Negulētas nakts iemesli bērniem vecumā no sešiem mēnešiem līdz trīs gadiem

Miegs ir aktīvs, dinamisks fizioloģisks process, kas būtiski ietekmē daudzus veselības aspektus, fizisko un garīgo attīstību. Miegs ir vitāli nepieciešams organisma normālai funkcionēšanai. Mazuļa dzīves pirmajos gados notiek vairākas nozīmīgas izmaiņas attīstībā, kas veicina konkrēta miega/nomoda modeļa izveidi. [1]

Miega problēmu identificēšana bērniem ir svarīga, jo arvien vairāk pierādījumu liecina, ka miega traucējumi var ietekmēt fizisko, kognitīvo, emocionālo un arī sociālo attīstību. Bērniem ar nervu sistēmas attīstības traucējumiem, mācīšanās grūtībām vai uzvedības problēmām var būt palielināts miega traucējumu risks, salīdzinot ar vispārējo pediatrisko populāciju. [2]

Miega traucējumi bērniem konstatēti 35—46 % indivīdu. [5]

Miega traucējumu identificēšana

Medicīnas speciālistiem jautājumi par miegu jāuzdod katrā bērna veselības rutīnas izmeklēšanas reizē, jo vecāki šo informāciju var nepieminēt, turklāt miega traucējumus vecāki nereti nesasaista ar bērna uzvedību nomodā. Miega traucējumus visbiežāk diagnosticē ambulatorajās vizītēs, bet tie var parādīties arī akūtas slimības posmā stacionārā. Tāpēc gan ambulatorās aprūpes ārstiem, gan mediķiem stacionārā uzmanīgi jāiegūst informācija par bērna miegu un iespējamajiem miega traucējumiem.

Dažkārt ir visai sarežģīti iegūt detalizētu informāciju no vecākiem par bērna miega paradumiem, tāpēc ir dažādas anketas un testi, kas ārstiem palīdz ievākt strukturētu informāciju par pacienta miega paradumiem un iespējamajiem traucējumiem.

Piemēram, BEARS sijājošā diagnostika:

  • B (bedtime issues) — gulētiešanas problēmas,
  • E (excessive daytime sleepiness) — pārmērīga miegainība dienas laikā,
  • A (awakenings) — mošanās nakts laikā,
  • R (regularity) — miega regularitāte un ilgums,
  • S (snoring) — elpas trūkums miega laikā, krākšana. [4]

Par veiksmīgu testu miega traucējumu noteikšanai pediatriskajā vecumgrupā atzīts BEARS sijājošās diagnostikas tests, jo iespējamos miega traucējumus var identificēt ar pieciem vienkāršiem un strukturētiem jautājumiem.

Tāpat visas miega problēmas vai sūdzības var ierindot kādā no četrām miega traucējumu kategorijām:

  • grūtības iemigt vai uzturēt miegu,
  • pārmērīga miegainība dienā,
  • krākšana vai citas elpošanas problēmas miegā,
  • neparastas kustības pirms miega vai miega laikā. [4]

Miega vēsture ir ļoti svarīga, ja to ievāc strukturēti, detalizēti un sistemātiski. Īpaši svarīgi to ievākt primārās aprūpes speciālistiem, lai lemtu par miega traucējumu veidu un tālāko taktiku. Tāpat ir ārkārtīgi svarīgi ar uzvedību saistītus miega traucējumus atšķirt no akūtām slimības epizodēm vai nopietniem neiroloģiskiem traucējumiem. Vienmēr būtiski atcerēties, ka bieža mošanās naktī un ilgstoši negulētas naktis kaitē ne tikai bērnam, bet ir saistītas ar lielāku depresijas risku vecākiem, samazinātu vecāku produktivitāti un lielāku aizkaitināmību, agresivitāti dienā. [15]

Grūtības iemigt vai uzturēt miegu

Šai miega traucējumu kategorijai ļoti svarīgi ir ievākt detalizētu anamnēzi par bērna dienas režīmu, aktivitātēm dienas laikā, diendusas garumu un biežumu. Grūtības iemigt vai uzturēt miegu bieži saistītas ar bērna uzvedību un vecāku reakciju uz šo miega traucējumu veidu.

