Diāna Ričika
Doctus galvenā redaktore
Diana.Ricika@doctus.lv
Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Neparastais ārsta instruments – intuīcija
Droši vien katram ārstam bijusi situācija, kad intuīcija čukst priekšā, kā rīkoties, kad nez no kurienes atnāk pareizā diagnoze... Vecās paaudzes dzīvesgudri ārsti saka - medicīnā ar lieliskām zināšanām ir par maz, ar protokoliem un algoritmiem var ārstēt, taču labam ārstam vajadzīgs arī čujs un ņuhs. Vai ieklausīties intuīcijā, uzticēties vai tomēr tā ir riskants instruments? Vai atšķiras sievietes un vīrieša jušana? Un kas nogalina intuīciju? Reanimatologs Pēteris Kļava, Doctus uzrunāts, aizdomājas: varbūt ārsti pēc 200 gadiem lasīs šo Doctus 2011. gada numuru un konstatēs, ka mēs neko nesapratām no cilvēka esamības uzbūves. Tas ir neizbēgami...
Nesakārtotā rehabilitācija. NRC Vaivari un situācija Latvijā
Speciālisti slimnīcās un ģimenes ārsti noplāta rokas: kad viņi savu darbu padarījuši, pacienta atveseļošanas ķēdīte dažkārt pārtrūkst. Kamēr smags pacients sešus mēnešus gaida rindā uz rehabilitāciju, viņš zaudē iespēju atgriezties normālā dzīvē. Vai valsts ir saskaitījusi, cik darbaspējīgu roku šādā veidā zaudējusi? Kāds ir valsts qou vadis rehabilitācijas jomā?
Vai receptēs būs jāraksta zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums?
Aptieku īpašnieku asociācija un Aptieku attīstības biedrība Veselības ministrijai izvērtēšanai iesniegušas priekšlikumu, kas noteiktu: ārstiem receptēs jāraksta medikamenta INN jeb ķīmiskais nosaukums. Jautājums būtisks, jo skar gandrīz visus veselības aprūpē iesaistītos: ražotājus, lieltirgotājus, aptiekas, farmaceitus, ārstus-speciālistus, ģimenes ārstus, arī pacientus. Jautājums aktualizēts nu jau vairākas nedēļas, par to tiek diskutēts. Doctus redakcijā esam saņēmuši vairākus komentārus par šo iniciatīvu. Lai redzētu kopainu, izzinājām dažādu pušu viedokli par ierosinājuma pozitīvajiem aspektiem un riska faktoriem.
Jauna pieejamības un kvalitātes latiņa ģimenes ārstiem
Publiskajā telpā pēdējos mēnešos ļoti bieži izskanējusi retorika, ka ģimenes ārsti būs tie, kas glābs veselības aprūpi. Neatliekamās medicīnas dienesta vadītājs izteicies, ka ātrā palīdzība labprāt nedotos tajos izsaukumos, kad nav draudu pacienta dzīvībai un palīdzību var sniegt ģimenes ārsts. Veselības ministrs pauž, ka ģimenes ārsti ir nozares stūrakmens: paaugstinot ģimenes ārstu iespējas, slimnīcās samazināsies gultu skaits, tās vienkārši kļūs nevajadzīgas! Vai ģimenes ārsti ir gatavi piepildīt uz viņiem liktās lielās cerības? Un kā to izdarīt?
Atsaucāmies uz vajadzību - veidot ģimenes medicīnas katedru
Rīgas Stradiņa universitātē izveidota Ģimenes medicīnas katedra. Kādas iespējas pā piedāvās ģimenes ārstiem, vai spēs mainīt ģimenes medicīnu kopumā? Uz 10 jautājumiem atbild Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes prodekāns un Ģimenes medicīnas katedras vadītājs asoc. prof. GUNTIS BAHS.
