Nobela prēmija Medicīnā par atklājumiem saistībā ar cirkadiāniem ritmiem
Jau daudzus gadus ir zināms, ka dzīviem organismiem, tai skaitā cilvēkiem, ir iekšējais, bioloģiskais pulkstenis, kas palīdz viņiem adaptēties regulāram dienas ritmam. Bet kā šis pulkstenis īsti strādā? Jeffrey C. Hall, Michael Rosbash un Michael W.Young izpētīja šo bioloģisko pulksteni un aprakstīja kā tas strādā. Viņi atklājumi izskaidro, kā augi, dzīvnieki un cilvēki adaptē savus bioloģiskos ritmus tā, ka viņi ir sinhronizēti ar Zemes izmaiņām.
Izmantojot augu mušiņas kā organisma modeli, šī gada Nobela prēmijas laureāti izolēja gēnu, kas kontrolē normālu dienas bioloģisko ritmu. Viņi pierādīja, ka šis gēns kodē proteīnu, kas akumulējas šūnās nakts laikā, un šis proteīns sadalās dienas laikā. Pēc tam viņi atklāja papildus olbaltumvielas komponentu, kas regulē pašpietiekamu pulksteņa darbību šūnā. Tagad mēs apzināmies, ka bioloģiskais pulkstenis funkcionē tāpat kā citas šūnas daudzšūnu organismā, tai skaitā cilvēku šūnās.
Ar izsmalcinātu precizitāti mūsu iekšējais pulkstenis pielāgo mūsu fizioloģiju dažādām dienas fāzēm. Pulkstenis regulē kritiskās funkcijas, piemēram, uzvedību, hormonu līmeni, miegu, ķermeņa temperatūru un vielmaiņu. Mūsu labklājība tiek ietekmēta, ja rodas īslaicīga nesakritība starp mūsu ārējo vidi un šo iekšējo bioloģisko pulksteni, piemēram, kad mēs ceļojam vairākās laika zonās un piedzīvojam “jet lag”. Pastāv arī norādes par to, ka mūsu dzīvesveids un ritms, ko noteicis mūsu iekšējais hronometrists, ir saistīts ar paaugstinātu dažādu slimību risku.
Ar pilnu materiālu iespējams iepazīties Nobela prēmijas mājaslapā.