Ar uzvedību saistītie traucējumi

Aktivitātes pirms miega

Jaunāko pētījumu dati liecina, ka elektronisko ierīču un sociālo tīklu izmantošana aizkavē vai novērš miega iestāšanos, bet laika pavadīšana kopā ar ģimeni tieši pirms gulētiešanas var veicināt ātrāku iemigšanu. [7] Svarīgi ir atrast nomierinošas aktivitātes pirms miega, piemēram, kopā ar vecākiem lasīt grāmatu, lai bērns nomierinātos un lēnām sagatavotos gulētiešanai. Tas ir arī lielisks vecāku un bērnu tiešas saskarsmes veids. Jāatceras, ka sēdošs dzīvesveids dienas laikā saistīts ar ilgāku iemigšanu, bet fiziskā aktivitāte saīsina iemigšanai nepieciešamo ilgumu. Tomēr fiziska aktivitāte īsu brīdi pirms gulētiešanas var traucēt iemigt. [8]

Gulētiešanas režīms

Bērniem ārkārtīgi svarīgi ir ievērot gulētiešanas kārtību, iemigšanas vietu, konsekventu gulētiešanas laiku. Grūtības iemigt, kas saistāmas ar gulētiešanas režīmu:

  • stimulējošas aktivitātes gulētiešanas laikā un vidē, piemēram, ieslēgts televizors, mobilo tālruņu lietošana u.c.;
  • viena vai abu vecāku klātbūtne iemigšanas brīdī, tāpat var traucēt brālis/māsa vai citi bērni, kas atrodas guļamistabā;
  • pastiprināta vecāku uzmanība un reakcija uz bērna iemigšanas traucējumiem, kas veicina šo bērna uzvedības modeli;
  • pārāk karsts vai pārāk auksts guļamistabā.Svarīgi atcerēties, ka pārkaršana palielina risku zīdaiņu pēkšņās nāves sindromam. Ja mazulis guļ pozīcijā uz vēdera un ja pieaug ķermeņa temperatūra (pārāk biezi apģērbts, istabā ir pārāk karsts), tad risks pēkšņās nāves sindromam pieaug pat sešas reizes; [6] Vislabākā temperatūra guļamistabā ir no 18,5 °C līdz 22 °C. Šo temperatūru rekomendē gan pieaugušajiem, gan bērniem dažādos vecumposmos; [3]
  • istaba ir pārāk gaiša vai trokšņaina.Gaišu apkārtējo vidi cilvēka smadzenes saista ar nepieciešamību būt nomodā, tāpat bērni dažādi reaģē uz trokšņiem apkārtējā vidē, daži bērni miega laikā ir ārkārtīgi jutīgi uz trokšņiem: šiem bērniem īpaši noder speciālas ierīces, kas izdala “balto” troksni;
  • gulētiešanas laiks. Lai arī ieteicams ievērot gulētiešanas režīmu un konkrētu gulētiešanas laiku, tomēr bērniem, kam ir grūtības iemigt vai trausls miegs naktī, gulēt ieteicams iet 20—30 minūtes vēlāk, nekā ierasts iepriekš.

Reakcija uz mošanos naktī

Vecāku atbildreakcija uz bērna mošanos naktī var veicināt vai izskaust konkrēto uzvedības modeli. Mošanās naktī var turpināties, ja vecāki uz to pārlieku reaģē. Ārstiem jāizglīto vecāki arī par barošanu naktī, jo vecākiem zīdaiņiem un bērniem 1—3 gadu vecumā tā nav nepieciešama un var pat traucēt bērna miegam.

Mostoties naktī, bērns nereti iegūst nedalītu vecāku uzmanību, iespēju gulēt kopā ar vecākiem vienā gultā vai papildu ēdienreizi, kas bērnam var radīt labsajūtu un tādējādi stimulēt konkrētā uzvedības modeļa nostiprināšanos.

Specifiski miega traucējumi

Specifiski miega traucējumi saistīti tieši ar miegu, un šiem traucējumiem parasti nepieciešama arī specifiska ārstēšana.

Miega—nomoda ritma traucējumi

Grūtības iemigt rodas, ja tiek mainīts ierastais gulētiešanas vai mošanās laiks. Pārsvarā rodas, ja pēkšņi un strauji tiek mainīts bērna gulētiešanas/mošanās ritms.

Nemierīgo kāju sindroms

Šo miega traucējumu var atšķirt ar vienkāršu jautājumu — vai bērnam arī dienas laikā miera stāvoklī ir nepieciešamība vai vēlme kustināt kājas, kas arī ir šo kustību traucējumu galvenais simptoms. Simptomi pastiprinās atpūtas un miera stāvoklī, bet, uzsākot kustības, pazūd. Bērniem ar nemierīgo kāju sindromu var būt pazemināts feritīna līmenis serumā, kas liecina par samazinātām dzelzs rezervēm organismā.

Nakts šausmas/murgi

Līdz pat 40 % bērnu piedzīvo nakts šausmas, tikai pēc 12 gadu vecuma šī proporcija sarūk. Bērns nakts laikā var sākt monotoni kliegt pat vairākas minūtes no vietas (līdz 15 minūtēm), pamodināts neko neatceras, ir dezorientēts. Šādas epizodes atšķiras no nakts murgiem, ko bērns spēj atcerēties, turklāt pamostoties nav dezorientēts. Palīdzība pie speciālista jāmeklē gadījumā, ja kāds no šiem miega traucējumu veidiem parādās vairākas reizes naktī vai gandrīz katru nakti. [16]

Citi iespējamie cēloņi

Psihosociāli cēloņi

Jāpārbauda ģimenes psihosociālais stāvoklis, piemēram, nesaskaņas laulībā, alkohola vai narkotiku lietošana, norādes par vardarbību pret bērnu. Tāpat jāatceras, ka bērna ilgstoša negulēšana naktīs var radīt nesaskaņas ģimenē, pastiprinātu uzbudināmību un stresu pārējiem ģimenes locekļiem. Papildu stresu bērniem var radīt jaunāka brāļa vai māsas ienākšana ģimenē, gaitu sākšana bērnudārzā.