Sociālo tīklu burbulī
Tur var uzzināt un ieraudzīt... to, ka Vidzemes slimnīcā ir Džeimsa Bonda birojs (007 plāksnīte uz kabineta durvīm - pasmaidiet!). Apskatīties foto, ar kādu instrumentu ķirurgs var ietaupīt valstij pāris simtus latu. Var nodot sveicienus "kurmīšiem", kas dežurē brīvdienās. Var uzzināt, ka jauna latviešu daktere Lielbritānijā ir aizgulējusies, vilcienā ēd brokastu siermaizi un lasa British Medical Journal rakstu par MMC vakcīnu un viltotiem pētījumiem. Vai uzzināt, ka "ar rukšu gripu ir baigās hipoksēmiskās respiratorās mazspējas un ļoti jauniem cilvēkiem". Var atrast saiti uz Preobreženska monologu Bulgakova Suņa sirdī, kas atbild, kur tad patiesībā slēpjas "rozruha".
Sociālo tīklu brubulī: ārstu viedokļi
Par soiālo tīklu izmantošanu savā ikdienā stāsta: ķirurgs Jānis Kaķis, internists Konrāds Funka, ginekoloģe Daiga Baranovska un mikroķirurgs Mārtiņš Kapickis
Veselības ministrs un viens mazs patriots
Vai jauna ministra rokrakstu izjutīs ģimenes ārsti, kas notiks slimnīcu sektorā un farmācijas industrijā? Uz 10 jautājumiem par veselības aprūpes sistēmas tālāko attīstību atbild jaunais veselības ministrs JURIS BĀRZDIŅŠ.
Mediķu viedokļi par ārstu tiesībām
Par ārstu tiesību jautājumiem un par savu pieredzi un saskari ar tiesību jautājumiem stāsta trīs ārsti. Traumatologs-ortopēds Valdis Andersons, ginekoloģe Dace Melka un ģimenes ārsts Igors Stoma.
Dakter, tev arī ir tiesības!
Pacientu tiesības parasti uzšķiļ dzirksteli: kuram ir tiesības un kuram pienākumi?! “Ja nezina likumus, tad šķiet, ka tiesības ir pacientam, bet ārstam – tikai pienākumi. Nezināmais rada neizpratni, šķietamu apdraudējumu. Ja ārsts orientējas savās tiesībās – zina, ko drīkst darīt un ko ne –, tā ir milzīga priekšrocība. Tādā veidā viņš var sevi pasargāt no juridiska rakstura problēmām,” uzsver RONALDS ROŽKALNS, ārsts un zvērināts advokāts.
Latviešu doks prērijas vidū. Juris Georgs Mangulis
Filipas centrālajā laukumā blakus Amerikas Savienoto Valstu karogam plīvo sarkanbaltsarkanais Latvijas karogs. Mazītiņā divu tūkstošu iedzīvotāju pilsētiņā Dienviddakotas prērijas vidū. Ja šeit nebūtu dzīvojis un piecdesmit gadus strādājis dakteris JURIS GEORGS MANGULIS, iespējams, tādas Filipas pilsētas vairs nebūtu pasaules atlantā – saka vietējie iedzīvotāji, kuriem viņš bija gan ģimenes ārsts, gan kaimiņš, gan draugs.
2010. gads Latvijas veselības aprūpē. Skaitļi, fakti, tendences
2010. gadam vajadzētu būt atskaites punktam, kad esam guvuši vismaz pāris krīzes mācību. Vai tā ir? Daži ekonomikas eksperti krata ar pirkstu: īstas strukturālās reformas veselības nozarē nav notikušas, neesošā plānveida palīdzība patiesībā tiek sniegta, tikai pacienti tiek formēti citādi, citi pretī – ūja, slimnīcu, gultu skaits samazināts, ierēdņu rindas izretinātas. Daudz vērtīgākas gan šķiet personiskās mācības, ko piedzīvojam mēs katrs. Jo mācīties var divos veidos. Gan no pozitīvā: kā darīt? Gan no negatīvā: kā nedarīt? Tā nu dažiem šis laiks licis kļūt par daudzu darbavietu čempioniem (saskaitījām ārstus pat ar piecām darbvietām, neskaitot lektora darbu!), daži izlēmuši krīzi pārlaist mierīgākos ūdeņos ārpus Latvijas, bet cits atgriežas mājās tieši tagad un ir gatavs mazām profesionālām uzvarām. Doctus piedāvā atskatīties uz aizejošo gadu: ticējumi, kas piepildījušies, lielākā vilšanās, prieks un tendences, kurp ejam.
