Diāna Ričika

Katrā zaudējumā ir kāds ieguvums. Ķirurģe un tulkotāja Biruta Liede

BIRUTA LIEDE mani gaida Rīgas autoostā. Ar ceļa somām – pēc dažām stundām aties prāmis uz Stokholmu, kur viņa dzīvo vairāk nekā 12 gadu. Sirmie mati sapīti bizē un atsprausti pakausī. Acis gaišas. Sarunājoties viņa daudz skatās acīs. Bijusī Liepājas slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītāja, tagad tulkotāja no zviedru valodas saka: “Lūdzu, nerunājiet par maniem gadiem! Kādi septiņdesmit pieci?! Es tos nejūtu!” Viņa ir atteikusies no vārdiem “nekad”, “nekur”, “nekas”. “Aktivitāti jau nevar “uzsmērēt” – vai nu tā ir, vai tās nav. Mani vienmēr interesējušas daudzas lietas, laikam tāpēc garīgā novecošanās nav sākusies.” Biruta Liede tulko, raksta noveles, fotografē, zīmē, airē, mācās spāņu valodu...

Bīstami personībai?! Vai ārsta profesija bojā raksturu?

Katrai profesijai savs “kuprītis”. Izvēlētais arods ne tikai attīsta, bet arī deformē personību. Cilvēka ķermeņa dzīles, kas no tabu kļūst par prozaisku darba lauku, garas darba stundas, pastāvīgas stresa situācijas ar izšķirīgu lēmumu pieņemšanu, emocionāli smagas sarunas ar pacientu un viņa tuviniekiem, kā arī exitus letalis ieraksts slimības vēsturē apzīmogo ārsta profesiju. Kā?

• Ģenēriskie medikamenti

Līdzvērtīgs. Vai pietiekami? Kas ir kas zāļu efektivitātes jautājumos

Veselības ministrijas iniciatīva noteikt ārstiem par pienākumu pirmreizēji izrakstīt lētākās līdzvērtīgas efektivitātes kompensējamās zāles sakūlusi diskusiju. Ar ārstu un pacientu organizāciju protestiem, rakstot atklātu vēstuli. Vai valstij ir tiesības “ienākt” ārsta kabinetā un iejaukties ārsta un pacienta sarunā?

• Veselības ministrs

Kurā virzienā Bērnu slimnīcu vedīs jaunā vadītaja Anda Čakša?

Uz Doctus jautājumiem par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības nākotni, savstarpējās pazīšanās ētiskiem konfliktiem un sadarbību ar ģimenes ārstiem atbild pediatre un psihoterapeite ANDA ČAKŠA, kura konkursa rezultātā 2011. gada 18. jūlijā tika iecelta par Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāju.    

• Diskusija

Vai aug citāda ārstu un farmaceitu paaudze?

Jaunie un topošie ārsti un farmaceiti – pēc 10–30 gadiem viņi būs paaudze, kas veidos veselības aprūpes pamata kapitālu. Paaudze, kas noteiks toni, attīstības gaitu un iespējas Latvijas medicīnā.

Veselības aprūpes nākotnes izaicinājumi. Kā mainīsies ārstēšanas pieeja?

Daudzas publikācijas ar nākotnes medicīnas ainiņām līdzinās zinātniskajai fantastikai. Daudz kas no tā jau notiek pētnieku laboratorijās. Piemēram, implantējama aptieciņa, kuras iekšpusē ir 100 mazītiņu rezervuāru (katra tilpums ir mililitra 3000. daļa), kas var uzglabāt un pēc elektroniskas komandas izsniegt zāles. Pētnieki strādā pie DNS atšifrēšanas tehnoloģijām, kas pašlaik lielākoties līdzinās datoriem to ēras sākumā, taču parādās arī kompakti skārienjutīgi aparāti.

Dakteris pensijā

Latvijas vidējais ārsts ir sieviete visnotaļ cienījamos gados. 2009. gadā no aktīvi strādājošiem ārstiem 25% bija pensijas vecumā, lielākā ārstu grupa (30,5%) ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – ārsti, kas desmit gadu laikā sasniegs pensijas vecumu. Vecumā līdz 50 gadiem ir tikai 46% ārstu. Šie ir cipari no Veselības ministrijas Informatīvā ziņojuma*, bet kādi dzīvesstāsti un izšķiršanās stāv aiz šiem skaitļiem?

Kā augstākajai izglītībai kļūt konkurētspējīgai?

Uz 10 jautājumiem par medicīnas izglītības nāktones iecerēm, ambicioziem mērķiem, starptautisko ievirzi un konkurenci Latvijas mērogā atbild Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) attīstības prorektors TOMS BAUMANIS

Vai nākotnes farmaceits būs neatkarīgs?

Uz 10 jautājumiem par farmacietu profesijas tālāko attīstību, prestižu, par aptieku ķēdēm, kā arī par pieciem biedrības prezidentes amatā pavadītiem mēnešiem atbild Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente KITIJA BLUMFELDE

Dusmīgs pacients un dusmīgs ārsts... Kā veidot veselīgas attiecības?

