Prokinētiķi ir medikamentu klase, kas paredzēta gastrointestinālās motilitātes uzlabošanai — vai nu reģionāli, vai visa zarnu trakta ietvaros. Katram medikamentam ir savi plusi un mīnusi, turklāt mēdz būt ierobežoti dati par ieguvumiem starp prokinētiķu klasēm. Šis ir neliels apskats par dopamīna antagonistiem, kas pieejami Latvijā, — metoklopramīdu, domperidonu un itroprīdu.
Lielākajai daļai pacientu, kas vēršas pie ārsta ar sūdzībām par dispepsiju, iemesls ir funkcionāls. Sistemātiskā pārskatā un meta–analīzē aprēķināts, ka, veicot endoskopiju pacientiem ar dispepsiju, 13 % bija erozīvs ezofagīts, 8 % peptiska čūla un mazāk nekā 0,5 % gastroezofageāls vēzis. Pārējie tiek iekļauti funkcionālas dispepsijas (FD) grupā.
Gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir viena no biežākajām gremošanas trakta augšējās daļas slimībām — tiek lēsts, ka ik desmitais pieaugušais no Eiropas valstu un Ziemeļamerikas iedzīvotājiem vismaz reizi nedēļā jūt GERS simptomus. Daudzveidīgo izpausmju dēļ funkcionāla dispepsija (FD) joprojām bieži paliek nepietiekami diagnosticēta. Tā var būtiski ietekmēt cilvēka darbspējas, vispārējo pašsajūtu un kopumā pasliktināt dzīves kvalitāti.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Hormonālās kontracepcijas lietošana — neatkarīgi no veida vai ievadīšanas metodes — nav saistīta ar būtiski paaugstinātu idiopātiskas intrakraniālas hipertensijas (IIH) risku sievietēm reproduktīvā vecumā.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