Trauksme un/vai depresija

Biežs bezmiega iemesls bērniem un zīdaiņiem ir trauksme un/vai depresija. Katram bērnam ir kādas specifiskas bailes, un nespēja tikt galā ar šīm bailēm var radīt grūtības iemigt vai mierīgi gulēt pa nakti.

Ja bailes ir ilglaicīgas un pastāvīgi traucē, tad jānovērtē, vai bērnam nav kāda fobija vai ģeneralizētas trauksmes/panikas lēkmes. Depresijas izplatība ir aptuveni 2 % skolēnu, bet var parādīties arī agrākos attīstības posmos. Depresijas gadījumā līdztekus bezmiegam būs novērojami arī citi depresijas simptomi, piemēram, nomākts vai uzbudināts garastāvoklis, samazināta interese vai prieks, izmaiņas ēstgribā vai svarā, psihomotoriskais uzbudinājums vai palēninājums, nevērtīguma un vainas izjūta.

Citas biežākās medicīniskās problēmas

  • Hroniskas vai akūtas sāpes. Miega traucējumus var izraisīt gan akūtas, gan hroniskas sāpes. Miega traucējumi var būt izteikti bērniem ar hroniskām reimatoloģiskām slimībām, piemēram, juvenilu idopātisku artrītu, onkoloģiskiem pacientiem. Hroniskas sāpes rada miega traucējumus, bet nogurums var sāpes pastiprināt. [17] Tāpat pēkšņus miega traucējumus var izraisīt akūta slimība un akūtas sāpes, piemēram, auss sāpes. Pacientiem ar miega traucējumiem, ko izraisa sāpes, var palīdzēt ar pretsāpju medikamentiem, piemēram, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, tomēr jāizmeklē sāpju iemesls un nepieciešama adekvāta terapija.
  • Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS): tieši horizontālās pozīcijas dēļ miega laikā GERS simptomi var būt izteiktāki un būt iemesls traucētam miegam. Bērniem un zīdaiņiem ar GERS ir daudz lielāks risks apnojas epizodēm miega laikā. [18] Profilaktiski var piepacelt bērna gultas galvgali, papildus iebiezināt ēdienu (vai izvēlēties biezākus maisījumus), nebarot īsi pirms gulētiešanas. Profilaktiski jāpārbauda, vai māmiņa pareizi zīda: vai mazulis pareizi satver krūtsgalu un tiek pareizi pozicionēts. No medikamentozās terapijas pirmās izvēles medikamenti ir protonu sūkņu inhibitori, piemēram, omeprazols. [26; 31]
  • Citi kuņģa—zarnu trakta sistēmas traucējumi (meteorisms, aizcietējumi): funkcionālā aizcietējuma pazīmes un simptomi mazuļiem ir patoloģiska, aizkavēta vai reta cietu un sausu izkārnījumu izvadīšana, kas radīs diskomfortu visas dienas garumā. Ja mazuli baro tikai ar mātes pienu, barošana ar krūti jāturpina (stāvoklis jānovērtē pēc 2—4 nedēļām). [27; 28] Ja mazuli baro ar mākslīgajiem maisījumiem, jāpārliecinās, ka maisījums sagatavots pēc norādījumiem atšķaidīšanas instrukcijā uz iesaiņojuma, jāizvērtē dienā uzņemtā šķidruma daudzums. [29] Varētu pāriet uz daļēji hidrolizētas piena olbaltumvielas maisījumu, kam pierādīta mīkstākas konsistences izkārnījumu veidošanās. Izteiktu, kolikām līdzīgu simptomu gadījumā zīdaiņiem, ko baro ar maisījumu, var dot daļēji hidrolizētas piena olbaltumvielas maisījumu ar pazeminātu laktozes līmeni (vai bez laktozes). [30]
  • Astma, kas var būt saistīta ar miega traucējumiem, tātad arī saīsinātu miega ilgumu, biežāku mošanos naktī un elpas trūkumu miega laikā. [19] Fizioloģiskās izmaiņas (piemēram, mukociliārā klīrensa samazināšanās, elpceļu rezistence un sašaurināšanās, epizodisks klepus) var veicināt uzliesmojumus tieši naktī. Tāpat miega traucējumi elpošanas sistēmas dēļ var kalpot par prognozes faktoru pastiprinātiem astmas simptomiem nākamajā dienā. [20] Medikamentozā terapija atkarīga no astmas kontroles līmeņa, bet pirmā soļa preparāti ir īsas darbības bronhodilatatori, kam seko inhalējamie glikokortikoīdi. [26]
  • Alerģiskais rinīts.Viena no visbiežākajām medicīniskajām problēmām bērniem ir alerģisks rinīts, hroniska augšējo elpceļu iekaisuma slimība 10—30 % iedzīvotāju, arī bērniem un pusaudžiem. Hronisks alerģisks rinīts saistīts ar miega traucējumiem un zināmu riska faktoru elpošanas traucējumiem miegā, piemēram, hroniska iekaisuma ietekmē var attīstīties obstruktīva miega apnoja un adenoidāla hipertrofija. [21] Galvenās ārstēšanas iespējas: izvairīšanās no alergēna, farmakoloģiska terapija (glikokortikoīdi deguna aerosolu veidā, anemizējoši deguna pilieni, antihistamīna preparāti), kā arī imūnterapija. [26]
  • Epilepsija. Bērni ar epilepsiju var būt izteikti miegaini dienā. Tāpat var būt lielāks risks parasomnijām. Uzskata, ka saistība starp epilepsijas lēkmi un miega traucējumiem ir divvirzienu. Epilepsijas pacientiem naktī var būt pastiprināta epileptisko pīķu izdalīšanās, kas var ietekmēt miegu, bet miega trūkums vēlāk var ietekmēt epileptisko pīķu veidošanos un krampju attīstību. [22] Ja ir aizdomas par epilepsiju, noteikti nepieciešama bērnu neirologa konsultācija un tālākie izmeklējumi (MRI, EEG u.c.), tikai tad var lemt par pretkrampju līdzekļu nepieciešamību. Pretkrampju medikamenta izvēle ir atkarīga no krampju veida. [26]
  • Diskomforts.Diskomfortu naktī bērnam var izraisīt gan zarnu kolikas, gan zobu nākšana, gan arī dažādas pārtikas alerģijas un nepanesība. Traucēts miegs diskomforta dēļ bērnam var būt pēc vakcinācijas. Diskomforta gadījumā ļoti svarīgi diagnosticēt iespējamo iemeslu un novērst vai ārstēt to, piemēram, govs piena olbaltumvielu nepanesības gadījumā izvēlēties specializētos maisījumus vai govs piena olbaltumvielas izslēgt no mātes uztura, ja māte baro ar krūti.
  • Medikamenti. Dažādus miega traucējumus var izraisīt gan recepšu, gan bezrecepšu medikamenti. Primārās aprūpes speciālistam svarīgi izprast medikamentu iespējamās blakusparādības, kas var radīt miega traucējumus. Īpaša uzmanība jāpievērš bērniem, kas lieto antikonvulsantus, antidepresantus, antihistamīna preparātus, benzodiazepīnus, glikokortikoīdus un opioīdus.

