PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Gunta Sumeraga

Gunta Sumeraga

dr. med., doc., otorinolaringoloģe, RSU Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Visi autora raksti

Deguna starpsienas operācija

Apgrūtināta elpošana caur degunu ir viena no biežākajām problēmām, ar kādām pacients dodas pie ārsta. Deguna starpsienas deviācija nereti ir viens no šīs patoloģijas cēloņiem. Šajā rakstā apskatīsim indikācijas deguna starpsienas operācijai un pacienta aprūpes īpatnības pēc tās.

I. Vilks, G. Sumeraga

Iesnas un klepus- zināmais nezināmajā

Ņemot vērā nosaukumu – saaukstēšanās –, skaidrs, ka slimībai ir kāds sakars ar aukstumu, tomēr tas tā nav. Iemesls saaukstēšanās slimībām ir respiratorie vīrusi. Vīrusi nepārtraukti ir mums apkārt un arī mūsu elpceļos, protams, aukstajās sezonās- ziema, rudens, pavasaris, to koncentrācija ap mums ir lielāka.

G. Sumeraga

Saaukstēšanās. Kā atvieglot simptomus?

Saaukstēšanās ir akūta, pašlimitējoša vīrusa infekcija augšējos elpceļos, kas visbiežāk skar degunu, blakusdobumus, rīkli un balseni. Biežākie simptomi ir sāpes kaklā, rinīts, iesnas, klepus un vājums, maksimumu tie sasniedz saaukstēšanās 1.—3. dienā un parasti ilgst 7—10 dienas. Simptomu izteiktība ik pacientam atšķiras.

G. Sumeraga, I. Stoma

Akūts rinosinusīts un tā pārvaldība

Definīcija: akūts rinosinusīts (ARS) ir simptomātisks deguna dobuma un paranazālo sinusu iekaisums, kas ilgst nepilnas četras nedēļas. Mūsdienās priekšroka dodama terminam “rinosinusīts”, nevis “sinusīts”, jo deguna blakusdobumu iekaisums reti norit bez deguna dobuma gļotādas iekaisuma. [1]

G. Sumeraga, I. Vilks

Rinosinusīts – no vadlīnijām līdz praksei

Apmēram 14% pieaugušo katru gadu ir rinosinusīta epizode, un tas ir piektais biežākais antibiotiku izrakstīšanas iemesls. Akūts rinosinusīts skar trīs cilvēkus no 1000 Anglijā. Sinusītu biežāk novēro ziemā. Rinovīrusa infekcija izplatītāka ir rudens un pavasara mēnešos. Koronovīrusa infekcija biežāk ir no decembra līdz martam. Bērniem vidēji ir 6-8 saaukstēšanās epizodes gadā. Pieaugušajiem apmēram 0,5-2% no visām augšējo elpceļu infekcijām un bērniem 6-13% gadījumu komplicējas un attīstās bakteriāls sinusīts. Šoreiz rakstā par rinīta cēloņiem un piemērotākās ārstēšanas izvēli.

G. Sumeraga, S. Pildava

Deguna asiņošana - kādas citas slimības sekas, ārējā izpausme

Epistakse jeb deguna asiņošana ir bieža sūdzība. Lai gan reti tā ir dzīvību apdraudoša, tomēr bieži vien sagādā raizes vecākiem, kam ir mazi bērni. [4] Lielākā daļa deguna asiņošanu ir labdabīgas, pašlimitējošas un spontānas, tomēr dažkārt tās var būt periodiskas. Deguna asiņošana nav patstāvīga saslimšana – tā vienmēr ir kādas citas slimības sekas, ārējā izpausme. Izprotot biežākos iemeslus, iespējama deguna asiņošanas – īpaši smagas – profilakse, laikus ārstējot pamata saslimšanas.

G. Sumeraga, A. Lifšics

Biežākie kakla sāpju iemesli un to diferenciāldiagnostika

Par sāpēm kaklā pacienti sūdzas ļoti bieži, tomēr ārstam jāatceras, ka sāpes kaklā ir tikai viens no daudzu un dažādu saslimšanu simptomiem. Sāpes kaklā var būt ne tikai augšējo elpceļu iekaisuma gadījumā, bet arī vairogdziedzera saslimšanas, plaušu un videnes saslimšanu un pat akūta koronāra sindroma gadījumā. Šajā rakstā – par biežākajiem kakla sāpju iemesliem un to diferenciāldiagnostiku.

G. Sumeraga

Biežākās slimības ausu–kakla–deguna ārstu praksē vasarā

Lai gan tiek uzskatīts, ka ausu, kakla un deguna ārstiem aktīvākais darba laiks ir aukstajos gada mēnešos, kad ir augsts saslimstības līmenis ar augšējo elpceļu infekcijām, loriem darba netrūkst arī vasarā. Vasaras mēnešiem sava specifika – karsts laiks, caurvēji un/vai kondicionieri, līdz ar to krasas temperatūras svārstības, kā arī atvaļinājuma prieki – peldēšanās. Vasarai raksturīga saslimšana – ārējās auss ejas iekaisums. Otra biežākā saslimšana ir tonsilīts un tā komplikācija paratonsilārais abscess.

G. Sumeraga

Reibonis – simptoms bīstamām saslimšanām

Reibonis ir viens no neviendabīgākajiem traucējumiem, tas pavada aptuveni 100 saslimšanu un baida pacientu, rada apmulsuma, nepilnvērtību, trauksmi par nespēju kontrolēt situāciju, nozīmīgi mazina darbaspējas. Nepieciešams laiks un zināšanas, lai atšķirtu, vai pacients apraksta reiboni, veģetatīvu traucējumu izraisītas sajūtas vai kādus citus traucējumus. Reibonis ir subjektīvi nepatīkama, traucējoša sajūta un nepareiza apkārtnes uztvere. Tā ir mānīga, iluzora telpas vai paša ķermeņa kustība. Šajā rakstā trīs eksperti dalās pieredzē par šo traucējumu.

D. Jēgere, A. Kalniņš, G. Sumeraga