Krampju īpatnības un ārstēšana

Kāju krampji ir bieža problēma, kas rada sāpes un var radīt miega traucējumus. Simptomi attīstās nekontrolētu muskuļu kontrakciju dēļ, kas visbiežāk sākas pēkšņi un skar kāju ikru vai pēdas muskuļus. Rakstā apskatīsim krampju epidemioloģiju un īpatnības dažādās pacientu grupās, kā arī pieskarsimies ārstēšanas iespējām.

Krampji vecākiem cilvēkiem: statistika

AVOTS: Maisonneuve H, et al. Prevalence of cramps in patients over the age of 60 in primary care: a cross sectional study. BMC Fam Pract, 2016 Aug 12; 17(1): 111.

Krampji ir sāpīgas, negaidītas muskuļu kontrakcijas, kas visbiežāk attīstās vecākiem cilvēkiem. Tie var radīt stipras sāpes un miega traucējumus. Nav datu par krampju attīstības biežumu un galvenajām īpatnībām primārās aprūpes apstākļos, tāpēc šajā pētījumā noteikts krampju attīstības biežums un raksturojums pacientiem, kas vecāki par 60 gadiem.

Pētījumā Francijā no 2011. gada oktobra līdz 2012. gada martam piedalījās 516 pacienti, kas vecāki par 60 gadiem. Pacientus aptaujāja par kram-pjiem, to galvenajām pazīmēm, ievāca rūpīgu slimību anamnēzi un datus par ārstēšanu.

Noskaidrots krampju attīstības biežums — 46 %. 31 % pacientu atzīmēja, ka naktīs pamostas krampju dēļ, 15 % pacientu krampji bija biežāk nekā trīs reizes mēnesī. Datu apstrādē ar loģistiskās regresijas metodi konstatēts, ka krampjus nedaudz biežāk novēro pacientiem 65—69 gadu vecumā nekā 60—64 gadu vecumā. Būtiskas citu faktoru saistības nenovēroja. Biežākā krampju lokalizācija bija apakšstilbi (80 %). Vairāk nekā pusei pētījuma dalībnieku (58 %) krampji bija ilgāk par pieciem gadiem.

Lai arī tikai nelielai daļai pacientu krampji bija vismaz reizi nedēļā, tomēr daudzi atzīmēja krampju radītus miega traucējumus.

________________________________________________________________________________________________

Dr. L. Četverga: “Protams, laba statistika, tikai jautājums — kāpēc attīstās krampji gados vecākiem pacientiem? Vai tam pamatā ir kāda slimība un vai arī medikamentu lietošana korelē ar šiem krampjiem? Vēl būtiski, kāds ir šo senioru aktivitātes līmenis. No tā varētu izsecināt, kā labāk palīdzēt šiem cilvēkiem uzlabot dzīves kvalitāti.”

Vai grūtniecēm magnijs ir efektīvs pret krampjiem?

AVOTS: Supakatisant C, Phupong V. Oral magnesium for relief in pregnancy-induced leg cramps: a randomised controlled trial. Matern Child Nutr. 2015 Apr; 11(2): 139–145.

Kāju krampjus grūtniecēm novēro bieži, taču šobrīd nav standarta ārstēšanas metodes, kas būtu efektīva grūtniecības inducētu krampju ārstēšanai. Lai novērtētu perorāli lietojama magnija terapeitisko efektivitāti grūtniecēm, kas cieš no kāju krampjiem, veikts divkārt maskēts, ar placebo kontrolēts pētījums ar dalībnieču iedalījumu pēc nejaušības principa.

Pētījumā piedalījās 86 veselas grūtnieces 14.—34. grūtniecības nedēļā, kurām krampji bija vismaz divreiz nedēļā. Pētījums ilga četras nedēļas, līdz tā beigām piedalījās 80 grūtnieces. Magniju (300 mg dienā) lietoja 41 grūtniece, placebo — 39. Pirms pētījuma un pēc četrām terapijas nedēļām ievāca detalizētu informāciju par kāju krampjiem.

Krampju mazināšanās uz pusi biežāk novērota magnija grupā nekā placebo grupā. Arī krampju intensitāte un ilgums pēc pētījuma beigām magnija grupā bija ievērojami mazāki nekā placebo grupā. Blakusparādību (vemšana, caureja) biežums starp grupām būtiski neatšķīrās.

Šie rezultāti liecina, ka perorāla magnija uztura bagātinātāju lietošana mazina grūtniecības izraisītu kāju krampju biežumu un intensitāti.

________________________________________________________________________________________________

Dr. L. Četverga: “Krampji ir traucējoši grūtniecības laikā, un ir būtiski tos mazināt kaut nedaudz, tādējādi atvieglojot gaidīšanas periodu.”

