Izdrukā:
Regulāras fiziskās aktivitātes visa mūža garumā palēnina novecošanos
Pētnieki no Anglijas ir atklājuši, ka fiziskās aktivitātes visa mūža garumā palīdz saglabāt ķermeni jaunu un veselīgu.
Pētnieki veica veselības izmeklējumus gados veciem pieaugušajiem, kuri ir bijuši fiziski aktīvi visu mūžu un centās noskaidrot, vai regulāras fiziskās aktivitātes palēnina novecošanās procesus.
Pētījumā iesaistīja 125 amatierus riteņbraucējus vecumā 55 – 79 gadi, no tiem 84 bija vīrieši un 41 – sieviete. Vīriešiem bija jāvar nobraukt 100 km ātrā par 6,5 stundām un sievietēm vajadzēja nobraukt 60 km ātrāk par 5,5 stundām. Smēķētāji, alkohola lietotāji un personas ar augstu asinsspiedienu vai citām saslimšanām pētījumā netika iekļautas.
Visiem dalībniekiem veica laboratoriskos izmeklējumus un salīdzināja rezultātus ar pieaugušajiem, kuri regulāri nenodarbojās ar fiziskām aktivitātēm. Šajā grupā bija 75 veseli pieaugušie vecumā no 57 līdz 80 gadiem un 55 veseli jauni cilvēki, vecumā 20 – 36 gadi.
Pētījumā pierādīja, ka muskuļu masa un stiprums nesamazinājās tiem, kuri trenējās regulāri. Riteņbraucējiem ar vecumu nepieauga arī tauku daudzums organismā vai holesterīna līmenis, testosterona līmenis arī saglabājās augsts. Vēl pārsteidzošāks bija atklājums par to, ka imūnsistēma nepasliktinājās līdz ar vecumu. Pēc 20 gadu vecuma samazinās T šūnu ražošana, pētījumā pierādīja, ka riteņbraucējiem bija tik pat daudz T šūnu kā jauniem cilvēkiem.
Pētījumos ir pierādīts, ka mazāk kā puse pieaugušo pēc 65 gadu vecuma ir pietiekami fiziski aktīvi un vairāk kā pusei pieaugušo pēc 65 gadu vecuma ir vismaz divas saslimšanas.
Pētnieki cer, ak ar šī pētījuma rezultātiem izdosies lauzt stereotipus, ka tas ir normāli būt gados vecam un slimam, pētījums pierāda, ka regulāras fiziskās aktivitātes ne tikai pagarina mūža ilgumu, bet aizkavē novecošanos.
AVOTS: Pollock RD, O'Brien KA, Daniels LJ, et al. Properties of the vastus lateralis muscle in relation to age and physiological function in master cyclists aged 55-79 years. Aging Cell, 2018; e12735
-
Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu
-
10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula
Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu. Lasīt visu
-
Striju molekulārais un šūnu mehānisms
Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu