Nobela prēmija Medicīnā par atklājumiem saistībā ar cirkadiāniem ritmiem

Doctus . | 2017. gada 2. oktobris

Nobela asambleja Karolinskas institūtā nolēma 2017.gada Nobela prēmiju Fizioloģijā vai Medicīnā šogad piešķirt Jeffrey C. Hall, Michael Rosbash un Michael W.Young par viņu atklātajiem molekulārajiem mehānismiem, kas kontrolē cirkadiānos ritmus. 

Jau daudzus gadus ir zināms, ka dzīviem organismiem, tai skaitā cilvēkiem, ir iekšējais, bioloģiskais pulkstenis, kas palīdz viņiem adaptēties regulāram dienas ritmam. Bet kā šis pulkstenis īsti strādā? Jeffrey C. Hall, Michael Rosbash un Michael W.Young izpētīja šo bioloģisko pulksteni un aprakstīja kā tas strādā. Viņi atklājumi izskaidro, kā augi, dzīvnieki un cilvēki adaptē savus bioloģiskos ritmus tā, ka viņi ir sinhronizēti ar Zemes izmaiņām.

Izmantojot augu mušiņas kā organisma modeli, šī gada Nobela prēmijas laureāti izolēja gēnu, kas kontrolē normālu dienas bioloģisko ritmu. Viņi pierādīja, ka šis gēns kodē proteīnu, kas akumulējas šūnās nakts laikā, un šis proteīns sadalās dienas laikā. Pēc tam viņi atklāja papildus olbaltumvielas komponentu, kas regulē pašpietiekamu pulksteņa darbību šūnā. Tagad mēs apzināmies, ka bioloģiskais pulkstenis funkcionē tāpat kā citas šūnas daudzšūnu organismā, tai skaitā cilvēku šūnās.

Ar izsmalcinātu precizitāti mūsu iekšējais pulkstenis pielāgo mūsu fizioloģiju dažādām dienas fāzēm. Pulkstenis regulē kritiskās funkcijas, piemēram, uzvedību, hormonu līmeni, miegu, ķermeņa temperatūru un vielmaiņu. Mūsu labklājība tiek ietekmēta, ja rodas īslaicīga nesakritība starp mūsu ārējo vidi un šo iekšējo bioloģisko pulksteni, piemēram, kad mēs ceļojam vairākās laika zonās un piedzīvojam “jet lag”. Pastāv arī norādes par to, ka mūsu dzīvesveids un ritms, ko noteicis mūsu iekšējais hronometrists, ir saistīts ar paaugstinātu dažādu slimību risku.

Ar pilnu materiālu iespējams iepazīties Nobela prēmijas mājaslapā

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Cirkadiānie ritmi un hronopatoloģija

    Cilvēka un visu zīdītāju bioloģiskās funkcijas norit ritmiski. Šie ritmi ļauj organismiem pielāgoties un izdzīvot apkārtējā vidē. Šos ritmus nosaka vesela bioloģisko pulksteņu sistēma organismā – ir galvenais pulkstenis jeb pacemeiker – hipotalāma suprahiazmālais kodols (SCN), liela nozīme ir arī čiekurveida ķermenim (glandula pineale), paraventrikulārajiem kodoliem, to savstarpējām saistībām un saitēm ar retikulāro formāciju, limbisko sistēmu, talāmu, hipotalāmu, kakla augšējo gangliju u.c. Katrā šūnā ir mazie molekulārie pulkstenīši – gēni. Lasīt visu