Pārmērīga miegainība dienā

Dažkārt mediķiem ir grūti identificēt hroniskas miega problēmas un atpazīt bērna pārmērīgu miegainību dienā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc to atpazīt ir sarežģīti, — ne vienmēr bērns būs miegains dienā, toties bērniem ar hroniskām miega problēmām var būt koncentrēšanās grūtības, hiperaktivitāte, agresīva uzvedība.

Nepietiekams miegs

Šis ir galvenais miegainības iemesls bērniem un pusaudžiem. Miegam nepieciešamais ilgums dažādām vecumgrupām atšķiras (tabulā). Visbiežākie iemesli, kāpēc miega ilgums bērniem ir nepietiekams: slikta miega higiēna, vecāku nespēja noteikt miegu kā prioritāti, blakusparādības pēc medikamentu lietošanas.Nepieciešamais miega daudzums diennaktī pēc Nacionālā miega fonda datiem [3]

Nepietiekama miega gadījumā vienmēr jāizvērtē, vai nav kāds medicīnisks iemesls, kāpēc bērns neguļ pietiekami, piemēram, hroniskas sāpes.

Miega—nomoda ritma traucējumi

Grūtības iemigt rodas, ja tiek mainīts ierastais gulētiešanas/mošanās laiks. Pārsvarā rodas, ja pēkšņi un strauji tiek mainīts bērna gulētiešanas/mošanās ritms.

Narkolepsija

Bērni ar narkolepsiju bieži piedzīvo smagu miegainību, iemieg, piemēram, ēšanas, sporta vai sabiedrisko aktivitāšu laikā. Narkolepsija jādiferencē no atoniskiem krampjiem, sinkopes un vestibulāriem traucējumiem. [9] Narkolepsijas diagnostikā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze un dažādi specifiski testi, piemēram, polisomnogrāfija.