Citas metodes grūtniecēm

AVOTS: Zhou K, West HM, Zhang J, Xu L, Li W. Interventions for leg cramps in pregnancy. Cochrane Database Syst Rev. 2015 Aug 11; (8): CD010655.

Grūtniecības laikā krampju ārstēšanai izmanto ne tikai magniju, bet arī citas metodes, piemēram, elektrolītu un vitamīnu substitūciju, nefarmakoloģiskas metodes. Lai novērtētu dažādu metožu efektivitāti krampju ārstēšanā grūtniecēm, veikta pētījumu meta–analīze (dalībnieču kopskaits 390).  Četros pētījumos salīdzināta magnija perorāla lietošana pret placebo vai nekādu metožu nelietošanu, divos pētījumos salīdzināta kalcija perorāla lietošana pret nekādu līdzekļu nelietošanu, vienā salīdzināta B vit-amīna perorāla lietošana pret nekādu līdzekļu nelietošanu, vienā salīdzināta perorāla kalcija un perorāla C vitamīna efektivitāte.

Magnijs

Perorāla magnija lietošana vienā pētījumā nesamazināja krampju biežumu, bet divos pētījumos iegūti dati, ka tas samazina sāpju intensitāti. Būtiski, ka magnija lietošana neradīja vairāk blakņu (sliktu dūšu, gāzu uzkrāšanos, caureju) kā placebo vai neārstēšana vispār.

Kalcijs

Perorāla kalcija lietošana saistīta ar retāku krampju attīstību. Pēc kalcija lietošanas krampju biežums samazinājās.

B vitamīns

Pētījumā konstatēts, ka vairāk sievietēm, kas lietoja B vitamīnu, mazinājās krampju intensitāte un ilgums, salīdzinot ar sievietēm, kas to nelietoja.

Kalcijs pret C vitamīnu

Salīdzinot abas vielas, neviena nav pierādīta kā būtiski efektīvāka par otru.

Secinājumi

Šajā pētījumu meta–analīzē netika analizētas nefarmakoloģiskas krampju mazināšanas metodes (stiepšanās vingrinājumi, masāža, karstuma terapija un pēdas dorsifleksija). Tas ierobežo iegūto datu veiksmīgu salīdzināšanu ar farmakoloģiskām metodēm.

________________________________________________________________________________________________

Dr. L. Četverga: “Svarīgi ir palīdzēt grūtniecēm mazināt krampjus ar metodēm, kas nekaitē veselībai. Un, jā, būtu labi apzināt nefarmakoloģiskas metodes situācijas uzlabošanai — krampju mazināšanai. Savā praksē izmantoju magnija preparātus.”

Krampji dialīzes pacientiem

AVOTS: Jean L Holley, et al. Muscle cramps in dialysis patients. UpToDate.com, topic last updated: Dec 08, 2015.

Muskuļu krampji ir bieža komplikācija hemodialīzes pacientiem, to novēro 33—86 % pacientu. Bieži tāpēc jāpārtrauc hemodialīzes seanss. Precīza krampju etioloģija dialīzes pacientiem nav zināma. Tā kā kram-pjus biežāk novēro hemodialīzes seansa beigās, par iespējamo mehānismu uzskata izmaiņas plazmas osmolalitātē un/vai ekstracelulārā šķidruma tilpumā.

Patofizioloģija

Muskuļu krampji ir ilgstošas no gribas neatkarīgas kontrakcijas muskuļos, kas nekontrolēti kontrahējas, kad jau tā ir maksimāli saīsinātā pozīcijā. Apakšstilba pozīcijas dēļ biežāk tie notiek atpūtas laikā vai naktī. Elektromiogrāfijā novērots, ka krampji sākas ar fascikulācijām vairākās muskuļu daļās, kas progresē par biežiem darbības potenciāliem. Tādējādi redzams, ka krampju izcelsme ir neirāla, nevis muskulāra.

Ar hemodialīzi saistīto krampju etioloģijas pamatā var būt vairāki faktori: plazmas tilpuma samazināšanās, hiponatriēmija, audu hipoksija, hipomagnezēmija, karnitīna deficīts, paaugstināts leptīna līmenis serumā. No šiem krampju pamatā visbiežāk ir plazmas tilpuma samazināšanās un hiponatriēmija.

Klīniskā aina

Krampji, kas attīstās saistībā ar dialīzi, biežāk skar apakšējo ekstremitāšu muskuļus, taču var attīstīties arī roku un vēdera muskulatūrā. Biežāk krampju attīstību novēro vecākiem pacientiem, bez cukura diabēta un ar trauksmi. Novērots, ka pacientiem, kam attīstās ar hemodialīzi saistīti krampji, ir zemāks paratireoīdā hormona (PTH) līmenis un augstāka kreatīna fosfokināzes (KFK) koncentrācija serumā.

Ārstēšana

Izdala divus galvenos ārstēšanas mērķus: mazināt krampju biežumu un atvieglot simptomus, kad tie attīstās.

Krampju biežuma mazināšana

  • Mazināt svara pieaugumu starp dialīzes seansiem — tas mazina plazmas tilpuma samazināšanos un hipoosmolalitāti, kas notiek, ja īsā hemodialīzes seansā veic intensīvu ultrafiltrāciju nolūkā panākt pacienta sauso svaru.
  • Ar dialīzi saistītas hipotensijas profilakse.
  • Augstāka nātrija koncentrācija dializātā.
  • Karnitīnu saturoši uztura bagātinātāji — karnitīna deficīts var palielināt krampju risku. To var ievadīt intravenozi (20 mg/kg) pēc hemodialīzes vai perorāli (330 mg 2—3 × dienā).
  • Kvinīna sulfāts — efektivitāte pierādīta vairākos pētījumos. To saista ar motoriskā nervgaļa uzbudināmības samazināšanos un muskuļu refraktārā perioda pagarināšanos, kas tādā veidā aizkavē muskuļu patvaļīgu kontrakciju attīstību. Tā kā, lietojot kvinīnu, var attīstīties nopietnas blakusparādības, tā lietošana krampju mazināšanai ir ierobežota.
  • E vitamīns — ar placebo kontrolētā, divkārt maskētā pētījumā ar 29 hronisku hemodialīzes pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa E vitamīns (400 SV) nakts krampju mazināšanā bija būtiski efektīvāks par placebo.
  • Citas metodes — ar placebo kontrolētos pētījumos krampju biežuma mazināšanā efektivitāte pierādīta īsas darbības benzodiazepīniem (piemēram, oksazepāmam), nifedipīnam, fenitoīnam, kreatīna monohidrātam, karbamazepīnam, amitriptilīnam un gabapentīnam.

Krampju ārstēšana dialīzes laikā

Par prioritāti pacientam, kam dialīzes laikā attīstījušies krampji, jāuzskata hipotensijas korekcija. Ja nepieciešams, aptur ultrafiltrāciju vai palēnina tās ātrumu; pacients jānovieto Trandelenburga pozā un jāmazina asins plūsmas ātrums. Citas krampju ārstēšanas metodes saistītas ar plazmas osmolalitātes palielināšanu: hipertoniska vai dekstrozes šķīduma ievadīšana, mannīta infūzijas.

________________________________________________________________________________________________

Dr. L. Četverga: “Grūti komentēt, jo nav profesionālas pieredzes ar šādiem pacientiem. Metode laba un noderīga.”

Ārstēšanas iespējas

AVOTS: John W Winkelman, et al. Nocturnal leg cramps. UpToDate.com, topic last updated: Oct 17, 2016.

Akūti krampji

Pacientiem ar akūtiem krampjiem jāveic skartā muskuļa stiepšana ar spēju kustību, piemēram, veicot pēdas dorsifleksiju ar iztaisnotu celi, ja krampis skar ikru muskuli. Šī plaši pazīstamā metode parasti sniedz ātru akūta krampja atvieglojumu. Dažiem pacientiem palīdz pasīva stiepšana, izkāpjot no gultas un liekot svaru uz skartās kājas. Skartā muskuļa stiepšana mazina krampju ilgumu un smagumu, samazina arī tam sekojošo diskomfortu. Citas metodes:

  • staigāšana, skartās kājas pacelšana,
  • karsta duša, apmēram piecas minūtes karstā ūdens strūklu vēršot uz skarto ķermeņa daļu,
  • masāža ar ledu.

Pacientiem ar zināmiem šķidruma un elektrolītu līdzsvara traucējumiem tie jākoriģē specifiski.

Atkārtotu krampju profilakse

Profilakse jāsāk ar nefarmakoloģiskām metodēm, piemēram, stiepšanās vingrinājumiem ikdienā. Pacientiem, kam nefarmakoloģiskas metodes nav efektīvas, var izvēlēties farmakoloģisku palīdzību.

Stiepšanās vingrinājumi

Dažiem pacientiem efektīvi, ja tos veic pirms gulētiešanas. Pētījumā ar 80 dalībnieku iedalījumu pēc nejaušības principa pierādīta stiepšanās vingrinājumu efektivitāte; pacienti bija vecumā virs 55 gadiem, naktī viņiem bija vidēji 3,2—3,4 krampji. Stiepšanās programma pirms miega pētījumā ilga sešas nedēļas, novēroja, ka stiepšanās programmas dalībniekiem būtiski samazinājās krampju biežums. Interesanti, ka mazinājās arī krampju intensitāte.

Citas nefarmakoloģiskas metodes

  • Atbilstīgu ortopēdisku apavu nēsāšana,
  • atstāt kājgalī segu brīvi karāties,
  • izvairīties no dehidratācijas.

