravale, E. Krustiņš

Biežākie mazasinības veidi un to ārstēšanas iespējas

Jebkura mazasinības forma neatkarīgi no izcelsmes mehānisma būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti. Sagurumu, koncentrēšanās spēju izmaiņas, kas ir bieža mazasinības izpausme, pacienti uzskata par pārejošu problēmu. Ne vienmēr mazasinības ārstēšana ir pateicīgs pasākums mediķim, jo netiek sasniegti gaidītie rezultāti. Nereti mazasinības ārstēšana ir ilgstoša. Biežāko mazasinības formu atpazīšana un pareizas terapijas izvēle var būt pamats darba spēju un dzīvesprieka atjaunošanai daudziem sirgstošajiem.

E. Jansons

Sāpes ceļa locītavā bez traumas. Vai vienmēr osteoartrīts?

Celis ir lielākā locītava cilvēka ķermenī. Sāpes ceļos ir bieža sūdzība, kas var skart ikvienu cilvēku jebkurā vecumā, tomēr dažus cilvēkus ceļu problēmas skar vairāk nekā citus. Darba apstākļi, sporta vai brīvā laika aktivitātes, novecošana, atsevišķas slimības, piemēram, osteoporoze vai artrīts, palielina varbūtību, ka būs problēmas ar ceļiem. Sāpes ceļa locītavā ir problēma, kas reizēm risināma vairākiem speciālistiem kopā, tāpēc apkopojam divu speciālistu viedokli: reimatologa un fizikālās medicīnas ārsta.

J. Zepa, I. Kokare

Acs stiklveida ķermeņa apduļķojumi

Peldoši apduļķojumi stiklveida ķermenī ir dažādas stiklveida ķermeņa patoloģijas, kas var parādīties jebkurā vecumā. Latīniski to sauc par miodezopsiju, un noteiktā vecumā to konstatē lielākajai daļai pacientu. Parasti sūdzas, ja to skaits, izmēri un apjoms palielinājušies, ko biežāk novēro pēc galvas traumām, fiziskām slodzēm, asinsspiediena svārstībām, lietojot antikoagulantus, grūtniecības laikā un citos gadījumos. Parasti tos ievēro, skatoties uz gaišu fonu.

Z. Fogele, D. Vaganova

Ādas kopšanas īpatnības pacientiem ar acne vulgaris

Acne vulgaris ir viena no biežākajām ādas slimībām, par ko dermatologs konsultē pacientus. Acne vulgaris pacienti ir ne vien dermatologa, bet arī daudzu citu specialitāšu ārstu ikdienas praksē – pediatru, ģimenes ārstu, ginekologu, ārstu kosmetologu, psihoterapeitu. Ir autori, kas uzskata, ka slimības sastopamība ir pat 79–95%. Acne vulgaris lielākoties uzskatāma par slimību pusaudžu vecumā, tomēr ievērojamas problēmas tā sagādā 3% vīriešu un 12% sieviešu līdz pat 50 gadu vecumam.

R. Karls

Arteriālā hipertensija bērniem bērnu kardiologa skatījumā

Lai gan jau 1896. gadā itāliešu izcelsmes pediatrs un internists Riva-Rocci publicēja metodikas aprakstu sistoliskā asinsspiediena noteikšanai, izmantojot sfigmomanometru, joprojām daudzi ārsti (gan internisti, gan pediatri) maldīgi uzskata, ka bērns un paaugstināts asinsspiediens ir reta parādība, tāpēc neveic asinsspiediena mērījumus bērniem līdz pubertātes vecuma sasniegšanai. Šajā rakstā par to, kāpēc ir būtiski mērīt asinsspiedienu bērniem un kā rīkoties, ja tas ir paaugstināts.

Miegs un veselība

Ikvienam cilvēkam bijušas mokošas naktis, kad nevar iemigt, vai gadījies pamosties nakts vidū. Problēmas rodas tad, ja šādi notikumi atkārtojas. Bezmiega nakšu dēļ ne tikai pasliktinās pašsajūta, tāpēc var rasties arī ilgtermiņa kaitējums veselībai. Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu – un vecumam šeit nav nozīmes. Rakstā sīkāk gan par to, kāpēc miegs ir svarīgs labai veselībai, gan par iespējām, ja miega paradumus tomēr neizdodas uzlabot paša spēkiem.

I. Cimdiņa, S. Pildava

Dermatomikožu klīniskie un ārstnieciskie aspekti

Sēnīšu slimības jeb mikozes (no grieķu valodas mykes – sēne) ir liela daļa no cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimībām. Būtiska mikožu grupa ir dermatomikozes (dermatomycoses) – ādas un tās derivātu (matu, nagu) slimības, ko ierosina patogēnās sēnītes – dermotomycetes, sinonīms – dermatofīti (no grieķu valodas phyton – augs). Dermatomikozēm ir akūta un hroniska (pēc gaitas), virspusēja un dziļa (pēc ādas bojājuma dziļuma), lokalizēta un izplatīta slimības forma.

I. Hartmane

Problemātiskas pēdas ādas kopšana

Pēdu problēmas bieži uzskata par maznozīmīgām, kas būtībā ir tālu no patiesības. Pēdu problēmu attīstībai ir daudzi veicinoši faktori, jo pēda ilgstoši atrodas siltā, mitrā un noslēgtā vidē. Šie apstākļi ir ideāli sēnīšu un baktēriju infekcijas attīstībai, rodas anatomiskas un estētiskas izmaiņas. Eiropas Achilles projektā 1997.–1998. gadā konstatēja, ka 58% Eiropas iedzīvotāju, kas konsultējušies pie dermatologa, ir kaut viena pēdu problēma.

J. Janovska, R. Karls

Siržu kalējs un glaudītājs. Kardiologs OSKARS KALĒJS

Kad aprīlī Rīgas Stradiņa universitātes profesoram Oskaram Kalējam par sirds ritma traucējumu nefarmakoloģisko metožu ārstēšanas ieviešanu un attīstību Latvijā pasniedza Latvijas Zinātņu akadēmijas, AS “Latvijas Gāze” un Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonda 2013. gada balvu, Sirds ķirurģijas centra vadītājs Romans Lācis par kolēģi sacīja, ka viņš ir viens no Latvijas izcilākajiem kardiologiem, daudzu jaunu ideju nesējs un studentu mīlēts pasniedzējs.

A. Pelūde

Pacients, slimība un ārsts. Un pacienta piederīgie

Ārsta un pacienta savstarpējās attiecības ir tik sarežģītas, ka grūti tām nosaukt kaut ko līdzīgu – tā reiz rakstīja profesors Ilmārs Lazovskis. Vēl sarežģītākas šīs attiecības padara pacienta piederīgie, kas ne vienmēr ir empātiski līdzās pacientam, bet mēģina nostāties starp pacientu un ārstu. Svarīgākā tad ir saruna. Vārdi. Piedāvājam astoņas praksē nebūt ne retas situācijas.

B. Vahere

Rainis Aspazijas kopēja lomā

1907. gadā, neilgi pēc politisko bēgļu Raiņa un Aspazijas apmešanās uz dzīvi Šveices dienvidos, nopietni sašķobījās dzejnieces veselība*. Viņas hroniskajām, no dzimtenes līdzatvestajām kaitēm “saulainajā stūrītī” pie Lugānas ezera pievienojās jauna liga: bieži un mokoši sāka streikot Aspazijas gremošanas trakts.

G. Grīnuma