Krākšana vai citas elpošanas problēmas miegā

Obstruktīva miega apnoja

Īpaši izplatīta gan bērniem ar adenotonsilāru hipertrofiju, gan bērniem ar aptaukošanos. Raksturīga īslaicīga elpošanas apstāšanās miega laikā. Mūsdienās, kad aizvien vairāk ir bērnu ar virssvaru un aptaukošanos (turklāt aptaukošanās parādās arvien agrākā vecumā), OMA var parādīties aizvien jaunākiem bērniem un var būt iemesls negulētām naktīm.

Vecāki nereti sūdzas arī par bērna krākšanu naktīs vai citām specifiskām skaņām miega laikā. Tāpat bieži bērniem ir papildu simptomi dienā, piemēram, hiperaktivitāte, neuzmanība, viegla aizkaitināmība. Bērni ar izteiktu krākšanu vai citām specifiskām elpošanas grūtībām noteikti jānosūta pie LOR speciālista, lai izslēgtu adenotonsilāru hipertrofiju, kā arī jāaprēķina ĶMI bērniem ar aizdomām par aptaukošanos. Šādiem bērniem bieži nepieciešama arī polisomnogrāfija. [11] Krākšana biežāk novērojama guļus pozīcijā uz muguras un visbiežāk beidzamajā nakts trešdaļā, REM miega fāzē. Ja elpceļu obstrukcija ir smaga, tad krākšana var parādīties jebkurā pozīcijā un nakts laikā. [12]

Citi obstruktīvas miega apnojas simptomi naktī:

  • paradoksālas krūškurvja un vēdera kustības, retrakcijas,
  • apnojas epizodes,
  • nemierīgs miegs,
  • pastiprināta svīšana,
  • cianoze,
  • biežāk novērojama nakts enurēze.

Simptomi dienā:

  • aizlikts deguns,
  • elpošana caur muti,
  • garās sejas sindroms,
  • uzmanības traucējumi, hiperaktivitāte,
  • miegainība. [13]

Neparastas kustības pirms miega vai miega laikā

Neparastas kustības miega laikā var būt raksturīgas dažādiem miega traucējumiem. Kustības ar lielu amplitūdu var būt bīstamas, jo bērns šo gribai nepakļauto kustību laikā var savainoties. Diagnozes precizēšanai ļoti būtiski ir vecāku uzņemtie videoklipi ar neparastajām vai neadekvātajām kustībām.

Vienkāršas vai atsevišķas kustības miega laikā

  • Miega krampji/raustīšanās:miega sākumā ir pēkšņas, aprautas kustības, kas bieži parādās, ja bērns cenšas palikt nomodā un neiemigt. Ļoti izplatītas visās vecumgrupās.
  • Ekstremitāšu raustīšanās, kas saistīta ar OMA:parādās elpas aiztures laikā, parasti nav stereotipiskas un neatbilst periodiskām ekstremitāšu kustībām. OMA gadījumā ekstremitāšu raustīšanos pavada krākšana, paradoksālas vēdera kustības, riska faktori ir aptaukošanās un adenotonsilāra hipertrofija.
  • Labdabīgs miega mioklonuss zīdaiņiem: īslaicīga, miokloniska ekstremitāšu un rumpja raustīšanās zīdaiņiem (pirms 6—8 mēnešu vecuma). Labdabīgs, reti sastopams traucējums.

Periodiskas vai ritmiskas kustības

Ritmiski kustību traucējumi

Zīdaiņiem un maziem bērniem iespējamas ritmiskas galvas, kakla un ķermeņa kustības — tās ir fizioloģiskas. Visbiežāk izzūd spontāni pēc piecu gadu vecuma. Par patoloģiju šīs kustības uzskata tikai tad, ja to dēļ bērns nespēj mierīgi gulēt vai ievaino pats sevi. Tipiski raksturīga ķermeņa šūpošana, galvas griešana no vienas puses uz otru, visbiežāk parādās iemigšanas fāzē.

Periodiski ekstremitāšu kustību traucējumi

Šos traucējumus dēvē par nakts mioklonusu. Raksturīgas periodiskas un ļoti stereotipiskas locekļu kustības miega laikā: kājas īkšķa ekstensija, potītes, ceļa un dažkārt arī gūžas fleksija. Šo kustību dēļ miegs nereti var būt sadrumstalots. Periodiski ekstremitāšu kustību traucējumi bieži pārklājas ar nemierīgo kāju sindromu. [14]

Hipnogoga pēdu trīce

Ritmiska pēdu vai kājas īkšķu raustīšanās, kas parādās tikai iemigšanas laikā, trīces periodiskums ir reizi 1—2 sekundēs.

Kompleksas kustības miega laikā

Parasomnijas

Epizodiskas un kompleksas kustības miega laikā. Bērniem visbiežākās parasomnijas ir staigāšana miegā, pēkšņa pamošanās ar apjukumu un nakts šausmas. Šīs parasomnijas ir labdabīgas un bieži pāriet, bērnam pieaugot. Mēdz izraisīt miega trūkums vai citi miega traucējumi, piemēram, OMA vai epilepsija. Parasomnijas parasti ir viegli identificēt pēc vecāku sniegta situācijas apraksta vai ar video ierakstu palīdzību. Parasomnijas epizodes vismaz reizi bērnībā piedzīvojuši 15—20 % bērnu.

