Diāna Ričika

Gada pieturzīmes. 2007.gads

Gada 8 760 stundas nav tikai fizikas vienība, tās ir ļoti personiskas. Tām pieder mūsu prieks un noskumšana, mūsu vieglprātība un prātīgums, mūsu karjeras lēcieni, stāsti, baumas un sarunas, mūsu apņemšanās, uzdrīkstēšanās un aizstāvēšanās. Kāds bijis 2007. gads?

Cēsu veselības aprūpes panorāma

Cēsīm šis rudens ir īpašs. Šomēnes Cēsīs mediķi, kuriem tuvas basketbola tradīcijas, sacentīsies par Mediķu aroda kausu. Pirms mēneša durvis vēra Bērnu un jauniešu izglītības un veselības centrs. Šogad izstrādāta arī Cēsu rajona slimnīcas attīstības vīzija. Taču katra vieta ir īpaša vispirms ar saviem cilvēkiem. Par cēsniekiem saka: viņi nekad nepaliks, malā sēžot, gatavi vieni no pirmajiem doties piketēt pret netaisnību, taču galvenais - gatavi viens otru atbalstīt. Labs raksturojums, vai ne?

Lietuvas līdzības

Ļaujamies mašīnu straumei, kas mūs nes Viļņas centra virzienā, līdz ceļu aizšķērso remontdarbi, iedzenot spēkratus šaurā piltuvē. Cik atpazīstami! Guļamrajoni manāmi strauji apaug ar augstceltnēm, vecie nami tiek ieģērbti stalažu mēteļos, bet veloceliņu ierīkošanai kaimiņi atraduši vienkāršu risinājumu – platākās ietves ar baltu krāsu lentu brālīgi sadalījuši starp riteņbraucējiem un kājāmgājējiem. Sarunās satiktie lietuvieši atzīst: arī viņus satrauc algas, kas velkas nepieklājīgā astē, un tuvinieki, kas strādā īru, britu būvlaukumos, bāros, fabrikās, viesnīcās un siltumnīcās un diemžēl savus bērnus arvien biežāk izvēlas skolot šajās zemēs, nevis atgriezties mājās. Starp citu, lietuvieši šajā ziņā apsteidz latviešus.Līdzību uzskaitījumu varētu turpināt, jo profesionālās ikdienas sajūta, kurā ar Doctus dalījās lietuviešu farmaceite un ģimenes ārste, ir ļoti tuvas mūsējai. Par to divi stāsti.

Ko un cik daudz ietekmē pacienti

Latvijā pacientu organizācijas ir ļoti dažādas pēc lieluma, kapacitātes, iespējām, ietekmes. Šajā rakstā vairāk par ietekmi. Par filigrāno ietekmes spēli. To, kurā pats vari būt tas, kurš veikli pārvalda daudzas bumbiņas. Bet vari kļūt arī par bumbiņu spēlmaņa rokās.

Par uzvedības etiķeti vairāk nekā par ētiku

Nule kā parakstīta deklarācija par ārstu un farmācijas firmu sadarbības principiem, par ko presē un portālos jau lasām ironiskas piezīmes. Par to, ka ētikas kodeksi dzīvo paši savu dzīvi uz papīra, kamēr karā (konkurences cīņā) visi ieroči ir labi. Kā ir patiesībā? Doctus diskusijas dalībnieki vērtē – tie ir atsevišķi gadījumi, izrādītā labā griba ir solis pareizajā virzienā. Pēc šīs diskusijas gan nepamet sajūta, ka lielākoties tomēr runājam par uzvedības etiķeti, nevis par ētiku – tikumisko normu sistēmu vai morāles filozofiju. Seneka vēstulēs Lūcijam par ētiku reiz rak­stīja: „Tu zini, kura līnija ir taisna. Ko tas tev līdz, ja nezini, kas ir taisnais dzīvē.” Un viņam bija taisnība.

Alga un piemaksas – uz papīra un dzīvē

Pētot algu un piemaksu jautājumu, nepamet sajūta, ka brīžiem lūkojamies greizajos spoguļos. Normatīvie akti, likumdošana ataino vienu realitāti, bet cipars algas kontā mēneša beigās un regulāra pārslodze daudzu gadu garumā – gluži ko citu.

Par tām pašām... aploksnēm

Aploksnes kā savdabīgs postpadomju valstu veselības aprūpes sistēmu piedēklis būtu pētījuma vērtas. It kā traucē, it kā visiem liek justies neērti, bet šķirties no tām pavisam – arī žēl. Pacienti gatavi maksāt aploksnēs, bet nav gatavi maksāt legāli. Ārsti – kāpēc neņemt, ja dod? Un galu galā, kur skatās Temīda: kāpēc celtniekam ar deviņu klašu izglītību par lamināta ieklāšanu maksā vairāk nekā ārstam par viņa veikumu? Arī valsts aploksnes ne īsti nosoda, ne akceptē. Un ne jau mēs tādi vienīgie, citviet vērojami vēl lielāki grāvēji. Armēnijā, piemēram, valdība bija izkalkulējusi, ka iedzīvotāji uztur dakterus, tāpēc mierīgu sirdi mediķiem vairākus gadus neizmaksāja algas. Un tomēr. Ja godīgi, tad Valsts prezidenta vēlēšanas apliecināja, ka problēma pastāv.