Rosīgas dienas pievakare slimnīcā. Aiz muguras smagas sarunas ar pacientu tuviniekiem un milzu kaudze sarakstītu slimības vēsturu, jo aizvietots arī kolēģis, kas devies uz konferenci. Tuvojas darba cēliena beigas, jādodas izpildīt vecāku pienākums – jāizņem atvase no bērnudārza, bet daži nodaļas pacienti joprojām iestrēguši pie invazīvo procedūru kabineta. Māsiņa, kas menedžē šo plūsmu, paceltā balsī atcērt dakterim, ka būs jāpagaida, tas nekas, ka pulkstenis jau pieci. Pretī nāk cits pacients, uzrunā dakteri un saņem dusmu šalti, ka slimnīcas gaitenis nav domāts pacientu pieņemšanai!

Veselības aprūpes nākotnes izaicinājumi. Sabiedrība un slimību slogs

Ja ielūkotos prognožu kristālbumbā, ko mēs tur ieraudzītu? Varbūt pacientu, kurš daudz retāk ver ārsta kabineta durvis, bet kuram vienmēr līdzi ir minidators–sensors, kas monitorē veselības stāvokļa pamatrādītājus un briesmu gadījumā signalizē, kā jārīkojas. Varbūt pacients konsultēsies ar savu psihoterapeitu, dermatologu un izpildīs fizioterapeita ieteikumus mājās pie datora ekrāna, izmantojot vebkameras.    

Slimnīcu reforma. Plāns B, visticamāk, paliks atvilktnē

Slimnīcu reforma turpinās. Veselības ministrija publiskojusi 11 potenciāli reformējamās slimnīcas. To vidū arī Madonas slimnīca. Uz desmit jautājumiem atbild SIA “Madonas slimnīca” valdes priekšsēdētājs BRUNO KOKARS

Neparastais ārsta instruments – intuīcija

Droši vien katram ārstam bijusi situācija, kad intuīcija čukst priekšā, kā rīkoties, kad nez no kurienes atnāk pareizā diagnoze... Vecās paaudzes dzīvesgudri ārsti saka - medicīnā ar lieliskām zināšanām ir par maz, ar protokoliem un algoritmiem var ārstēt, taču labam ārstam vajadzīgs arī čujs un ņuhs. Vai ieklausīties intuīcijā, uzticēties vai tomēr tā ir riskants instruments? Vai atšķiras sievietes un vīrieša jušana? Un kas nogalina intuīciju? Reanimatologs Pēteris Kļava, Doctus uzrunāts, aizdomājas: varbūt ārsti pēc 200 gadiem lasīs šo Doctus 2011. gada numuru un konstatēs, ka mēs neko nesapratām no cilvēka esamības uzbūves. Tas ir neizbēgami... 

Nesakārtotā rehabilitācija. NRC Vaivari un situācija Latvijā

Speciālisti slimnīcās un ģimenes ārsti noplāta rokas: kad viņi savu darbu padarījuši, pacienta atveseļošanas ķēdīte dažkārt pārtrūkst. Kamēr smags pacients sešus mēnešus gaida rindā uz rehabilitāciju, viņš zaudē iespēju atgriezties normālā dzīvē. Vai valsts ir saskaitījusi, cik darbaspējīgu roku šādā veidā zaudējusi? Kāds ir valsts qou vadis rehabilitācijas jomā?

Vai receptēs būs jāraksta zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums?

Aptieku īpašnieku asociācija un Aptieku attīstības biedrība Veselības ministrijai izvērtēšanai iesniegušas priekšlikumu, kas noteiktu: ārstiem receptēs jāraksta medikamenta INN jeb ķīmiskais nosaukums. Jautājums būtisks, jo skar gandrīz visus veselības aprūpē iesaistītos: ražotājus,  lieltirgotājus, aptiekas, farmaceitus, ārstus-speciālistus, ģimenes ārstus, arī pacientus. Jautājums aktualizēts nu jau vairākas nedēļas, par to tiek diskutēts. Doctus redakcijā esam saņēmuši vairākus komentārus par šo iniciatīvu. Lai redzētu kopainu, izzinājām dažādu pušu viedokli par ierosinājuma pozitīvajiem aspektiem un riska faktoriem.

Jauna pieejamības un kvalitātes latiņa ģimenes ārstiem

Publiskajā telpā pēdējos mēnešos ļoti bieži izskanējusi retorika, ka ģimenes ārsti būs tie, kas glābs veselības aprūpi. Neatliekamās medicīnas dienesta vadītājs izteicies, ka ātrā palīdzība labprāt nedotos tajos izsaukumos, kad nav draudu pacienta dzīvībai un palīdzību var sniegt ģimenes ārsts. Veselības ministrs pauž, ka ģimenes ārsti ir nozares stūrakmens: paaugstinot ģimenes ārstu iespējas, slimnīcās samazināsies gultu skaits, tās vienkārši kļūs nevajadzīgas! Vai ģimenes ārsti ir gatavi piepildīt uz viņiem liktās lielās cerības? Un kā to izdarīt?