Farmakoloģiskas metodes

Efektīvas farmakoloģiskas metodes:

  • B vitamīnu komplekss (lieto 3 × dienā),
  • E vitamīns (800 SV pirms miega),
  • difenhidramīns (12,5—50 mg pirms miega),
  • diltiazēms (30 mg pirms miega),
  • verapamils (120—180 mg pirms miega),
  • gabapentīns (600—900 mg dienā, dalot divās devās). Gabapentīns ir īpaši efektīvs krampju ārstēšanā pacientiem, kam krampju pamatā ir neiroloģiskas slimības.

Pacientiem, kam ir dzelzs deficīta anēmija, efektīva var būt dzelzs preparātu lietošana. Magnijs ir efektīvs pacientēm, kam krampju etioloģija saistīta ar grūtniecību. Citas metodes, par kurām pētījumos iegūti pretrunīgi dati, ir muskuļu relaksanti, kvinidīns, hlorokvīns, hidroskihlorokvīna sulfāts. Ja, preparātus lietojot monoterapijā, rezultāts nav pietiekami labs, tos var kombinēt, tomēr jāuzmanās no iespējamajām blaknēm, piemēram, kombinējot difenhidramīnu ar gabapentīnu, iespējama pastiprināta miegainība.

Ja metodes ir neefektīvas

Ja neviena no metodēm pacientam nav gana efektīva un attīstās būtiski miega traucējumi, pacients jānosūta pie miega speciālista, lai novērtētu, vai nav kādi miega traucējumi, kas varētu būt krampju pamatā, piemēram, nemierīgo kāju sindroms vai obstruktīvā miega apnoja.

________________________________________________________________________________________________

Dr. L. Četverga: “Protams, lai krampjus ārstētu labi, svarīgi zināt to iemeslu. Un, ja krampjus var mazināt ar nefarmakoloģiskām metodēm, tas ir izcili. Pareizas un regulāras fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas organismam, arī mērķtiecīga stiepšanās noder ne tikai pēc fiziskām aktivitātēm, bet arī krampju mazināšanai.”

Pacienti ar aknu cirozi

AVOTS: Elfert AA, Abo Ali L, Soliman S, Zakaria S, Shehab El-Din I, Elkhalawany W, Abd-Elsalam S. Randomized placebo-controlled study of baclofen in the treatment of muscle cramps in patients with liver cirrhosis. Eur J Gastroenterol Hepatol. 2016 Nov; 28(11): 1280–1284.

Pacientiem ar aknu cirozi muskuļu krampji būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. Šīs komplikācijas ārstēšanai precīzas stratēģijas vēl nav. Ar placebo kontrolētā pētījumā izzināta baklofēna efektivitāte muskuļu krampju ārstēšanā pacientiem ar aknu cirozi.

Pētījumā piedalījās 100 pacienti, kam pēc nejaušības principa ordinēja vai nu baklofēnu, vai placebo trīs mēnešus ilgu kursu. Pacientus novēroja katru mēnesi un vienu mēnesi pēc terapijas. Katrā vizītē ievāca datus par veselības stāvokli un muskuļu kram-pjiem, informāciju par iespējamajām medikamentu blakusparādībām. Baklofēna grupā muskuļu krampju biežums būtiski mazinājās pēc pirmā un trešā baklofēna lietošanas mēneša (p < 0,005), bet pēc medikamenta atcelšanas novēroja būtisku krampju biežuma pieaugumu. Medikamenta lietošanas periodā novēroja būtisku krampju intensitātes un ilguma mazināšanos (p < 0,001). Pēc trīs mēnešus ilgas terapijas (baklofēnu lietoja 30 mg/dienā) muskuļu krampji pilnībā izzuda 72 % pacientu, mazinājās 20 % pacientu, bet nekādas izmaiņas nenovēroja vien 8 % pacientu. Placebo grupā nekādas izmaiņas krampju biežumā vai intensitātē nenovēroja. Pētījuma laikā baklofēna grupā nenovēroja nekādas būtiskas blakusparādības, salīdzinot ar placebo grupu.

________________________________________________________________________________________________

Dr. L. Četverga: “Protams, ja pētījumā būtu vairāk pacientu, rezultāts būtu ticamāks. Bet pacientu pašsajūta pēc minētā medikamenta lietošanas uzlabojas, tādējādi tas ir noderīgs pacientiem ar aknu cirozi, kas cieš no krampjiem.”

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Minerālvielas. To nepieciešamība cilvēka organismā

    Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi. Lasīt visu

  • Magnija preparāti un nakts krampji

    Doctus . | 2017. gada 28. februāris

    Magnija preparāti plaši tiek reklamēti kāju krampju profilaksei, neskatoties uz pierādījumu trūkumu. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt, vai magnija oksīds labāk par placebo palīdz pret nakts krampjiem kājās.    Lasīt visu