Lai gan hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (saukts arī par deguna polipozi un hronisku polipozu rinosinusītu) nav dzīvībai bīstama slimība, tā būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi to savlaicīgi diagnosticēt, kā arī ātri un efektīvi nodrošināt nepieciešamo terapiju, lai maksimāli uzlabotu pacienta ikdienu.
Saaukstēšanos var izsaukt vairāk nekā 200 vīrusi. Ap 50 % gadījumu izraisītājs ir rinovīrusi, citi biežākie: koronavīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, paragripas vīrusi, enterovīruss. Cilvēka organisms pret tiem nekad nespēj izveidot imunitāti, tāpēc saaukstēšanās ir tik izplatītas un bieži atgriežas.
Arvien pieaug pierādījumu līmenis par saistību starp alerģiskiem stāvokļiem un depresiju, bet līdz šim pieejamajos pētījumos ir bijuši konfliktējoši viedokļi par saistību starp rinītu un depresiju, turklāt trūka plašu populācijā balstīju pētījumu.
Saaukstēšanos izraisa vairāk nekā 200 dažādi vīrusi, 30-35% gadījumu – rinovīrusi. Visbiežāk saaukstējas bērni un salīdzinoši biežāk sievietes 20–30 gadu vecumā (taču komplikācijas biežāk izveidojas vīriešiem, vienlaikus tieši vīrieši ir tie, kuri biežāk žēlojas par vīrusu izraisītiem klīniskiem simptomiem). Cilvēks, kura vidējais mūža ilgums ir 75 gadi, savā mūžā pārslimo vairāk nekā 200 saaukstēšanās epizodes, kuras vidēji ilgst no 2– 6 dienām.
Ģimenes ārsta vai otorinolaringologa kabinetā bieži izskan sūdzības par apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Tāpēc būtiski zināt, kādi var būt aizlikta deguna iemesli un kā tos pārvaldīt.
Jau 30 gadus Latvijas Medicīnas fonds (LMF) piešķir stipendijas jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Fonds aicina līdz maijam pieteiktiess stipendijām arī 2023. un 2024. gadam.
Izmaiņas attiecībā uz smēķēšanu, alkohola lietošanu, ķermeņa masu un fiziskajām aktivitātēm var mainīt kolorektālā vēža (CRC) risku, liecina pētījuma rezultāti ar lielu Eiropas iedzīvotāju kohortu.
Hroniska nieru slimība (HNS) pasaulē sastopama apmēram 700 miljoniem cilvēku. Šiem pacientiem ir augstāks kardiovaskulāro notikumu un nāves risks, tāpēc svarīgi identificēt tos faktorus, kas potenciāli var novērst HNS attīstību vai progresēšanu. Ir pierādīts, ka omega–3 polinepiesātināto tauksskābju (n–3 PUFAs), pārsvarā izgūtu no jūras produktiem, uzņemšana saistīta ar labvēlīgiem kardiometaboliskiem efektiem – asinsspiediena regulāciju, plazmas triglicerīdu līmeņa samazināšanos. Tiek pieļauts, ka n–3 PUFAs varētu pasargāt no HNS attīstības.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē nekā pirms desmit gadiem, un nekur citur kā veselības aprūpē tas nav redzams vēl uzskatāmāk. Skatījums uz nākotni dramatiski mainījies gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistam gan straujās tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas dēļ, gan Covid–19 pandēmijas un ekonomiskās krīzes dēļ. Bernards Marrs, futūrists un stratēģiskais biznesa un tehnoloģiju speciālists, izteicis savu paredzējumu veselības aprūpes attīstībai 2023. gadā. Kas no tā visa piepildīsies, rādīs laiks!
