Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Septembrī iznāk žurnāla DOCTUS 150. numurs

Doctus
Septembrī iznāk žurnāla DOCTUS 150. numurs
Gatavojot Doctus septembra numuru, redakcijā esam strādājuši ar priecīgu svarīgumu sirdī, jo šis ir Doctus 150. numurs. Laiks skrien ātri, līdz 100. numuram pagāja 12 gadi (1997–2009), bet, augot žurnāla iznākšanas biežumam no četriem līdz 12 numuriem gadā, skat, šogad jau varam smaidīt pie 150. numura atzīmes.

Attēlā no labās Diāna Ričika, Anda Valtere, Ieva Stoma, Inese Austruma, Antra Lezdiņa, Sanita Paudere un Santa Pildava) Attēlā no labās Diāna Ričika, Anda Valtere, Ieva Stoma, Inese Austruma, Antra Lezdiņa, Sanita Paudere un Santa Pildava)
Attēlā no labās Diāna Ričika, Anda Valtere, Ieva Stoma, Inese Austruma, Antra Lezdiņa, Sanita Paudere un Santa Pildava)

Skaitlis pats par sevi neko daudz nepastāsta, taču mums, Doctus komandai, tas apliecina lasītāju dāvāto uzticību un auglīgo sadarbību ar mūsu reklāmdevējiem. Paldies jums, mīļie lasītāji un sadarbības partneri!

150. numurs ir arī cienīgs atbalsta punkts, lai domātu un plānotu, kā žurnālam kļūt vēl interesantākam un vēl iemīļotākam mūsu lasītājiem un reklāmdevējiem. Lai to izdarītu, Doctus nenoliedzama vērtība ir stiprs un profesionāls redakcijas kodols. Savu pārdošanas komandu esam stiprinājuši ar divām lieliskām jaunām sievietēm, kas studē medicīnu. Kopā mums ir daudz spārnotu ideju tālākam radošam lidojumam.

Jau 150 numurus - Jūsu Doctus (Te esam noķertas fotomirklī radošā lidojumā uz Rīgas jumtu fona (attēlā no labās galvenā redaktore Diāna Ričika, izdevniecības vadītāja Anda Valtere, žurnāla un portāla reklāmas konsultante Ieva Stoma, fotogrāfe un vāka māksliniece Inese Austruma, literārā redaktore Antra Lezdiņa, žurnāla un portāla reklāmas konsultante Sanita Paudere un medicīnas un tīmekļa portāla redaktore Santa Pildava)

 

 

 

Saistītie raksti

Humors medicīnā: kā jokot un kā labāk ne?

Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.

D. Ričika

Nepaslaucīt problēmas zem paklāja

Februārī jaunie ārsti plašsaziņas līdzekļos skaļi pauda savu viedokli par kādu samilzušu problēmu — savām tiesībām darbā sarunāties valsts valodā gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Veselības ministrs pat bija sasaucis slimnīcu vadītāju sanāksmi.

D. Ričika

Bīstamie kilogrami un ārsta loma

Viena no veselības politikas veidotāju iniciatīvām ir izstrādāt plānu nākamajiem diviem gadiem, kā cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda: liekais svars un aptaukošanās Eiropas reģionā ir 60 % pieaugušo un gandrīz 30 % bērnu. Latvija izskatās slikti — mums ir 59,4 % pieaugušo un 20,8 % bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos.

D. Ričika

Laimīgu 2024. gadu!

Izvērtējot aizejošo gadu — kā veicies, redzam —  esam krietni laimīgākā pozīcijā nekā pērn, kad veselības aprūpe bija neērta nozare, par kuru neviens nevēlējās uzņemties atbildību. Nozares vadība tikusi varas partijai, un tas nozīmē — sliktāk nekļūs.

D. Ričika
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U