Sanum per aqua – vakar un šodien

Moderna 21. gadsimta izkārtne vai atgriešanās pie gadu tūkstošos dažādās kultūrās pārbaudītām vērtībām? Ķermeņa lutināšana vai izaicinājums uzlabot nācijas veselību? Kas spa ir šodien? Un ko ar sanum per aqua saprata senie grieķi un romieši? Vēsturiskā griezumā stāsts par vienu no pasaulē senākajiem ārstniecības veidiem.

Kā tikt pie laba tēla?

Tēlu pašlaik veido gandrīz visam! Latvijas valstij, politiķiem, bankām, universitātēm, lielveikaliem, māsterplāna idejai... Arī veselības aprūpes iestādēm. Cik daudz tajā modes lietas un cik – racionālo graudu?

• Par ārstiem

Ārsta portreta gaismas un ēnas. Vaira Vīķe-Freiberga par ārsta profesiju

Valsts prezidentes VAIRAS VĪĶES-FREIBERGAS biogrāfijā ir fakts, ka viņa ilgus gadus vēlējās kļūt par ārstu. Tas saistās ar traģisku kontekstu, kad viņa izlēma: izaugšu liela un glābšu cilvēkus!

Gausais profilakses ritenis

Pērnā gada nogalē valsts ir parādījusi labu žestu: apstiprinājusi profilaktisko apskašu programmu un nosaukusi profilakses cenu. Ģimenes ārstam par katru veikto vakcināciju un profilaktisko apskati samaksā atbilstoši tarifiem (piemēram, par pieaugušo vispārējo veselības pārbaudi – 3,03 latus, par apskati pirms vakcinācijas 92 santīmus, par ginekoloģisko profilaktisko apskati – 2,96 latus). Tāpat par katru pacientu, kurš ar ģimenes ārsta nosūtījumu saņēmis profilaktiskos izmeklējumus, tiek vienreizējs maksājums – 50 santīmi. Taču jau vairākus gadus netiek izlietoti profilaktiskajām apskatēm atvēlētie līdzekļi – 2006. gadā no 2,7 miljoniem latu iztērēti tikai 625 tūkstoši. Kas ir slimību profilakses šaurais kakls? Kāds ir scenārijs labākai rītdienai? Par to diskutē ģimenes ārsti un speciālisti.

Ja horizonts par tuvu. Uroloģe ILONA ALOVA un anesteziologs KĀRLIS OZOLIŅŠ

C’est la vie – tāda ir dzīve, saka franči. Skaista – saka latvieši, kas jaunus profesionālus izaicinājumus atraduši Francijā. Nē, stāsts nebūs par laimīgo zemi, bet par to, ka aiz skaistuma maskas slēpjas daudz domu, kas pa galvu šaudījušās bezmiega naktīs, rūpju rievas, savas varēšanas eksaminēšana un patīkama novērtējuma sajūta. Divi stāsti par ārstiem, kuri vietu zem Latvijas medicīnas debesīm izcīnījuši, tomēr horizonts šķitis... par tuvu.

Sadarbojas, ignorē vai konkurē. Netradicionālā medicīna.

49 procenti Latvijas mediķu un farmaceitu atbalsta netradicionālas* ārstēšanas metodes, 39 procenti atbalsta tikai atsevišķos gadījumos, bet 12 procenti ir kategoriski pret šādu pieeju. Lūk, kādus interesantus datus 2006. gada oktobrī ieguva Doctus sadarbībā ar Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratoriju, veicot auditorijas aptauju. Kā Latvijā sadzīvo netradicionālā un klasiskā Rietumu medicīna: sadarbojas, konkurē vai ignorē viena otru? Skaitļos, faktos un profesionāļu viedokļos.

Spēles laukums – zāļu tirgus

Lomas sadalītas. Zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem kā aktīvākajiem ticis uzbrucēja tituls. Valstij – aizsarga gods, vienmēr primāri rūpējoties par sabiedrības ieguvumu. Bet ārstam un farmaceitam – jāsargā vārti. Kā pēdējai un atbildīgākajai instancei garajā medikamenta ražošanas un izplatīšanas ķēdītē.Taču zāļu tirgus laukumā valda domino princips: nekad nezini, kurp tevi aizvedīs spēle. Par Latvijas farmācijas tirgu, raugoties no spēlētāju pozīcijām, bet galvenokārt par saspēli – lasiet šajā rakstā!

• Par ārstiem

Daudz zina un vēl visu var – vidējā paaudze

Janvāra numurā aizsākām sarunu ar jaunākās paaudzes ārstiem, mēģinot izmērīt viņu dzīves sajūtu – uzvaru un zaudējumu, gandarījuma un vilšanās mērogā. Turpinām sarunu ar vidējās paaudzes ārstiem. Viņu vidū ir gan tie, kuri pratuši pakāpties pa karjeras kāpnēm, docenti, profesori, zinātņu doktori, vadītāji un privāti praktizējošie, ar dzīvi visnotaļ apmierinātie un sava pagasta patrioti. Ir, protams, arī sapīkušie, tie, kuri nav spējuši turēties pretī rutīnai.

Ne tikai tehnoloģija, arī domāšana – jauna

Turpinām iepriekšējā numurā aizsākto tematu par inovācijām medicīnā. Vaicājot vairāku medicīnas jomu ekspertiem, kas pieder šodienas vēsturei un ko gaidīt no rītdienas, daudzi no viņiem, pirmkārt, uzmanību pievērsa jauninājumiem, kas būtu nepieciešami palīdzības sniegšanas organizācijā. Diemžēl tas nereti arī ir pakāpiens, uz kura jāuzrāpjas, lai varētu domāt par jaunradi slimību diagnostikā un ārstēšanā.