Ar miegu saistīta epilepsija

Nakts krampji var būt ģeneralizēti vai fokāli. Parasti tos grūti sajaukt ar citiem miega traucējumu veidiem, jo tie parasti ir acīm redzami: bilaterālas toniski—kloniskas kustības, var būt arī mēles sakošana vai spontāna urinācija, tāpat raksturīgs apjukums un nogurums pēc krampju lēkmes.

Notikumi ir ļoti stereotipiski (atkārtojas tas pats uzvedības modelis). Ar miegu saistītas epilepsijas lēkmes var parādītes jebkurā miega periodā.

Miega traucējumi un epilepsija ir atgriezeniski saistīti, jo epilepsija var izraisīt miega traucējumus, bet miega traucējumi var izraisīt epilepsijas lēkmes. Kontrolējot epilepsiju, uzlabojas miega kvalitāte, vienlaikus nostiprinās miegs, ir vieglāk kontrolēt lēkmes. [25]

Miega higiēna

Lielu daļu miega traucējumu bērniem vecumā no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem viegli novērst ar rūpīgu miega higiēnu:

  • nemainīgs gulētiešanas un mošanās laiks katru dienu;
  • izvairīties no kofeīnu saturošiem dzērieniem pirms miega (piemēram, Coca–Cola);
  • nelikt bērnu gulēt, kad bērns ir izsalcis;
  • neēst pārāk lielas porcijas aptuveni divas stundas pirms gulētiešanas;
  • regulāra fiziska slodze, bet izvairīties no intensīvas slodzes trīs stundas pirms gulētiešanas;
  • guļamistaba jāiekārto piemērota gulētiešanai, ierobežojot gaismas un skaņas;
  • gultā nevajadzētu skatīties televīziju, darboties ar planšetdatoru/klēpjdatoru;
  • izkopt pirmsmiega rituālus;
  • aptuveni stundu pirms miega pavadīt mierīgā gaisotnē, piemēram, klausīties vakara pasaku vai nomierinošu mūziku;
  • ļaut bērnam iemigt vienatnē, lai gadījumā, ja naktī pamostas, bērns atkal spēj iemigt viens pats.

Kad meklēt palīdzību?

Lielāko daļu miega traucējumu bērniem no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem var izmeklēt ģimenes ārsti un rast attiecīgu risinājumu, tomēr vecākiem ir svarīgi saprast, kad palīdzība jāmeklē pie speciālista.

  • Bērns nakts laikā krāc vai īslaicīgi pārtrauc elpot.
  • Miega traucējumi kavē ikdienas aktivitātes un spēju normāli funkcionēt.
  • Bezmiega simptomi izpaužas ilgāk par trim nedēļām.
  • Miega traucējumi turpinās arī pēc tam, kad izskausts iespējamais izraisošais faktors, vai periodā, kad ievēro rūpīgu miega higiēnu.
  • Aizdomas par krampjiem miega laikā, it īpaši, ja tiem seko spontāna diurēze vai mēles sakošana.
  • Aizdomas par narkolepsiju.

Noslēgumā

Miega traucējumu terapija bērniem var izrādīties grūts uzdevums veselības aprūpes speciālistiem, jo cēloņi var būt kā psiholoģiski, sociāli, medicīniski, tā dažādas šo iemeslu kombinācijas.

Ārstēšanas mērķis ir veicināt veselīgus miega ieradumus un higiēnu, profilakses stratēģijas miega traucējumu mazināšanai, kā arī traucējumu iemeslu diagnostika. Diagnostikā un ārstēšanā var palīdzēt miega dienasgrāmata, bet vienmēr jāatceras, ka ārstēšana, visticamāk, būs kompleksa gan no medicīniskās, gan no psihosociālās puses.

Miega traucējumi bērniem vecumā no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem ir delikāti risināma problēma, jo skar ne tikai vienu indivīdu, bet visu ģimeni un bieži var atstāt nozīmīgas sekas ģimenes ikdienā.