Jo mazāk solo gājienu, jo labāka sadarbība
Nesen Liepājas reģionālās slimnīcas speciālisti un ģimenes ārsti diskutēja, kā labāk rast kopīgu valodu. Tiek piedāvāta ideja, kas paredz, ka ģimenes ārsti varētu dežurēt arī slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Lai arī daļa ģimenes ārstu šādu ideju neatbalsta, tas ir ļoti konkrēts priekšlikums. Tāpat kā šajā rakstā Ulda Kopeikas ierosinājums izrakstā vai nosūtījumā vienmēr uzrakstīt tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, lai kolēģis kolēģim būtu sasniedzams. Piedāvājam sešas ikdienas praksē ne tik reti sastopamas situācijas un pārdomas, kāpēc šādas situācijas rodas, un kā rīkoties, lai iznākums būtu labākais no iespējamajiem.
Apdrošināti un nodrošināti. Latviešu ārsts Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikā Vācijā
“Bavārija un Bādene-Virtemberga, kur strādāju, ir vieni no konservatīvākajiem un bagātākajiem Vācijas apgabaliem, un vācieši, kas te dzīvo, ne tikai uz ārzemniekiem, bet arī uz citu apgabalu tautiešiem skatās vairāk “no augšas”. Švābi tiek raksturoti kā taupīgi, skopi un īgņas. Ikdienā to īpaši nejūtu, bet to, ka viņi ir ļoti strādīgi, – gan,” smaidot stāsta neiroķirurgs AKSELS RĪBENIS, kurš jau gadu ir Ulmas universitātes Neiroķirurģijas klīnikas (atrodas Gincburgā) ārsts.
Un atkal sākas viss no gala. E-veselība Latvijā
2005. gadā tika apstiprinātas e-veselības pamatnostādnes. Šogad – pēc pieciem gadiem – e-veselības makā ir ieripojis pirmais vērā ņemams finansējums, proti, 4,9 miljoni latu. Kas noticis pa vidu? Cik naudas tērēts koncepciju pārrakstīšanām, konsultācijām un kāds ir “sausais atlikums”? Kas mūs gaida tuvākajos gados un kādi ir e-veselības ieguvumi un riski – par to dažādu nozares dalībnieku vērtējums.
Bāreņu slimības
Retām slimībām ir otrs nosaukums - orphan slimības jeb bāreņu slimības - tieši tā iemesla pēc, ka tās ir novārtā pamestas slimības. "Ja ar konkrētu slimību slimo viens pacients no miljona, vai mēs Latvijā diviem pacientiem ieviesīsim diagnostiku?! Tad, kad šie cilvēki atnāk, vai mēs zinām, ko darīt? Iespējams, visā savā mūžā es redzēšu tikai vienu no viņiem. Tieši pieredzes trūkums padara šīs slimības tik ļoti grūti diagnosticējamas, tik ļoti grūti vadāmas, tik ļoti neārstējamas. Ja saslimstības biežums ir viens uz miljonu, parādiet zāļu kompāniju, kas bez papildu stimuliem būs gatava ieguldīt daudzus miljardus, lai pēc tam tos dažus desmitus cilvēku visā pasaulē ārstētu," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas klīnikas ģenētiķe Baiba Lāce. Taču tas nenozīmē, ka vienā jaukā dienā reto slimību pacienti neklauvēs pie ārsta kabineta durvīm. Un ko tad?
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 86
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 201
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 364
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 209
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 359
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 317
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 559
Ķ
- Ķirurģija 203
L
M
N
- Narkoloģija 42
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 73
- Neiroloģija 417
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 264
- Otorinolaringoloģija 82
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 237
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 287
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 157
R
S
- Sabiedrības veselība 357
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 100