Antibiotiku lietošana pirmo divu dzīves gadu laikā saistīta ar hroniskām saslimšanām vēlāk

Doctus . | 2020. gada 17. novembris

Bērniem, kuri pirmo divu dzīves gadu laikā ir lietojušo antibiotikas, ir augstāks astmas, elpošanas ceļu alerģiju, ekzēmas, celiakijas slimības, aptaukošanās un uzmanības deficīta risks vēlākos gados.

Pētnieki analizēja 14 572 bērnu veselības datus (2003. – 2011.gads), 70 % bija lietojuši vismaz vienu reizi antibiotikas pirmo divu dzīves gadu laikā, biežāk antibiotikas tika izrakstītas elpošanas ceļu vai auss infekciju dēļ.

Pētījuma rezultāti pastiprina hipotēzi, ka mikrobiomam ir nozīmīga loma imunitātes, vielmaiņas un uzvedības attīstībā.

Ņemot vērā, ka daudzas hroniskas slimības attīstās bērnībā, pētnieki izvirzīja hipotēzi, ka antibiotiku lietošanai šajos nozīmīgajos attīstības periodos ir ietekme uz mikrobiomu un tādejādi uz hronisku saslimšanu attīstību.

Iepriekš veiktos pētījumos analizēja saistību starp antibiotiku lietošanu un atsevišķām slimībām, tad šajā pētījumā analizēja saistību starp antibiotiku lietošanu un daudzām saslimšanām. Pētījumā atklāja, ka antibiotiku lietošana ir saistīta ar vielmaiņas slimībām (aptaukošanās, liekais svars), imunoloģiskām slimībām (astma, pārtikas alerģija, siena drudzis un kognitīvi traucējumi), bet efekts atšķīrās no antibiotiku veida. Cefalosporīniem bija saistība ar vairāku saslimšanu riku un unikāli ar autisma un pārtikas alerģiju risku.

Pētnieki atklāja arī, ka risks pieaug ar antibiotiku kursu skaitu un jo agrāk dzīves laikā tās tiek lietotas, īpaši augsts tas ir pirmajos 6 dzīves mēnešos.

Pētījuma rezultāti pierāda plašu un aizkavētu agrīnās dzīves periodā lietotu antibiotiku ietekmi uz hronisku slimību attīstību. Ārstiem vajadzētu īpaši izvērtēt antibiotiku lietošanu bērna pirmo divu dzīves gadu laikā, īpaši vieglu saslimšanu gadījumā.  

AVOTS: Aversa Z, Atkinson EJ, Schafer MJ, et al. Association of Infant Antibiotic Exposure With Childhood Health Outcomes. Mayo Clinic Proceedings, 2020

 

Uz augšu ↑