___________________________________________________________________________________________ 

Literatūra

  1. Berry RB, Brooks R, Gamaldo CE, et al for the American Academy of Sleep Medicine. The AASM Manual for the Scoring of Sleep and Associated Events: Rules, Terminology and Technical Specifications, Version 2.4, www.aasmnet.org, American Academy of Sleep Medicine, Darien, IL 2017.
  2.  Dillon JE, Chervin RD. Attention deficit, hyperactivity, and sleep disorders. Principles and Practice of Pediatric Sleep Medicine, 2 ed, Sheldon SH, Ferber R, Kryger MH, Gozal D (Eds), Elsevier Saunders, New York, 2014: 111.
  3.  National Sleep Foundation, Sleep Duration Recommendations. https://sleepfoundation.org/ 26.11.2017.
  4.  Principles and Practice of Pediatric Sleep Medicine, 2 ed, Sheldon SH, Ferber R, Kryger MH, Gozal D (Eds), Elsevier Saunders, New York, 2014.
  5.  Klackenberg G. Incidence of parasomnias in children in a general population. Sleep and its disorders in children. 99–113.
  6.  Hauck FR, Herman SM, Donovan M, et al. Sleep environment and the risk of sudden infant death syndrome in an urban population: the Chicago Infant Mortality Study. Pediatrics, 2003; 111(5 Pt 2): 1207–1214.
  7.  Harbard E, Allen NB, Trinder J, Bei B. What’s Keeping Teenagers Up? Prebedtime Behaviors and Actigraphy-Assessed Sleep Over School and Vacation. J Adolesc Health, 2016; 58: 426.
  8.  Nixon GM, Thompson JM, Han DY, et al. Falling asleep: the determinants of sleep latency. Arch Dis Child, 2009; 94: 686.
  9.  Kotagal S. Narcolepsy. In: Principles and Practice of Pediatric Sleep Medicine, 2 ed, Sheldon SH, Ferber R, Kryger MH, Gozal D (Eds), Elsevier Saunders, New York, 2014: 143.
  10.  Sheldon SH, Spire JP, Levy HB. Disorders of excessive somnolence. In: Pediatric Sleep Medicine, Sheldon SH, Spire JP, Levy HB (Eds), WB Saunders, Philadelphia, 1992: 91.
  11.  Marcus CL, Brooks LJ, Draper KA, et al. Diagnosis and management of childhood obstructive sleep apnea syndrome. Pediatrics, 2012; 130: 576.
  12.  American Academy of Sleep Medicine. International Classification of Sleep Disorders, 3rd ed, American Academy of Sleep Medicine, Darien, IL 2014.
  13.  Barone JG, Hanson C, DaJusta DG, et al. Nocturnal enuresis and overweight are associated with obstructive sleep apnea. Pediatrics, 2009; 124: e53.
  14.  Picchietti DL, England SJ, Walters AS, et al. Periodic limb movement disorder and restless legs syndrome in children with attention-deficit hyperactivity disorder. J Child Neurol, 1998; 13: 588.
  15.  Karraker KH, Young M. Night Waking in 6-Month-Old Infants and Maternal Depressive Symptoms. Journal of applied developmental psychology. 2007; 28(5–6): 493–498.
  16.  National Health Service, Night terrors and nightmares. https://www.nhs.uk/conditions/night-terrors/ Nov 29, 2017.
  17.  Schanberg LE, Anthony KK, Gil KM, Maurin EC. Daily pain and symptoms in children with polyarticular arthritis. Arthritis Rheum, 2003; 48(5): 1390–1397.
  18.  Orr WC. Sleep and gastroesophageal reflux: what are the risks? Am J Med. 2003; 115 Suppl 3A: 109S–113S.
  19.  Dean BB, Calimlim BC, Sacco P, et al. Uncontrolled asthma among children: impairment in social functioning and sleep. J Asthma, 2010; 47(5): 539–544.
  20.  Hanson MD, Chen E. The temporal relationships between sleep, cortisol, and lung functioning in youth with asthma. J Pediatr Psychol, 2008; 33(3): 312–316.
  21.  Bixler EO, Vgontzas AN, Lin HM, et al. Sleep disordered breathing in children in a general population sample: prevalence and risk factors. Sleep, 2009; 32(6): 731–736.
  22.  Parisi P, Bruni O, Pia Villa M, et al. The relationship between sleep and epilepsy: the effect on cognitive functioning in children. Dev Med Child Neurol, 2010; 52(9): 805–810.
  23.  Lewandowski AS, Ward TM, Palermo TM. Sleep Problems in Children and Adolescents with Common Medical Conditions. Pediatric clinics of North America, 2011; 58(3): 699–713.
  24.  Assessment of sleep disorders in children. https://www.uptodate.com/contents/assessment-of-sleep-disorders-in-children?source=search_result&search=sleep+hygiene+child&selectedTitle=2~81 /Nov 29, 2017.
  25.  Al-Biltagi MA. Childhood epilepsy and sleep. World Journal of Clinical Pediatrics, 2014; 3(3): 45–53.
  26.  Marcdante, Karen J.,, and Robert Kliegman. Nelson Essentials of Pediatrics. 7th edition. Philadelphia: Elsevier/Saunders, 2015.
  27.  Hyman PE, Milla PJ, Benninga MA, Davidson GP, Fleisher DF, Taminiau J. Childhood functional gastrointestinal disorders: neonate/toddler. Gastroenterology 2006;130:1519-26
  28.  Tabbers MM, DiLorenzo C, Berger MY, Faure C, Langendam MW, Nurko S, Staiano A, Vandenplas Y, Benninga MA. Evaluation and treatment of functional constipation in infants and children: evidence-based recommendations from ESPGHAN and NASPGHAN. J Pediatr Gastroenterol Nutr 2014;58:258-74
  29.  NICE. Postnatal care: National Institute for Health and Care Excellence (UK) Clinical Guideline 37. www.nice.org.uk/guidance/cg37; 2014
  30.  Vandenplas Y, Benninga M, Broekaert I, Falconer J, Gottrand F, Guarino A, Lifschitz C, Lionetti P, Orel R, Papadopoulou A, Ribes-Koninckx C, FM Ruemmele, Salvatore S, Shamir R, Schäppi M, Staiano A, Szajewska H, Thapar N, Wilschanski M. Functional gastro-intestinal disorder algorithms focus on early recognition, parental reassurance and nutritional strategies. Acta Paediatr 2016;105:244-52
  31.  NICE Gastro-oesophageal reflux disease: recognition, diagnosis and management in children and young people. Available at: https://www.nice.org.uk/guidance/qs112 (April 2017) 2015a
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Nianses bērna aprūpē. Ģimenes ārsts vaicā, pediatrs atbild

    Jaundzimušo reģistrs vēsta, ka Latvijā 2018. gadā piedzima 19 115 bērni. Vistrauslākais periods gan pašam bērnam, gan arī vecākiem ir pirmais dzīves gads, kad rodas visvairāk neskaidru jautājumu, uz kuriem jārod drošticama atbilde. Lasīt visu

  • Kolikas zīdaiņa vecumā

    Pediatra apskates laikā bērniem 2 nedēļu—3 mēnešu vecumā 10—20 % gadījumu diagnosticē vēdera kolikas. [1] Tās apmēram 85 % gadījumu pilnībā pāriet, sasniedzot trīs mēnešu vecumu, [2] un abiem dzimumiem sastopamas vienlīdz bieži. [3] Kolikas lielākoties ir pašlimitējošs process, kam nav saistības ar organiskiem gremošanas trakta traucējumiem. Lasīt visu

  • Risinājumi cīņā ar miega traucējumiem

    Miegs ir periodisks fizioloģisks organisma miera stāvoklis, kura laikā pilnīgi vai daļēji tiek pārtraukta apziņas darbība un pavājinās fizioloģiskie procesi. Tas ir svarīgs normālai cilvēka funkcijai no dzimšanas līdz  sirmam vecumam. Lasīt visu

  • Miegs un veselība

    Ikvienam cilvēkam bijušas mokošas naktis, kad nevar iemigt, vai gadījies pamosties nakts vidū. Problēmas rodas tad, ja šādi notikumi atkārtojas. Bezmiega nakšu dēļ ne tikai pasliktinās pašsajūta, tāpēc var rasties arī ilgtermiņa kaitējums veselībai. Miega traucējumi var piemeklēt ikvienu – un vecumam šeit nav nozīmes. Rakstā sīkāk gan par to, kāpēc miegs ir svarīgs labai veselībai, gan par iespējām, ja miega paradumus tomēr neizdodas uzlabot paša spēkiem. Lasīt visu

  • Mikroalbuminūrija. Kāpēc tik svarīga?

    Pirmie pētījumi mikroalbuminūrijas jomā pieder izcilam amerikāņu diabēta pētniekam Harijam Kīnam (Harry Keen, 1. attēls), kurš pirms vairāk nekā 50 gadiem publicēja pirmos rakstus par mikroalbuminūriju. [1; 2] 1984. gadā trīs pētnieki — Gian Carlo Viberti, Hans–Henrik Parving un Carl Eric Mogensen (2. attēls) sasaistīja cukura diabētu un mikroalbuminūrijas attīstību. Lasīt visu

  • Zarnu trakta smadzenes un psihiskās slimības

    100 triljoni mikrobu zarnās, saukti arī par “aizmirsto orgānu”, — desmit reizes vairāk nekā šūnu visā organismā. “Visas slimības sākas zarnās” — ar tik skaļu saukli pirms diviem tūkstošiem gadu klajā nāca modernās medicīnas tēvs Hipokrats. Jo vairāk pētām ar modernās zinātnes rīkiem, jo vairāk aptveram Hipokrata teiktā patiesumu. Lasīt visu

  • Pacients ar vārstuļu slimību. Kā nenokavēt īsto brīdi?

    Vārstuļu slimības ir viens no biežākajiem sirds mazspējas attīstības iemesliem pēc koronāras sirds slimības un arteriālas hipertensijas, kas tomēr ir visbiežākie iemesli. Savukārt sirds mazspēja ar progresējošu sirds dobumu remodelāciju/dilatāciju var būt iemesls sekundārai vārstuļu nepietiekamībai to fibrozo gredzenu dilatācijas dēļ. Lasīt visu